Ēriks Jēkabsons

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ēriks Jēkabsons
Eriks Jekabsons 2005.jpg
Latvijas Republikas iekšlietu ministrs
Amatā
2004. gada 25. marts — 2005. gada 21. oktobris
Prezidents Vaira Vīķe-Freiberga
Premjerministrs Indulis Emsis
Aigars Kalvītis
Priekštecis Māris Gulbis
Pēctecis Dzintars Jaundžeikars

Dzimšanas dati 1959. gada 3. aprīlī (58 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Politiskā partija Latvijas Pirmā partija (līdz 2005. gadam)
Profesija mācītājs
Augstskola Čikāgas Universitāte
Reliģija luterisms

Ēriks Jēkabsons (dzimis 1959. gada 3. aprīlī) ir latviešu luterāņu mācītājs, politiķis, drošības eksperts, un bijušais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Beidzis Rīgas Industriālo politehnikumu un ieguvis mēbeļu ražošanas specializētā galdnieka specialitāti. No 1978. līdz 1980. gadam dienējis padomju armijā, pēc tam studējis Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtā. Dzīvojot ASV, Jēkabsons ieguvis teoloģijas maģistra grādu Čikāgas Universitātē.[1]

Baznīca[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1983. gadā Ē. Jēkabsons kristīts un kopš tā laika sāka aktīvi darboties baznīcā. Studējis luterāņu seminārā, pēc kura beigšanas 1986. gadā ordinēts par luterāņu mācītāju. Jēkabsons kalpoja Mežaparka, Katlakalna un Olaines baznīcās. 1987. gadā savas reliģiskās pārliecības dēļ, Valsts drošības komitejas vajāts, viņš bija spiests kopā ar ģimeni pamest valsti, vienlaikus šķiroties arī no PSRS pilsonības.[1]

Devies uz ASV. Tur 13 gadus strādājis par luterāņu mācītāju. Jēkabsons lasījis lekcijas, referātus ASV baznīcās, koledžās un universitātēs, kā arī televīzijā un konferencēs.[1]

Darbība LPP[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2001. gadā atgriezies Latvijā. Drīz pēc tam iesaistījies politikā, 2002. gada 25. maijā Latvijas Pirmās partijas dibināšanas kongresā ievēlēts par tās vadītāju.[1] Togad arī ievēlēts 8. Saeimā. 2004. gada martā kļuvis par iekšlietu ministru Emša valdībā.[1] Palicis amatā arī pēc valdības krišanas, darbojies Kalvīša 1. kabinetā. No amata atkāpies 2005. gada 21. oktobrī, par vienu no iemesliem minot ministrijas budžeta problēmas.[2]

2005. gada 16. novembrī pameta partiju pēc tam, kad tās valde paziņoja par vēlmi apspriest Jēkabsona izteikumus par to, ka "LPP ir kļuvusi Aināra Šlesera partiju".[3] 9. Saeimas vēlēšanās nekandidēja.[4]

Pēc partijas pamešanas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2008. gada vasarā ieguvis amatu Latvijas Gaisa satiksmē, kļūstot par atbildīgo par drošības politiku.[5] Gadu vēlāk šo darbu pametis.[6] 2010. gadā kļuvis par partijas Visu Latvijai padomdevēju, sniedzot padomus politikas un drošības jautājumos.[7] Jēkabsons tobrīd arī pieļāva iespēju iestāties šajā partijā, tomēr nekandidēja 10. Saeimas vēlēšanās.

Šobrīd Ē.Jēkabsons ir organizācijas Cultural Bridges International prezidents[8] (kopš 2006. gada janvāra). Papildus tam, kopš 2014. gada novembra, Ē.Jēkabsons ir starptautiska stratēģisko konsultāciju uzņēmuma Grieboski Global Strategies vadošais konsultants[9], specializējoties jautājumos, kas saistīti ar miera uzturēšanu, konfliktu risināšanu, globālo un nacionālo drošību, kā arī ģeopolitiku. Tāpat, kopš 2014. gada septembra, Ē.Jēkabsons ir starptautiskās biznesa inteliģences un riska menedžmenta asociācijas Alphom Group vecākais konsultants[10] kopš 2013. gada jūlija Ē.Jekabsons ir starptautiskās kompānijas UST Global stratēģiskais konsultants, līdzdarbojoties dažādos korporatīvās sociālās atbildības projektos, kas saistīti ar miera nodrošināšanu un konfliktu risināšanu.

Privātā dzīve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmoreiz apprecējies un šķīries pirms kļuvis par iekšlietu ministru, laulībā piedzimuši trīs dēli.[1] Vēlāk ārpus laulības piedzimis vēl viens dēls.[11] 2005. gada 27. augustā apprecējies ar Natāliju.[12] Pāris šķīries 2008. gada 28. augustā.[11]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 «Induļa Emša valdības ministru biogrāfijas». Delfi. 2004.03.10. Skatīts: 2010.05.13.
  2. «Jēkabsons atkāpjas no amata (papildināts)». Delfi. 2005.10.19. Skatīts: 2010.05.13.
  3. «Jēkabsons aiziet no Latvijas Pirmās partijas». Delfi. 2005.11.16. Skatīts: 2010.05.13.
  4. «Jēkabsons: Saeimas vēlēšanās nekandidēšu». Delfi. 2006.07.18. Skatīts: 2010.05.13.
  5. «Ēriks Jēkabsons iekārtojies Gaisa satiksmē». Diena. 2008.09.28. Skatīts: 2010.05.13.
  6. «Ēriks Jēkabsons: PLL konglomerātā ar vecajiem čekistiem zudusi TP nacionāli labējā pozīcijas». Diena. 2010. gada 24. augustā. Skatīts: 2010. gada 24. augustā.
  7. «Jēkabsons sniegs padomus Visu Latvijai!». Diena. 2010.06.28. Skatīts: 2010.06.28.
  8. «Cultural Bridges International (CBI)».
  9. «Grieboski Global Strategies, LLC».
  10. «Alphom Group Leadership».
  11. 11,0 11,1 «Ēriks Jēkabsons oficiāli šķīries». Apollo. 2008.09.02. Skatīts: 2010.05.13.
  12. «Ministrs Ēriks Jēkabsons apprecējies». TvNET. 2005.09.07. Skatīts: 2010.05.13.


Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Māris Gulbis
Latvijas Republikas iekšlietu ministrs
2004. gada 9. marts2005. gada 21. oktobris
Pēctecis:
Dzintars Jaundžeikars