100VG-AnyLan

Vikipēdijas lapa

Lokālais tīkls 100VG-AnyLan ir IEEE 802.12 standarts, kas nosaka, kā, izmantojot komutatorus, savā starpā savienot lokālos tīklus un darba stacijas. Standarts ļauj savienot vai nu tikai Ethernet tipa tīklus un stacijas vai marķiergredzena tīklus un stacijas.[1]

Attīstība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Firma AT&T un HP piedāvāja jaunas tehnoloģijas projektu kā Fast Ethernet alternatīvu ar datu pārraides ātrumu 100 Mb/s -100 Base-VG. Šajā projektā bija uzlabota pieejas metode, ievērojot multimediju pielietojumu vajadzības. Bez tam nodrošināta paketes formāta saderība ar tīklu 802.3 paketes formātu.

1993. gada septembrī pēc IBM un HP iniciatīvas izveidoja komiteju IEEE  802.12, kura nodarbojās ar jaunās tehnoloģijas standartu. Šo projektu paplašināja, ievedot jaunajā tīklā ne tikai Ethernet formāta kadrus, bet arī Token Ring formātus.

Jauno tehnoloģiju nosauca par 100VG -AnyLAN, t.i., tehnoloģija jebkuriem tīkliem (AnyLAN — jebkuri tīkli), ievērojot, ka Ethernet un Token Ring tehnoloģijas izmanto gandrīz visos mezglos.

1995. gada vasarā šī tehnoloģija ieguva savu standartu IEEE 802.12.[2]

Darbības princips[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

100VG-AnyLAN tīkla struktūra
100VG-AnyLAN tīkla struktūra

100VG-AnyLAN tīkls sastāv no centrālā koncentratora, kuru sauc par saknes koncentratoru, un ar to savienotiem gala mezgliem un citiem koncentratoriem. Ir pieļaujami trīs koncentratoru kaskadēšanas līmeņi. Katram koncentratoram un tīkla adapterim jābūt uzstādītam darbībai vai nu ar Ethernet, vai Token Ring kadriem, vienlaicīgi tos izmantot nav atļauts.

Koncentrators cikliski izpilda portu aptauju. Stacija, kura grib pārraidīt datus, nosūta speciālo zemas frekvences signālu koncentratoram, pieprasot kadra pārraidi un norādot tā prioritāti.

100VG-AnyLAN tīklā izmanto divus prioritāšu līmeņus: zemu un augstu. Zems prioritātes līmenis atbilst parastiem datiem (failu dienests, drukāšanas dienests u.t.t.), bet augsts prioritātes līmenis atbilst datiem, kuri ir jutīgi laika aizkavēs (piemēram, multimedija). Prioritātei ir statiskā un dinamiskā sastāvdaļa, t.i. stacija ar zemo prioritāti, kurai ilgi nav pieejas tīklam, saņem augsto prioritāti.

Ja tīkls ir brīvs, koncentrators atļauj kadra pārraidi. Pēc kadra saņēmēja adreses analīzes koncentrators automātiski nosūta kadru saņēmēja stacijai. Ja tīkls ir aizņemts, koncentrators nostāda pieprasījumu rindā, kura tiek apstrādāta atbilstoši pieprasījumu atnākšanas kārtībai un ievērojot prioritātes. Ja koncentratora portam ir pieslēgts cits koncentrators, tad aptauja tiek apstādināta kamēr zemāka līmeņa koncentrators pabeigs aptauju. Lēmums par pieejas piešķiršanu tiek pieņemts, kad visi koncentratori pabeigs visu savu portu aptauju.[3]

Galvenās īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Izmantota vides pieejas metode Demand Priority, kura nodrošina taisnīgāku tīkla caurlaidspējas sadalījumu salīdzinājumā ar CSMA/CD un prioritātes pieeju laika jutīgiem lietojumiem.
  • Kadrus pārraida tikai saņēmēja stacijai.
  • Tīklā ir pieejas arbitrs — koncentrators.
  • Uztur divu tehnoloģiju kadrus — Ethernet un Token Ring.
  • Datus pārraida vienlaicīgi pa 3. kategorijas UTP 4 pāriem. Pa katru pāri datus pārraida ar ātrumu 25 Mb/s, kas summā dod 100Mb/s.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Letonika.lv. Enciklopēdijas - Terminu un svešvārdu skaidrojošā vārdnīca. lokālais tīkls 100VG-AnyLan». www.letonika.lv. Skatīts: 2020-12-13.
  2. 2,0 2,1 Viktors Ceiruls. Datoru tīkli. Ogre, 2010. 41. lpp.
  3. В. Олифер, Н. Олифер. Компьютерные сети. Принципы, технологии, протоколы. Санкт-Петербург : "ПИТЕР", 2001. 347. lpp.