Ūdeņraža tankkuģis
Ūdeņraža tankkuģis vai sašķidrinātā ūdeņraža tankkuģis ir tankkuģis, kurš paredzēts sašķidrināta ūdeņraža pārvadāšanai.
Izpēte
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Japāņu jaunās saules gaismas projekta (New Sunshine Project) pasaules enerģijas tīkla izpētes programma no 1993. līdz 2002. gadam bija sadalīta trīs fāzēs[1] un tās mērķis bija pētīt sašķidrinātā ūdeņraža izplatīšanu ar ūdeņraža tankkuģiem,[2] kuri būtu bāzēti sašķidrinātās dabasgāzes pārvadāšanas tehnoloģijā ar pašbalstošiem neatkarīgā tipa prizmatiskajiem un sfēriskajiem tankiem. Turpmāka ūdeņraža jūras transporta izpēte notika drošas ūdeņraža izmantošanas un infrastruktūras attīstības projekta ietvaros no 2003. līdz 2007. gadam.[3]
Līdzīgi kā sašķidrinātās dabasgāzes pārvadātājos iztvaikojusī gāze var tikt izmantota kuģa darbināšanai.[4] Iztvaikošana nodrošina atlikušās gāzes atdzesēšanu.
Prototipa demonstrācija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2022. gada 28. janvārī Suiso Frontier iekrāva sašķidrinātā ūdeņraža kravu Austrālijā, Viktorijas štata Heistingsā un 2022. gada februāra beigās nogādāja to atpakaļ Japānas pilsētā Kobē.[5] Otro kravu iekrāva Heistingsas terminālī 2022. gada maijā un nogādāja Japānā 2022. gada jūnijā.
2022. gada novembrī kuģu klasifikācijas sabiedrība Nippon Kaiji Kyokai (ClassNK) piešķīra darbības principa apstiprinājumu (Approval in Principle, AiP) Kawasaki Heavy Industries konstruētajam divu degvielas veidu ģeneratora dzinējam, kuru var darbināt ar ūdeņraža gāzi kā vienu no degvielām. Šo dzinēju plānots uzstādīt uz Kawasaki attīstīta 160 000 m3 sašķidrinātā ūdeņraža pārvadātāja. Kawasaki plāno šī dzinēja prototipu demonstrēt darbībā pēc tā uzstādīšanas uz liela izmēra sašķidrinātā ūdeņraža pārvadātāja, kura ekspluatāciju, savukārt, paredzēts uzsākt 2020. gadu vidū.[4][6] 2023. gada jūnijā Kawasaki Heavy Industries paziņoja, ka tas ir pabeidzis tehnoloģisko izstrādi kravas ierobežošanas sistēmai (cargo containment system, CCS), kuru varētu izmantot uz lieliem sašķidrinātā ūdeņraža pārvadātājiem.[7]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ WE-NET Project completed/Hydrogen Refueling Station New Energy and Industrial Technology Development Organization. Skatīts: 2024. gada 21. decembrī
- ↑ Abe A., Nakamura M., Sato I., Uetani H., Fujitani T. Studies of the large-scale sea transportation of liquid hydrogen International Journal of Hydrogen Energy. Volume 23. Issue 2. 1998. gada februāris. 115. - 121. lpp. Skatīts: 2024. gada 21. decembrī
- ↑ Fuel Cell and Hydrogen Technologies New Energy and Industrial Technology Development Organization. 80., 83. lpp. Skatīts: 2024. gada 21. decembrī
- ↑ 4,0 4,1 World’s First AiP Granted to Kawasaki’s 2.4 MW Class Dual Fuel Generator Engine Using Hydrogen Gas as Fuel Kawasaki Heavy Industries 2022. gada 30. novembris. Skatīts: 2024. gada 21. decembrī
- ↑ Pekic S. Suiso Frontier brings world’s 1st LH2 shipment to Japan Offshore Energy, 2022. gada 25. februāris. Skatīts: 2024. gada 23. decembrī
- ↑ Raaijen W. First AiP for dual-fuel generator engine using hydrogen Industry & Energy, 2022. gada 30. novembris. Skatīts: 2024. gada 23. decembrī
- ↑ Technological Development of Cargo Tank for Large Liquefied Hydrogen Carriers Completed Kawasaki Heavy Industries 2023. gada 6. jūnijs. Skatīts: 2024. gada 23. decembrī