Žanis Karlsons

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Žanis Karlsons, arī Žanis Kalva (1899—1976) bija latviešu vēsturnieks (cand. hist. et phil.), Latvijas vēstures institūta Latviešu vecākās vēstures nodaļas līdzstrādnieks.[1]

Dzīves gājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1899. gada 19. februārī Valgales pagasta "Mazajos Elciņos" (tagad Abavas pagasts) saimnieka Jēkaba Karlsona un viņa sievas Jūles ģimenē.[2] 1919. gadā beidza Rīgas pilsētas 2. ģimnāziju. Piedalījās Latvijas atbrīvošanas kara cīņās. No 1920. gada Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātē studēja filozofiju. 1933. gadā ieguva vēstures kandidāta grādu.[3] Bijis Centrālās izglītības savienības instruktors un lektors. 20. gadsimta 30. gados Jelgavas Valsts ģimnāzijā strādāja kā skolotājs.[4]

Otrā pasaules kara beigās devās bēgļu gaitās uz Vāciju. Vadīja Eslingenes Tautas augstskolu. Miris Kanādā.[5]

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Ordeņa laikmets Latvijā. Rīga: Valters un Rapa, 1936. - 115 lpp.
  • Zviedru laiki Vidzemē. Rīga: Valters un Rapa, 1936
  • Lielais mēris Kurzemē. Jelgava: 1936
  • Pāri ikdienas kņadai (recenzija par grāmatu Profesors Dr . phil. Pauls Jurevics, Idejas un īstenība). Gara dzīves mēnešraksts "Ceļš", 12 (1947). Vircburga: Central DP Camp, 1947. - 551 lpp.
  • 2 x 2 = 5 [i.e. Divi reiz divi ir pieci]. Västerås: Ziemel̦blāzma, 1966. (romāns)[6]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Ēriks Žagars. Latvijas vēstures institūts 1936.—1940. gadā LU Latvijas vēstures institūta žurnāls 2010. 1 (74):121.—134 lpp.
  2. Sabiles lut. draudzes kristīto reģistrs. - 1899. - Nr.38
  3. LVVA Studentu datubāze
  4. Talsu novads (1935) - 409.lpp.
  5. Austrālijas Latvietis. - 1976. - 30. aprīlis
  6. worldcat.org