Šimpanze

Parastā šimpanze Pan troglodytes (Blumenbach, 1776)
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Hordaiņi (Chordata)
Klase	Zīdītāji (Mammalia)
Kārta	Primāti (Primates)
Dzimta	Cilvēkpērtiķi un cilvēks (Hominidae)
Apakšdzimta	Āfrikas cilvēkpērtiķi un cilvēks (Homininae)
Ģints	Šimpanzes (Pan)
Suga	Parastā šimpanze (P. troglodytes)
Izplatība
Šimpanžu pasugu izplatības areāli Āfrikas centrālajā daļā
Parastā šimpanze Vikikrātuvē

Parastā šimpanze (Pan troglodytes) ir liela cilvēkpērtiķu un cilvēka dzimtas primātu suga, kas dabiski izplatīta Rietumāfrikā un Centrālajā Āfrikā (Ekvatoriālajā Āfrikā), kur tā apdzīvo tropu lietusmežus un mežainas savannas. Tā ir viena no vislabāk pētītajām dzīvnieku sugām pasaulē, jo izceļas ar augstu intelektuālo attīstību, sarežģītu sociālo uzvedību un plašu pielāgošanās spēju. Šimpanzes visu diennakti ir aktīvas un dzīvo mainīga sastāva kopienās, kur grupu lielums un struktūra laika gaitā mainās. Sistemātikā šimpanze pieder primātu (Primates) kārtai, cilvēkpērtiķu un cilvēka (Hominidae) dzimtai un šimpanžu (Pan) ģintij, kurā ietilpst arī bonobo (Pan paniscus). Šimpanzes un bonobo tiek uzskatīti par cilvēka tuvākajiem dzīvajiem radiniekiem. Ģenētiskā līdzība starp šimpanzi un cilvēku pārsniedz 98 %, kas liecina par kopīgu priekšteci salīdzinoši nesenā evolūcijas pagātnē. Šī ciešā radniecība nosaka šimpanzes īpašo vietu bioloģiskajā klasifikācijā un zinātniskajos pētījumos.

Šimpanzēm raksturīga izteikta sociālā organizācija, daudzveidīga vokālā un neverbālā komunikācija, kā arī spēja mācīties, risināt problēmas un nodot uzvedības modeļus sociālās mācīšanās ceļā. Tās ir visēdājas, lai gan uztura pamatā dominē augļi. Barībā tiek izmantoti arī bezmugurkaulnieki un citi pieejami resursi. Īpaši nozīmīga ir rīku lietošana, piemēram, “termītu makšķerēšana”, zaru, akmeņu un citu priekšmetu izmantošana, kas dažādās populācijās veido lokālas uzvedības tradīcijas, nereti dēvētas par dzīvnieku kultūras formām. Šimpanzes zinātniskā nozīme ir īpaši liela evolūcijas bioloģijā, primatoloģijā, etoloģijā un kognitīvajās zinātnēs, jo pētījumi par to uzvedību, empātijas izpausmēm, sociālajām normām un komunikāciju sniedz būtisku ieskatu cilvēka uzvedības, intelekta un agrīno hominīnu tehnoloģisko prasmju izcelsmē. Vienlaikus šimpanzei ir arī būtiska sabiedriska un dabas aizsardzības nozīme. Biotopu iznīcināšana, medības un nelegālā tirdzniecība ir izraisījušas populāciju samazināšanos, un vairākas pasugas Starptautiskās Dabas aizsardzības savienības (IUCN) vērtējumos tiek raksturotas kā apdraudētas, padarot šimpanzi par vienu no centrālajiem simboliem diskusijās par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, dzīvnieku tiesībām un cilvēka attiecībām ar dabu.

Raksturojums

Šimpanze ir līdz 1,7 m garš, melns cilvēkpērtiķu dzimtas šimpanžu ģints dzīvnieks, visaugstāk attīstītā cilvēkveidīgo pērtiķu suga; dzīvo ekvatoriālās Āfrikas tropos.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Šimpanze.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Encyclopædia of Life raksts (angliski)