Valsts (bioloģija)

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Dzīvnieku bioloģiskā klasifikācija. Augiem tipa vietā ir nodalījums, bet kārtas vietā — rinda

Valsts (latīņu: regnum) ir organismu klasifikācijas taksonomiskā vienība. Tā ir otra augstākā taksonomiskā vienība uzreiz aiz impērijas. Agrāk valsts bija augstākā organismu klasifikācijas iedalījuma vienība. Valstu sīkāks iedalījums ir tipi (zooloģijā) un nodalījumi (botānikā).

Valstu uzskaitījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zinātnieku vidū nav vienprātības par organismu sistemātiku. Arī valstu klasifikācijā tā pastāv. Aptuveni trīs ceturtdaļas no speciālistiem uzskata, ka dzīvo organismu klasifikācija ir šāda:

Pēdējos gados notiek intensīvi pētījumi molekulārbioloģijā un ģenētikā, un tie liek izvirzīt arvien jaunas organismu valstis, kas iepriekš nosauktajā uzskaitījumā nav.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zviedru botāniķis un zoologs Kārlis Linnejs 1735. gadā savā darbā Systema naturae publicēja, ka visi dzīvie organismi dalās divās valstīs — augos un dzīvniekos. 1866. gadā vācu biologs Ernsts Hekels ierosināja izveidot trešo valsti protistus, kurā iekļaut tos organismus, kuru nevarēja nedz viennozīmīgi iekļaut pie augiem, nedz pie dzīvniekiem. Protistu valstī tajā laikā ietilpa toreiz zināmie vienšūnas organismi, kā arī sēnes un baktērijas. 1905. gadā Hekels piedāvāja savādāku protistu definīciju — protisti ir tikai vienšūnas organismi. Sēnes atkal tika pievienotas augu valstij.

1925. gadā franču zinātnieks Eduārs Šatons (Edouard Chatton) protistus sadalīja vēl sīkāk, tas ir — prokariotu protistos un eikariotu protistos. Dažreiz uzskata, ka tieši viņš sadalīja dzīvo dabu divās daļās, tas ir, prokariotos un eikariotos. Viņš vēl atsevišķas valstis toreiz neizdalīja. Tajā pašā laikā amerikāņu biologs Herberts Koplends (Herbert Copeland), neatkarīgi no Šatona, izdalīja ceturto valsti — monēras, kurās iekļāva baktērijas un zilaļģes, kas iepriekš bija daļa no protistiem. Viņš šajā valstī iekļauj arī sēnes. Atlikušie organismi nu jau tika nosaukti par protoktistiem (Protoctista).

Filoģenētiskais dzīvības koks. Tajā redzami trīs galvenie atzari, kurus ierosināja izveidot Karls Vozs, un tālāk katrs mazākais atzars veido savu valsti pēc jaunākajiem molekulārbioloģijas un ģenētikas pētījumiem

1959. gadā Roberts Vitekers (Robert Whittaker) sēņu valsti izdala atsevišķi no pārējiem un tagad ir piecas dzīvo organismu valstis. Viņš pierāda, ka sēnes nav ne augi, ne protisti. Starp citu, mūsdienu molekulārbiologi ir pierādījuši, ka sēnes ir daudz tuvākas dzīvniekiem nekā augiem. 1970. gadā amerikāņu ģenētiķe Linna Margulisa (Lynn Margulis) Vitakera piecu valstu sistēmu padara zinātnieku vidū populāru. Šajā klasifikācijā izdala monēru, protoktistu, sēņu, augu un dzīvnieku valstis.

1970. gadā sāka lietot terminu ‘virsvalsts’. Tādas tika izdalītas divas — prokarioti un eikarioti. Lai gan par to jau bija sācis domāt Eduārs Šatons, to viņš attiecināja tikai uz protistiem, nevis uz visiem dzīvajiem organismiem. 1978. gadā Toms Kavaljē-Smits (Tom Cavalier-Smith) šīs divas virsvalstis nosauca par impērijām. Līdz ar to valsts kļuva par otrā līmeņa taksonomisko vienību.

1977. gadā Karls Vozs (Carl Woese) atklāja, ka baktērijas sadalās divās grupās, tas ir, īstajās baktērijās un arhebaktērijās. Viņš domāja, ka arhebaktērijas ir senākas, jo daudzas tās sugas dzīvo ekstrēmās vidēs. Mūsdienās zinātnieki domā, ka ir otrādi, ka tās ir jaunākas par īstajām baktērijām, kā arī tieši no tām evolūcijas gaitā radušies eikarioti. Voza atklājumam par divām baktēriju grupām apstiprinoties, tika izdalītas sešas valstis. Pie šī iedalījuma joprojām vairums mūsdienu zinātnieku pieturās.

Pēdējos gados notiek intensīvi pētījumi molekulārbioloģijā un ģenētikā, un tie parāda, ka dažas organismu grupas neiekļaujās viennozīmīgi kādā no iepriekš nosauktajām valstīm. Līdz ar to parādās arvien vairāk valstu.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]