Čūka (pavalsts)
Čūkas Valsts | |||
— Mikronēzijas pavalsts — | |||
|
|||
Pārvaldes centrs | Veno | ||
---|---|---|---|
Oficiālā valoda | čūkiešu, angļu | ||
Valsts | Mikronēzija | ||
Platība | |||
- Kopējā | 121,5 km² | ||
Iedzīvotāji (2010) | |||
- Kopā | 48 654 | ||
- Blīvums | 400,4/km² | ||
Laika josla | UTC+10 (UTC+10) | ||
ISO 3166-2 | FM-TRK | ||
Mājaslapa: www | |||
Čūkas Valsts Vikikrātuvē |
Čūkas Valsts (angļu: Chuuk State) ir viena no Mikronēzijas Federatīvo Valstu pavalstīm. Atrodas valsts vidusdaļā starp Japu rietumos un Ponpeju austrumos. Pavalsts galvaspilsēta ir Veno. Attālums no Veno līdz federālajai galvaspilsētai Palikirai ir ap 700 kilometriem.
Ģeogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Čūkas pavalsts aizņem Karolīnu salu arhipelāga vidusdaļu un iekļauj 15 atolus un atsevišķas salas; kopā 294 saliņas, kuru kopējā sauszemes platība ir 121,5 km². Pavalsts galvenā daļa ir Čūkas atols, kas veido 82 % no pavalsts kopējās sauszemes platības un 74 % no iedzīvotāju skaita.
Atoli un salas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Čūka — atols ar 98 salām, sauszemes platība 99,87 km², 36 158 iedzīvotāji (2010):
- Fāičukas salas — salu grupa ar 16 salām, sauszemes platība 41,08 km², 11 305 iedzīvotāji (2010);
- Nomvoneas salas — salu grupa ar 16 salām, sauszemes platība 41,18 km², 24 853 iedzīvotāji (2010);
- Neoča — atols ar 4 salām, sauszemes platība 49 ha, neapdzīvots (2010);
- Namonuito — atols ar 12 salām, sauszemes platība 4,38 km², 1384 iedzīvotāji (2010);
- Pativas salas — 3 atolu grupa:
- Hola salas — 2 atolu un vienas koraļļu salas grupa:
- Nama — koraļļu sala, sauszemes platība 0,75 km², 676 iedzīvotāji (2010);
- Losapa — atols ar 10 salām, sauszemes platība 1,02 km², 506 iedzīvotāji (2010);
- Namoluka — atols ar 5 salām, sauszemes platība 0,8 km², 355 iedzīvotāji (2010);
- Mortloka salas — 3 atolu grupa:
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Arheoloģiskie izrakumi liecina, ka Čūkas atolu kolonizējuši Lapitas kultūras pārstāvji no Melanēzijas salām. Senākās cilvēku apdzīvojuma liecības datētas ar 4. gadsimtu p.m.ē. un atrastas Fēfenas salā. Plaša ieceļošana salās sākās no mūsu ēras 14. gadsimta.
Pirmais no eiropiešiem Čūkas salas atklāja spāņu jūrasbraucējs Alvaro Saavedra ar kuģi Florida 1528. gadā.[1] Kā daļa no Karolīnu salām Čūka nonāca Spānijas īpašumā. Spānijas klātbūtne salās bija ļoti simboliska — periodiski šeit ieradās tirgotāji un katoļu misionāri, bet netika veidotas koloniālas apmetnes. 1899. gada 30. jūnijā, pēc Spānijas un Amerikas kara, Spānija pārdeva Karolīnu salas, Palau salas un lielāko daļu Marianas salu Vācijas Impērijai, kas Mikronēzijas salas iekļāva Vācijas Jaungvinejas sastāvā. Pirmā pasaules kara laikā salas okupēja Japāna, kas pēc tam to pārvaldīja kā Nāciju līgas mandātu. Pēc Otrā pasaules kara Čūka kļuva par ASV Klusā okeāna salu mandātteritorijas vienu no distriktiem.
1979. gada 10. maijā Čūka kļuva par neatkarīgo Mikronēzijas Federatīvo Valstu daļu. Pēdējā laikā Čūka cenšas panākt neatkarību. Sākotnēji bija plānots, ka neatkarības referendums sakrīt ar federālajām vēlēšanām 2015. gada 3. martā, taču tas tika pārcelts uz 2019. gada 5. martu. Neatkarības referendums vēlreiz tika pārcelts uz 2022. gada martu ar datumu, kas tiks paziņots, kamēr tiek vērtēta atdalīšanās ierosinājuma konstitucionālā likumība.[2]
Iedzīvotāji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Čūka ir apdzīvotākā no Mikronēzijas pavalstīm — tajā dzīvo 47 % valsts iedzīvotāj, kā arī Veno ar 13 856 iedzīvotājiem ir valsts lielākā apdzīvotā vieta. Lielākā daļa pavalsts iedzīvotāju ir čūkieši. Čūkas oficiālā lietvedības valoda ir angļu valoda, bet sadzīvē lielākā daļa lieto čūkiešu valodu, kam arī ir oficiālas valodas statuss. Ārējās salās ir izplatītas arī citas mikronēziešu valodas — mortlokiešu, namonuito, puluvatiešu un pāfana. Pēc konfesionālās piederības iedzīvotāji ir kristieši — aptuveni vienādā skaitā katoļi un protestanti.
Tūrisms
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Čūkas pavalsts uzņem vislielāko tūristu skaitu no Mikronēzijas Federatīvajām Valstīm. Tomēr tūrisms ir salīdzinoši maz attīstīts. Čūkas valdības attīstības plānā, kas tika publicēts 2016. gadā, faktori, kas nelabvēlīgi ietekmēja tūrisma attīstību Čūkā, bija infrastruktūras trūkums, jo īpaši neregulāra prāmju satiksme starp salām un regulāras elektroenerģijas piegādes trūkums visās salās, izņemot Veno. Ziņojumā atzīts, ka tūrisma attīstību var veicināt, tostarp jūras floras un faunas daudzveidība un Otrā pasaules kara kuģu vraki ap piekrasti. Tur, kur tūrisms pastāv, tas ir atkarīgs no niršanas nozares, ko salās izveidoja Kimio Aiseks. Viņa darba mantojums, lai Čūku padarītu par niršanas entuziastu galamērķi, bija Kimio Aiseka memoriālā muzeja izveide.[3]
Amerikāņu uzbrukumu Japānas flotei 1944. gadā rezultātā, mūsdienās Trukas lagūna ir lielākā zemūdens militārā kapsēta pasaulē (tur atrodas apmēram 60 kuģi un 400 lidmašīnas, kas izkaisītas vairāku kilometru garumā), kas piesaista ūdenslīdējus no visas pasaules. Niršanas apstākļi ir ļoti labi (redzamība 15-40 metri, dziļuma izmaiņas, nelielas straumes, 700 zivju sugas, bagātīgi koraļļu rifi). Tomēr šo ienākumu avotu apdraud šo objektu saglabāšanas problēmas, sākot no strauji sairstošās metāla tehnikas līdz zvejai ar dinamītu, kas strauji iznīcina veselas tehnikas kapsētas daļas.[4]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Landfalls of Paradise: Cruising Guide to the Pacific Islands. Earl R. Hinz, Jim Howard
- ↑ ABC Pacific. Chuuk independence vote was to be today but citizens now have another year
- ↑ Dianne Strong | Special to The Guam Daily Post. «Internationally known, Chuukese-owned dive shop going strong past 45 years». The Guam Daily Post (angļu), 2019. gada 27. janvāris. Skatīts: 2021. gada 14. maijs.
- ↑ Par Ludivine Trichot Le 17 juillet 2017 à 13h58. «Le plus grand cimetière sous marin du monde en Micronésie». leparisien.fr (franču), 2017. gada 17. jūlijs. Skatīts: 2021. gada 13. septembris.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Čūka.
- Legal Information System of the Federated States of Micronesia. About the State of Chuuk
|
|