Žanija Longo

**Žanija Longo**
*Jeannie Longo*
	Longo 2011. gadā
Personas dati
Dzimusi	1958. gada 31. oktobrī (66 gadi); Ansī, Francija
Komandas informācija
Disciplīna	treks, šoseja
Loma	braucēja
Profesionālās komandas
Sezonas	Komanda
1994–1995	Intersport-Nakamura
1998–1999	Ebly
2007	Team Uniqa Graz
2008	Pro Feminin Les Carroz
Lielākās uzvaras
	Daudzdienu sacensības Grande Boucle (1987–1989) Viendienas sacensības Olimpiskā čempione grupas braucienā (1996) Pasaules čempione grupas braucienā (1985–1987, 1989, 1995) Pasaules čempione individuālajā braucienā (1995–1997, 2001) Francijas čempione grupas braucienā (1979–1989, 1992, 1995, 2006, 2008) Francijas čempione individuālajā braucienā (1995, 1999, 2001–2003, 2006, 2008–2011) Women's Challenge (1991, 1999) Citi Stundas rekords (2000) 45,094 km
Medaļas
riteņbraukšana
Pārstāvot: Francija
Vasaras olimpiskās spēles
Pasaules čempionāts trekā
Pasaules čempionāts šosejā

Žanija Longo (franču: Jeannie Longo; dzimusi 1958. gada 31. oktobrī Ansī, Augšsavojā) ir Francijas riteņbraucēja, 59-kārtējā Francijas čempione un trīspadsmitkārtējā pasaules čempione. Longo sacensībās uzsāka piedalīties 1975. gadā un riteņbraukšanā bija aktīva līdz 2012. gadam. Kādreiz viņa plaši tika uzskatīta par visu laiku labāko sievieti-riteņbraucēju, tomēr šobrīd pār šo reputāciju tiek mesta ēna par dopinga lietošanas aizdomām visā viņas karjeras garumā.^[1]

Longo bija zināma ar savu sacensību garu un ilgajiem gadiem sportā; dažas no viņas sāncensēm vēl nebija dzimušas, kad viņa 1984. gadā pirmoreiz piedalījās olimpiskajās spēlēs. Viņa tika iekļauta Francijas komandas sastāvā dalībai 2008. gada olimpiskajās spēlēs, kuras viņai bija septītās.^[2]^[3] Longo bija izteikusies, ka tās būtu viņas pēdējās olimpiskās spēles.^[4] Grupas braucienā sievietēm viņa finišēja 24. vietā, 33 sekundes aiz Nikolas Kukas, kura bija vienu gadu veca, kad Longo pirmoreiz startēja olimpiskajās spēlēs.^[5] Tajās pašās spēlēs viņa finišēja ceturtajā vietā individuālajā braucienā, tikai divas sekundes no bronzas medaļas.^[6] Šobrīd ar četrām medaļām viņa ir otrajā vietā no Francijas sievietēm pēc vasaras spēlēs iegūtajām medaļām, par vienu medaļu vairāk ir paukotājai Lorai Fleselai-Kolovikai.

Karjera

Longo dzimusi Ansī, Augšsavojā, Francijas Alpos, kur sportistes karjeru viņa uzsāka kalnu slēpošanā. Pēc uzvaras Francijas skolas slēpošanas čempionātā un trijos universitātes čempionātos viņa pēc trenera (un vēlāk vīra) Patrisa Čiprelli pamudinājuma pievērsās riteņbraukšanai. Pēc pāris mēnešiem 21 gada vecumā Longo uzvarēja Francijas čempionātā grupas braucienā. Karjeras laikā viņa piedalījās gan šosejas, gan treka sacensībās.

Dopings

1987. gada septembrī Longo tika uzrādītas pozitīvas efedrīna analīzes pēc 3 km pasaules rekorda mēģinājuma Kolorādospringsā. Par šo pārkāpumu viņa izcieta 1 mēneša diskvalifikāciju.^[7] 2011. gada septembrī Francijas sporta laikraksts L'Équipe ziņoja, ka Longo vīrs Patriss Čiprelli ar bijušā ASV profesionālā riteņbraucēja Džo Papa starpniecību no Ķīnas viņai iegādājies EPO.^[8]^[9]^[10] Čiprelli apgalvoja, ka tas paredzēts viņam pašam personīgai lietošanai. Apsūdzības pamudināja Francijas riteņbraukšanas federācijai veikt izmeklēšanu,^[11] kuras rezultātā 2011. gada novembrī Longo tika attaisnota. Šajā pašā laika periodā Longo bija izvairījusies arī no trijām dopinga pārbaudēm. Parasti par šādu pārkāpumu ir tāds pats sods kā par pozitīvu testu, bet AFLD nebija ziņojuši Longo, ka viņa šajā gadā tiks testēta, tāpēc sods netika piemērots.

Atsauces

↑ Shane Stokes. «With career under a shadow, Longo set to retire». velonation. Skatīts: 2016. gada 12. augusts.
↑ «Jeannie Longo Olympic Results». Sports Reference. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 7. jūlijā. Skatīts: 2015. gada 6. jūnijs.
↑ «Longo to seventh Olympic Games». cyclingnews.com. 2008. gada 2. jūlijs.
↑ "A French Cyclist’s Long Ride", New York Times, 28 July 2008.
↑ «Canada's Hobson 17th in cold, wet, women's road cycling race». The Toronto Star. 2008. gada 10. augusts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 12. augustā. Skatīts: 2008. gada 11. augusts.
↑ «Women's cycling road race: Individual time trial -final». http://www.abc.net.au/ Australian Broadcasting Corporation. Skatīts: 2008. gada 13. augusts.
↑ «Jeannie Longo s'explique sur son contrôle positif à l'éphédrine». cyclisme-dopage.com. Skatīts: 2015. gada 25. augusts.
↑ «Franču riteņbraukšanas leģendas Longo vīru vaino dopinga pirkšanā». Diena. 2011. gada 13. septembrī. Skatīts: 2017. gada 9. martā.
↑ Scott Sayare. «Home of Top Female Cyclist Searched». The New York Times, 2012. gada 8. februāris.
↑ «Chronologie des faits - Retour sur la chronologie des événements de l'affaire Ciprelli.». L'Equipe. 2012. gada 8. februāris. Skatīts: 2013. gada 24. jūlijs.
↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 21. februārī. Skatīts: 2017. gada 9. martā.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Žanija Longo.

[1] Shane Stokes. «With career under a shadow, Longo set to retire». velonation. Skatīts: 2016. gada 12. augusts.

[SportsRef-2] «Jeannie Longo Olympic Results». Sports Reference. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 7. jūlijā. Skatīts: 2015. gada 6. jūnijs.

[3] «Longo to seventh Olympic Games». cyclingnews.com. 2008. gada 2. jūlijs.

[4] "A French Cyclist’s Long Ride", New York Times, 28 July 2008.

[Toronto_Star_Beijing08_WomensRoadRace-5] «Canada's Hobson 17th in cold, wet, women's road cycling race». The Toronto Star. 2008. gada 10. augusts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 12. augustā. Skatīts: 2008. gada 11. augusts.

[ABC_Longo_Womens_Road_TT)-6] «Women's cycling road race: Individual time trial -final». http://www.abc.net.au/ Australian Broadcasting Corporation. Skatīts: 2008. gada 13. augusts.

[7] «Jeannie Longo s'explique sur son contrôle positif à l'éphédrine». cyclisme-dopage.com. Skatīts: 2015. gada 25. augusts.

[8] «Franču riteņbraukšanas leģendas Longo vīru vaino dopinga pirkšanā». Diena. 2011. gada 13. septembrī. Skatīts: 2017. gada 9. martā.

[9] Scott Sayare. «Home of Top Female Cyclist Searched». The New York Times, 2012. gada 8. februāris.

[10] «Chronologie des faits - Retour sur la chronologie des événements de l'affaire Ciprelli.». L'Equipe. 2012. gada 8. februāris. Skatīts: 2013. gada 24. jūlijs.

[11] «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 21. februārī. Skatīts: 2017. gada 9. martā.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]

[8]

[9]

[10]

[11]