Diena (laikraksts)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Diena
Diena
Diena
2010. gada 17. septembra numura 1. lapa
Redaktors Gatis Madžiņš
Dibināts 1990
Valoda latviešu
Uzņēmums Dienas Mediji
Valsts Valsts karogs: Latvija Latvija
Pirmais izdevums 1990. gada 23. novembris
Regularitāte pirmdiena-piektdiena
Mājaslapa diena.lv

Diena ir viens no lielākajiem dienas laikrakstiem Latvijā pēc abonentu skaita[1], iznāk latviešu valodā (līdz 1999. g. iznāca arī krievu valodā[2]). Pirmais numurs iznāca 1990. gada 23. novembrī.[3] Kopš 1996. gada "Diena" iznāk krāsaina. Laikrakstam ir arī vairāki pielikumi.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Laikraksts "Diena" dibināts 1990. gadā kā LR Augstākās Padomes, tās Prezidija un Ministru Padomes izdevums, kura uzdevums bija publicēt oficiālos dokumentus un izpaust jaunā vara viedokļi pretim padomju varai. Laikraksta izveide bija arī saistīta ar to, ka Latvijas Tautas frontes (LTF) laikraksts “Atmoda” sāka kritizēt vēlēšanās uzvarējušo LTF[4].

Laikraksta privatizācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1992.gadā pēc trimdas latviešu ierosinājuma Augstākā Padome nolēma laikrakstu privatizēt. Valdības vadītājs I.Godmanis sākotnēji pretojas šai idejai, rezultātā privatizēts tika “Dienas” vārds un daļa aktīvu, pārējais palika valdības laikrakstam “Latvijas Vēstnesis”.

Privatizācijā tika izvēlēts modelis, kurā Zviedrijas mediju koncernā "Bonnier" ietilpstošajai izdevniecībai "Expressen" piederētu 49%, bet Dienas darbiniekiem – 51% akciju. Par “Dienas” lielākiem akcionāriem ar 30,68 % no darbinieku akcijām kļuva S.Ēlerte, A.Ašeradens, P.Raudseps un Z.Drafens (katram – 7,67% akciju). 21% akciju nonāca citu Latvijas mazo akcionāru īpašumā[4].

Privatizācija notika par uzņēmuma nominālās cenas (1,9 miljoni Latvijas rubļu, vai 9500 lati) neskatoties uz lielu inflāciju un īsto aktīvu vērtējumu[4]. Tas bija iemēsls dažiem strīdiem par privatizācijas likumību.

Tiesas darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Privatizācijas tiesiskums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1993.gadā Valsts kontrole paziņoja, ka laikraksta “Diena” privatizācijā ir pieļauti pārkāpumi, jo akciju ieguvējs A.Āšeradens bija šī uzņēmuma direktors. Nekāda rīcība tam nesekoja.

1993.gadā pēc pašas AS “Diena” lūguma privatizācijas likumību pārbaudīja LR Ģenerālprokuratūra un nekādu pārkāpumu neatklāja.

1998.gadā bijušais “Dienas” žurnālists Dzintars Zaļūksnis prasīja atzīt “Dienas” privatizāciju par nelikumīgu, jo viņam tika likti šķēršļi vēlamā akciju skaita iegādei, bet dienu pirms dibināšanas sapulces tika mainīti dibināšanas dokumenti. Vēlāk Dz.Zaļūksnis savu prasību atsauca.

2003.gadā KNAB uzsāka pārbaudi par "Dienas" privatizācijas likumību pēc Rīgas domes priekšsēdētāja padomnieka Guntara Kukula iesnieguma nedēļu pēc tam, kad laikraksts lūdza KNAB izvērtēt Rīgas mēra G.Bojāra iespējamo interešu konfliktu, nomājot zemi no G.Kukula.

2006.gada maijā ar lūgumu izvērtēt “Dienas” privatizācijas likumību Ģenerālprokuratūrā vērsās Aivars Lembergs, kurš izteica pārmetumus par to, ka laikraksts ir pārdots tā redakcijas locekļiem un par zemu cenu[4].

Publikāciju apstrīdēšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2002. gadā laikraksta izdevējs tika sodīts ar naudas sodu par 1998. gada rakstiem, kuros tika kritizēts toreizējs ekonomikas ministrs Laimonis Strujēvičs. 2007. gadā Eiropas Cilvēktiesību tiesa atzina spriedumu "Dienas" lietā par pretiesisku. [5]

Par laikrakstu[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

"Diena" publicē rakstus par politiku, tautsaimniecību, kultūru, izglītību, sociālajiem jautājumiem, dažādus viedokļus un analīzes par sabiedriski politiskiem procesiem Latvijā un pasaulē. "Diena" lasāma arī internetā.[6] Metiens 31 000 eksemplāri.[7]

Laikrakstam ir arī vairāki pielikumi: Sporta Diena, Mini Diena, Skolas Diena, kultūras un izklaides izdevums KDi, Senioru Diena, televīzijas programma TV Diena un žurnāls Sestdiena.[8]

Galvenie redaktori[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmais redaktors bija Viktors Daugmalis no 1990. gada līdz 1992. gadam[6]. No 1992. gada līdz 2008. gada 6. jūnijam "Dienas" galvenā redaktore bija Sarmīte Ēlerte. Kopš viņas atkāpšanās galvenie redaktori bieži ir mainījušies. Galvenie redaktori bija Anita Brauna (atkāpās pēc laikraksta īpašnieku maiņas), Dace Andersone, Guntis Bojārs un Sergejs Ancupovs (atlaists). Tad par redaktoru uz pārbaudes laiku iecelts Dzintars Zaļūksnis, bet pēc viņa par pilna laika galveno redaktoru iecēla Ilmāru Znotiņu, kurš nostrādāja līdz 2012. gada martam, kad šos pienākumus atkal pārņēma Guntis Bojārs.[9]. Bojārs amatu pameta 2012. gada nogalē, viņu amatā vien uz četriem mēnešiem nomainīja sociologs Aigars Freimanis, bet no 2013. gada 10. maija par laikraksta galveno redaktoru ir kļuvis Gatis Madžiņš [10]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. db.lv[novecojusi saite] Nacionālo laikrakstu abonentu skaits sarucis par 10,7 tūkstošiem
  2. J. Michael Lyons Diena puts its Russian edition to bed for good The Baltic Times1999-12-02
  3. 15 gadi Atjaunotā Latvija laikraksta Diena pirmajās lappusēs, 7. lpp., Dienas Grāmata
  4. 4,0 4,1 4,2 4,3 «Arvils Ašeradens». deputatiuzdelnas.lv. Skatīts: 2018-08-20.
  5. ECT spriedums lietā pēc sūdzības Nr. 16657/03[novecojusi saite]
  6. 6,0 6,1 Latvijas enciklopēdija, 2.sējums. Rīga: SIA "Valērija Belokoņa izdevniecība", 2003, 208.lpp.. ISBN 9984948226
  7. "Diena", 26.10.2012., 2.lpp..
  8. Diena - Mājas komplekts, abonesana.diena.lv, 26.10.2012.
  9. Atkal mainās laikraksta "Diena" vadība[novecojusi saite]
  10. http://www.delfi.lv/news/national/politics/par-dienas-galveno-redaktoru-klus-ltv-portala-vaditajs-madzins.d?id=43282017