Zirnekļcilvēks

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par personāžu. Par citām jēdziena Zirnekļcilvēks nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Zirnekļcilvēks
Spider-Man547.jpg
The Amazing Spider-Man #547
Pirmā parādīšanās Amazing Fantasy #15 1962. gada augustā
Autors Stens Lī, Stīvs Ditko
Attēlo Tobijs Magvairs, Endrū Gārfīlds
Vārds Pīters Pārkers
Informācija
Suga Cilvēks-mutants
Dzimums vīrietis
Nodarbošanās fotogrāfs, zinātnieks
Ģimene Meja Pārkere (tante)
Dzīvesbiedrs Mērija Džeina Votsone "Annual" vol. 1 #21 - "One More Day"
Tautība Amerikānis

Zirnekļcilvēks (angļu: Spider-Man) jeb Pīters Bendžamins Pārkers (angļu: Peter Benjamin Parker) ir supervaronis Marvel komiksos, kuru radījuši mākslinieks Stīvs Ditko un rakstnieks Stens Lī. Personāžs pirmo reizi parādījās Amazing Fantasy 15. numurā, kas iznāca 1962. gada augustā. Zirnekļcilvēks ir Pītera Pārkera slepenā identitāte.

Radīšana[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

1962. gadā Marvel Comics redaktors un galvenais rakstnieks Stens Lī izlēma radīt Zirnekļcilvēku kā tēlu ar kuru pusaudži spētu asociēties, jo pēdējā laikā bija pieaudzis komiksu pieprasījums pusaudžu vidū. Izveidot Zirnekļcilvēku Stenu Lī iedvesmoja pa sienu lienošs zirneklis. Stenam vajadzēja pierunāt izdevēju Martinu Gūdmenu Zirnekļcilvēku ievietot pēdējā atceltās komiksu sērijas Amazing Adult Fantasy komiksā, kurš tika pārsaukts par vienkārši Amazing Fantasy. Tas bija sērijas 15. numurs un iznāca 1962. gada augustā. Lī tad satikās ar mākslinieku Džeku Kirbiju, lai izveidotu Zirnekļcilvēka tērpa dizainu, taču nebija apmierināts ar Kirbija variantu, jo tēls izskatījās pārāk varonīgs. Viņš uzskatīja, ka Zirnekļcilvēka kostīmam būtu jāatspoguļo tēla pusaudža raksturs. Tad Stens Lī vērsās pie Stīva Ditko, kurš izveidoja ikonisko Zirnekļcilvēka tēlu.

Spējas un aprīkojums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zirnekļcilvēkam piemīt spēja sajust briesmas un savu apkārtni. Viņš ir ļoti stiprs, izturīgs, ar labu līdzsvara izjūtu un refleksiem. Viņam ir arī spēja pieķerties gandrīz jebkurai virsmai. Dažos komiksos un filmās viņam ir arī spēja vīt zirnekļu tīklus, bet parasti komiksos viņam ir īpašas ierīces apliktas ap rokām, kas to dara. Viņam ir arī izsekošanas ierīces zirnekļa formā un speciāli dizainēts lukturis.

Biogrāfija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izcelšanās [1][izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc vecāku nāves Pīteru Bendžaminu Pārkeru uzaudzina viņa tēvocis Bens Pārkers un tante Meja Pārkere. Viņš uzaug Kvīnsā, Ņujorkā, un, mācoties vidusskolā, kādā zinātniskā izstādē viņam iekož ar gamma stariem apstarots zirneklis, kas Pīteram dod īpašas spējas - pārcilvēcīgu spēku, izturību, veiklību un ātrumu, kā arī "zirnekļa maņu" - spēju sajust briesmas. Pieņemot vārdu Zirnekļcilvēks, Pīters pelna naudu kā cīņas sportists un aktieris.

Kādu dienu, Pīteram esot ģērbtuvē, viņam garām paskrien laupītājs, bet Pīters viņu neaptur, jo "tā nav viņa problēma". Todien atgriežoties mājās, Pīteram tiek paziņots, ka viņa tēvocis Bens ticis nogalināts, kādam zaglim ielaužoties viņu mājā. Policists, kas atnesa šo ziņu, piebilst, ka šis zaglis ir ielenkts kādā noliktavā. Meklējot atriebību, Pīters, tērpies Zirnekļcilvēka kostīmā, ierodas noliktavā un atklāj, ka tas bija tas pats laupītājs, ko Pīters neapturēja ģērbtuvē. Tajā brīdī Pīters saprata, ka "Ar lielu spēku nāk liela atbildība".

Kļūšana par varoni[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc tēvoča Bena nāves, Pīters izmanto savas spējas, lai kļūtu par supervaroni - Zirnekļcilvēku. Viņa pirmā sastapšanās ar superļaundari ir ar Hameleonu (angļu: Chameleon), kurš spēj pieņemt jebkura cilvēka izskatu. Hameleons pieņem paša Zirnekļcilvēka izskatu, lai nozagtu svarīgus dokumentus, bet Zirnekļcilvēks viņu sakauj un atjauno savu godu. Pēc Hameleona, Zirnekļcilvēks sastapās ar tādiem superļaundariem kā Plēsoņa (angļu: The Vulture), Doktors Astoņkājis (angļu: Doctor Octopus), Smilšu vīrs (angļu: Sandman), Ķirzaka (angļu: The Lizard), Elektro (angļu: Electro) un citiem.

Koledžas gadi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc vidusskolas beigšanas, Pīters turpina mācības Empire State universitātē (ESU), kur Flešs Tompsons iepazīstināja viņu ar Hariju Osbornu un Gvenu Steisiju. Harijs drīz kļūst par Pītera labāko draugu, bet Gvena Steisija - par draudzeni. Šajā laikā Pīters iepazīstas arī ar tantes Mejas draudzenes Annas Votsones māsasmeitu Mēriju Džeinu Votsoni. Satuvinoties ar Gvenu, Pīters viņā iemīlas. Vēlāk, norisinoties cīņai starp Zirnekļcilvēku un Doktoru Astoņkāji, Gvenas tēvu Džordžu Steisiju, viņam glābjot kādu bērnu, nogalina krītoši mājas gruveši. Īsi pirms nāves Džordžs Steisijs nosauc Zirnekļcilvēku par Pīteru, atklājot, ka ir zinājis viņa slepeno identitāti. Gvena sava tēva nāvē vaino Zirnekļcilvēku un atstāj Pīteru, lai kopā ar savu tēvoci dotos dzīvot uz Londonu.

Zaļais Goblins[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc vairākām sakāvēm no Zirnekļcilvēka rokas, Zaļais Goblins zvēr sakaut savu pretinieku. Izmantojot speciālu gāzi, kas bloķē Zirnekļcilvēka "zirnekļa maņu", viņš izseko Pīteru un atklāj viņa slepeno identitāti. Pēc kāda laika Zaļais Goblins nolaupa Pīteru un atklāj viņam arī savu identitāti - Normans Osborns, Harija tēvs. Goblins atlaiž Zirnekļcilvēku, lai cīņā pierādītu savu pārākumu, taču Pīteram izdodas uzveikt Zaļo Goblinu un netīši iemest viņu ķimikālijās, kuru rezultātā Normanam rodas amnēzija, pēc kuras viņš neatceras ne Pītera slepeno identitāti, ne arī to ka ir bijis Zaļais Goblins.

Gvenas Steisijas nāve[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ar laiku Normana Osborna atmiņas sāk atgriezties, un viņš izlēmj Pīteram nodarīt pāri. Kā Zaļais Goblins viņš nolaupa Gvenu un tur viņu kā ķīlnieci uz Bruklinas tilta. Zirnekļcilvēks dodas pēc Goblina, lai izglābtu Gvenu. Pēc cīņas viņam izdodas Goblinu sakaut, taču Goblins nomet Gvenu Steisiju no tilta, un, lai gan Pīteram izdodas saķert Gvenu ar tīklu, Gvena gūst nāvējošu ievainojumu un mirst. Turot savās rokās mirušo Gvenu, Zirnekļcilvēks nozvēras nogalināt Zaļo Goblinu. Viņš izseko Goblinu līdz noliktavai un uzveic viņu, taču gala beigās attur sevi no slepkavības. Pēdējā mēģinājumā sakaut Zirnekļcilvēku, Zaļais Goblins sūta viņam no aizmugures uzbrukumā savu planieri, taču Pīters izvairās, un planieris ietriecās pašā Zaļajā Goblinā, nogalinot viņu.

Pēc Gvenas nāves, Mērija Džeina mierina Pīteru, un ar laiku abiem izveidojas attiecības. Pīters pat Mēriju Džeinu bildina, taču viņa atsakās. Šajā laika posmā Zirnekļcilvēks sastop jaunu pretinieku - ar Gvenu Steisiju apsēstu koledžas profesoru Mailzu Varrenu jeb Šakāli (angļu: Jackal). Vēlāk Harijs Osborns seko sava tēva pēdās un kļūst par Jauno Goblinu, vainojot Pīteru pie sava tēva nāves. Pēc cīņas ar Zirnekļcilvēku Harijs zaudē atmiņu. Pēc tam par Zaļo Goblinu kļūst Harija psihologs Bārts Hamiltons, taču nomirst no savas paša bumbas, cīnoties ar Zirnekļcilvēku.

Slepenie kari un parazīts[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Beyonder transportē Zirnekļcilvēku kopā ar citiem supervaroņiem uz attālu planētu, lai viņi piedalītos slepenajos karos - starpgalaktiskā cīņā starp pasaules visdižākajiem varoņiem un ļaundariem. Kādas cīņas laikā Zirnekļcilvēka tērps tiek pamatīgi bojāts. Savādā kompleksā, kas kara laikā kalpo par varoņu dzīvesvietu, Zirnekļcilvēks atrod dīvainu mašīnu, kas rada melnu substanci. Tā pārklāj visu Pītera ķermeni un kļūst par viņa jauno tērpu.

Pēc varoņu uzvaras karā viņi tiek transportēti atpakaļ uz Zemi. Zirnekļcilvēks turpina valkāt savu jauno melnbalto kostīmu, jo tas uzlabo viņa spēku, ātrumu un veiklību, taču ar laiku Pīters sāk piedzīvot dīvainas noguruma brīžus un kļūst arvien satrauktāks, atklājot to, ka tērps rada organisko tīklu. Viņš aiznes tērpu pie Rīda Ričardsa, slavena zinātnieka, kurš paskaidro Pīteram, ka viņa tērps ir dzīvs citplanētu parazīts. Rīds atdala Pīteru no parazīta, izmantojot skaņas viļņus. Vēlāk, apbrīnojot melnbaltā tērpa dizainu, Zirnekļcilvēka tā laika draudzene, Melnais Kaķis, izveido viņam tādu paša izskata kostīmu no auduma, kuru Pīters uzsāk valkāt. Taču drīz vien citplanētu parazīts atgriežas pie Pītera un vēlreiz nonāk ar viņu simbiozē. Šoreiz Pīters izmanto baznīcas zvanu radītās skaņas svārstības, lai atdalītu parazītu no sevis, taču parazīts izdzīvo un nonāk simbiozē ar Ediju Broku, kurš kļūst par vienu no Zirnekļcilvēka pretiniekiem - Venomu.

Kāzas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pec tam, kad Pīters atklāj savu identitāti Melnajam Kaķim, viņa izšķiras ar Pīteru, neatdzīstot vkņa dubultdzīvi.

Vēlāk Ņujorkā atgriežas Mērija Džeina un apciemo Pīteru viņa dzīvoklī, tieši tobrīd, kad Puma, viens no Zirnekļcilvēka pretiniekiem, ir sadzinis Zirnekļcilvēka pēdas līdz pat Pītera dzīvoklim, bet Pīteram izdodas sajust viņa klātbūtni. Baidoties par Mērijas Džeinas drošību, Pīters izdzen viņu no dzīvokļa, lai cīnītos ar Pumu. Mērija dzird cīņas trokšņus un vēlāk atklāj Pīteram, ka vienmēr ir zinājusi par viņa slepeno identitāti un nespēj panest briesmas, kurām viņš sevi pakļauj. Ar laiku viņi kļūst arvien tuvāki līdz Pīters vēlreiz bildina Mēriju Džeinu. Lai gan sākumā viņa atkal to atraida, pēc vizītes pie savas māsas, viņa atgriežas pie Pītera un piekrīt viņa bildinājumam par spīti tam, ka viņi bija pārāk jauni un Pītera dubultdzīve varēja radīt problēmas.

Kreivena pēdējās medības[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Pītera medus mēneša, viņam uzbrūk Mednieks Kreivens. Kreivens cenšas atgūt savas ģimenes zaudēto godu, un, lai to izdarītu, viņam ir jāparāda savs pārākums pār savu ienaidnieku - Zirnekļcilvēku. Kreivens pārsteidz Zirnekļcilvēku nesagatavotu, iešauj viņam galvā un aprok kapsētā. Pēc tam viņš izveido melnbaltu kostīmu, tādu pašu kā Zirnekļcilvēkam, un, pieņemdams Zirnekļcilvēka vārdu, kļūst par asinskāru noziedznieku. Viņš uzveica pat Kaitēkli - ļaundari, kuru Zirnekļcilvēkam nekad nebija izdevies uzveikt.

Divas nedēļas vēlāk tiek atklāts, ka Zirnekļcilvēks ir dzīvs. Viņam tika iešauts ar trankvilizatoru, nevis lodi. Pīters izkļūst no kapa un ierodas Kreivena muižā, kur viņu sakauj, bet Kreivenu tas neuztrauc, jo viņš jau ir pierādījis savu pārākumu pār Zirnekļcilvēku, sakaujot Kaitēkli. Viņš izlaiž to brīvībā un, kad Zirnekļcilvēks dodas pakaļ Kaitēklim, mēģinot to apturēt, izdara pašnāvību, iešaujot sev galvā ar bisi.

Venoma un Carnage dzimšana[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Reportieris Edijs Broks apsūdz kādu cilvēku par ļaundari vārdā Grēku-Ēdājs, taču, Zirnekļcilvēks atmasko īsto Grēku-Ēdāju, padarot Edija apsūdzības par meliem. Edju pārņem naids pret Zirnekļcilvēku, jo šī gadījuma cēļ viņš cieš no profesionāla pazemojuma un zaudē darbu.

Pēc kāda laika Edijs nonāk simbiozē ar cirplanētu parazītu, no kura Pīters agrāk bija atbrīvojies, un kļūst par Venomu. Kā Venoms viņš vairākas reizes mēģina Pīteru nogalināt.

Pēc Mērijas Džeinas lūguma Pīters beidz valkāt melnbalto kostīmu, jo tas ir pārāk līdzīgs Venomam un izraisa viņā bailes, un atgriežas pie sava vecā sarkanzilā tērpa.

Kādu laiku vēlāk Edija parazītam rodas mutācija, kura nonāk simbiozē ar Kletusu Kasadiju, maniakālu slepkavu, un dod sev jaunu nosaukumu - Carnage. Venomam un Zirnekļcilvēkam nākas apvienoties, lai viņu apturētu. Pēc tam viņi savā starpā noslēdz mieru, solot nekad vairs neiejaukties vienam otra dzīvē.

Filmas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zirnekļcilvēka tēls ir izmantots filmās, komiksos, multiplikācijas filmās un datorspēlēs. Sema Reimi filmās "Zirnekļcilvēks", "Zirnekļcilvēks 2" un "Zirnekļcilvēks 3" viņu attēloja amerikāņu aktieris Tobijs Magvairs, savukārt Marka Veba filmās "Apbrīnojamais Zirnekļcilvēks" un "Apbrīnojamais Zirnekļcilvēks 2" - Endrū Gārfīlds.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. "Amazing Fantasy" #15

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Commons:Category
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: Zirnekļcilvēks