Ķīles kanāls

Ķīles kanāls
Kanāla sākums Elbas grīvā
Būvniecības sākums	1887
Pabeigšanas datums	1895
Sākuma punkts	Brunsbitele (Ziemeļjūra)
Beigu punkts	Ķīle (Baltijas jūra)
Slūžas	2
Garums	98,26 km
Statuss	Atvērts
sākums beigas beigas

Ķīles kanāls vai Ziemeļjūras—Baltijas jūras kanāls (vācu: Nord-Ostsee-Kanal) ir 98 km garš kuģojams saldūdens kanāls, kas savieno Ziemeļjūru ar Baltijas jūru. Sākas pie Brunsbiteles Elbas upes grīvā un beidzas Ķīlē pie Ķīles līča. Kanāls ir pasaulē visintensīvāk lietotais mākslīgais ūdensceļš — gadā to izmanto ap 30 000 kuģu, kas pārvadā ap 100 miljoniem tonnu kravu.

Vēsture

Pirmais kanāls, kas savienoja Baltijas jūru un Ziemeļjūru tika uzbūvēts, kad šo teritoriju pārvaldīja Dānija—Norvēģija un tas tika pabeigts 1784. gadā. Eideras kanāls savienoja Eideras upes grīvu ar Tenningu rietumu krastā. Kanāls bija 29 m plats un 3 m dziļš, kas ierobežoja kuģu kravnesību ar 300 tonnām.

Jauna kanāla būvniecība tika uzsākta 1887. gadā no Holtenavas pie Ķīles. Ap 9000 strādnieku astoņu gadu laikā to uzbūvēja. Kanālu 1895. gada 20. jūnijā svinīgi atklāja Vācijas ķeizars Vilhelms II un līdz pat 1948. gadam tas saucās par Ķeizara Vilhelma kanālu (Kaiser-Wilhelm-Kanal) par godu ķeizaram Vilhelmam I.

Starp 1907. un 1914. gadu kanāls tika paplašināts, lai pa to varētu kuģot Dreadnought tipa bruņukuģi. Pēc Pirmā pasaules kara Versaļas līgums noteica, ka kanāls ir atvērts visu miera stāvoklī ar Vāciju esošu valstu tirdzniecības un kara kuģiem. 1936. gadā Ādolfs Hitlers šo statusu atcēla; tas atjaunots pēc Otrā pasaules kara.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ķīles kanāls.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)