Šmorla trūce
| Šmorla trūce | |
|---|---|
| Citi nosaukumi | Intraosseālā diska trūce |
 | |
| Šmorla trūces rentgena attēls mugurkaula jostas daļā | |
| Specialitāte |
Reimatoloģija  |
Šmorla trūce ir starpskriemeļu diska pulposusa kodola izvirzījumi caur mugurkaula ķermeņa gala plāksni, kas nonāk blakus esošajā skriemelī.
Pazīmes un simptomi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Tie ir diska materiāla izvirzījumi mugurkaula ķermeņa virsmā, kas var saskarties ar skriemeļa smadzenēm un izraisīt iekaisumu. Šie izvirzījumi ir saistīti arī ar mugurkaula kaula nekrozi, un tiek pētīts jautājums, vai šie izvirzījumi un iekaisums izraisa nekrozi, vai arī skrimšļi migrē uz vietām, kas nekrotiskas kļuvušas citu apstākļu dēļ.
Tās var būt vai nebūt simptomātiskas, un to saistība ar muguras sāpēm ir pretrunīga. Viljamss un kolēģi norāda, ka šī saistība var būt saistīta ar jostas disku slimību, jo abas šīs slimības parasti rodas vienlaikus.[1]
Cēloņi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Šmorla trūce ir diezgan bieži sastopami, jo īpaši novecojošiem mugurkauliem, bet tie ir sastopami arī jaunākiem mugurkauliem. Šmorla trūce bieži vien nerada nekādus simptomus, bet var vienkārši liecināt par mugurkaula "nolietojumu" laika gaitā; tie var arī liecināt par to, ka savulaik kaulu izturība ir bijusi nedaudz samazināta, iespējams, D vitamīna trūkuma dēļ, lai gan tas vēl nav apstiprināts ar pētījumiem, vai arī ja smagumu celšana ir veikta jaunībā, pirms mugurkaulāju ķermeņi ir pilnībā pārkaulojušies, piemēram, jauniem lauksaimniecības darbiniekiem. Šmorla trūces iedzimtība ir ļoti izteikta (> 70 %).[2] Lai gan Šmorla trūces bieži vien nav komplicētas, tie biežāk parādās arī mugurkaula deformācijas gadījumos, jo īpaši Šeuermana slimības gadījumā. Šie defekti rodas, ja skriemelis zaudē normālu funkciju un ir nekustīgs/hipomobils/subluksēts. Šajā laikā spēki, ko parasti sadala nukleus pulposus (nesaspiežamais želatīnainais starpskriemeļu diska centrs), koncentrējas noteiktā apgabalā, izraisot galējo plākšņu ieliektas deformācijas.
Diagnoze[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Šmorla trūces var noteikt ar rentgena stariem, lai gan tos labāk var attēlot ar datortomogrāfiju vai magnētisko rezonansi. Tie tiek uzskatīti par vertikālām diska trūcēm cauri skriemeļa ķermeņa skrimšļa gala plāksnēm. Šmorla trūces dažkārt var redzēt rentgenoloģiski, tomēr biežāk tos redz MRI, pat ja tie nav redzami vienkāršos rentgena attēlos. Tie var būt vai nebūt simptomātiski, un to etioloģiskā nozīme muguras sāpju gadījumā ir pretrunīga. Pētījumā, kas publicēts žurnālā Spine, ko veica Hamanishi u. c., Šmorla trūces magnētiskajā rezonansē tika novēroti 19 % no 400 pacientiem ar muguras sāpēm un tikai 9 % asimptomātiskas kontroles grupas pacientu. Autori secināja, ka Šmorla trūces ir "vertikālas diska trūces" apgabali, kas veidojas vājā gala plāksnītes vietā.[4]
Eponīms[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Šmorla trūces ir nosauktas vācu patologa Kristiana Georga Šmorla (1861—1932) vārdā.[5]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Williams, F. M. K.; Manek, N. J.; Sambrook, P. N.; Spector, T. D.; MacGregor, A. J. (2007). "Schmorl's nodes: Common, highly heritable, and related to lumbar disc disease". Arthritis & Rheumatism 57 (5): 855–860. doi:10.1002/art.22789. PMID 17530687.
- ↑ Williams, F. M. K.; Manek, N. J.; Sambrook, P. N.; Spector, T. D.; MacGregor, A. J. (2007). "Schmorl's nodes: Common, highly heritable, and related to lumbar disc disease". Arthritis & Rheumatism 57 (5): 855–860. doi:10.1002/art.22789. PMID 17530687.
- ↑ Nogueira-Barbosa, Marcello Henrique; Crema, Michel Daoud; Herrero, Carlos Fernando Pereira da Silva; Pasqualini, Wagner; Defino, Helton Luiz Aparecido (December 2015). "The Several Faces of Schmorl's Node: Pictorial Essay". Coluna/Columna 14 (4): 320–323. doi:10.1590/S1808-185120151404151248.
- ↑ Hamanishi, Chiaki; Kawabata, Tutomu; Yosii, Takeo; Tanaka, Seisuke (1994). "Schmorlʼs Nodes on Magnetic Resonance Imaging". Spine 19 (4): 450–3. doi:10.1097/00007632-199402001-00012. PMID 8178234.
- ↑ «MedFriendly.com: Schmorl’s nodule». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2006. gada 22. oktobrī. Skatīts: 2024. gada 31. martā.
Tālāka lasīšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Plomp, Kimberly A; Viðarsdóttir, Una Strand; Weston, Darlene A; Dobney, Keith; Collard, Mark (2015). "The ancestral shape hypothesis: An evolutionary explanation for the occurrence of intervertebral disc herniation in humans". BMC Evolutionary Biology 15: 68. doi:10.1186/s12862-015-0336-y. PMC 4410577. PMID 25927934.
- McFadden, K D; Taylor, J R (1989). "End-Plate Lesions of the Lumbar Spine". Spine 14 (8): 867–9. doi:10.1097/00007632-198908000-00017. PMID 2781398.
- Peng, B.; Wu, W.; Hou, S.; Shang, W.; Wang, X.; Yang, Y. (August 2003). "The pathogenesis of Schmorl's nodes". The Journal of Bone and Joint Surgery. British Volume 85-B (6): 879–882. doi:10.1302/0301-620X.85B6.13555. PMID 12931811.
- Takahashi, K.; Miyazaki, T.; Ohnari, H.; Takino, T.; Tomita, K. (1995). "Schmorl's nodes and low-back pain". European Spine Journal 4 (1): 56–9. doi:10.1007/bf00298420. PMID 7749909.
- Zia Sherrell. «Schmorl nodes: Symptoms, causes, and treatment». Medical News Today, 2022. gada 19. maijs.
- Kim, Hyeun Sung; Raorane, Harshavardhan Dilip; Sharma, Sagar Bhupendra; Wu, Pang Hung; Jang, Il-Tae (December 2020). "Infected Schmorl's node: a case report". BMC Musculoskeletal Disorders 21 (1): 280. doi:10.1186/s12891-020-03276-4. PMC 7196219. PMID 32359347.