Kartupelis
| Kartupelis Solanum tuberosum |
||||||||||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
_Nicola.jpg) Kartupeļu šķirne Nicola |
||||||||||||||||||
|
||||||||||||||||||
Kartupelis ir daudzgadīgs nakteņu ģints augs. Par kartupeļiem sauc arī šī auga apakšzemes vasas pārveidnes, kuras plaši izmanto pārtikā. Pēc ieguves apjomiem pasaulē (322 miljoni tonnu 2007. gadā) kartupelis ir piektais lielākais kultūraugs (pēc cukurniedrēm, kukurūzas, rīsiem un kviešiem) un pirmais starp dārzeņiem.[1]
Ir selekcionētas vairāk nekā 2000 kartupeļu šķirnes.
Lai pievērstu pasaules iedzīvotāju lielāku uzmanību kartupelim kā vērtīgam pārtikas produktam, Pārtikas un lauksaimniecības organizācija, kas darbojas ANO paspārnē, 2008. gadu bija pasludinājusi par Starptautisko kartupeļa gadu.[2]
Satura rādītājs |
Vēsture [izmainīt šo sadaļu]
Kartupeļi savvaļā aug Dienvidamerikā. Eiropā tie nonāca 16. gadsimtā, sākotnēji kā eksotisks krāšņumaugs. Pēc 1650. gada vairākās Eiropas zemēs tika atklāta kartupeļu uzturvērtība, īpaši tajos gados, kad graudaugu lietošana uzturā samazinājās sakarā ar "melno graudu" epidēmiju.
1673. gadā Kurzemes un Zemgales hercogistē, kā vienā no pirmajām Eiropas valstīm, ieveda un vēlāk sāka audzēt kartupeļus pārtikai, tomēr tos pārsvarā izmantoja cūku nobarošanai. Saglabājies Kurzemes hercoga Jēkaba Ketlera kanclera fon Felkerzāma dēla ieraksts par to, ka hercogs licis caur Hamburgu ievest dārgos kartupeļus, lai pacienātu galmu. Tomēr katram vīram ticis, labākajā gadījumā, tikai viens no šiem retumiem.[3] Krievijas ķeizarienes Annas galma virtuvē kartupeļus esot ieviesis Kurzemes hercogs Ernsts Johans Bīrons. Tomēr plašākos apmēros kartupeļus sāka kultivēt 1684. gadā Ziemeļanglijā, 1716. gadā Saksijā, 1738. gadā Prūsijā, 1783. gadā Francijā.
Auga apraksts [izmainīt šo sadaļu]
Kartupeļa virszemes daļā izaug cers ar 4 — 8 stumbriem. Uz tiem attīstās lapas, kas ir sakārtotas pamīšus. Ziedi, tāpat kā citiem nakteņu dzimtas augiem, ir piecdaļīgi. Auglis ir dzeltenzaļa oga ar daudzām sēklām. Pēc lakstu izaugšanas, zem zemes, no stumbra pamatnes izaug dzinumi jeb stoloni 15 — 20 cm garumā. To galos veidojas bumbuļi, kuru lielums, forma un krāsa ir atkarīga no šķirnes.
Virszemes augļi satur indīgu vielu solanīnu. Apakšzemes bumbuļos, ja tie tiek ilgstoši turēti gaismā, līdz tie apzaļo, arī veidojas solanīns.
Atsauces [izmainīt šo sadaļu]
 |
Šis ar botāniku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
Ārējās saites [izmainīt šo sadaļu]
