Katalonijas neatkarības referendums
| "Vai vēlaties, lai Katalonija būtu neatkarīga valsts — republika?" | ||
|---|---|---|
| Izvēle | Balsis | Procents |
 Par
|
2 044 038 | 90.18% |
| Pret | 176 565 | 7.87% |
| Nederīgas vēlēšanu zīmes | 65 715 | 2.92% |
| Kopā | 2 286 217 | 100.00% |
| Vēlētāju aktivitāte | 43% | |
| Avots: Galīgie rezultāti: LETA | ||
2017. gada Katalonijas neatkarības referendums bija referendums par neatkarīgas Katalonijas Republikas izveides iespēju, kas notika 2017. gada 1. oktobrī. 90,18% balsotāju atbalstīja atdalīšanos no Spānijas, bet referendumā piedalījās 43% no aptuveni 5,3 miljoniem balsstiesīgo.
Priekšvēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2017. gada 7. septembrī Katalonijas parlaments pieņēma likumu par neatkarības referenduma rīkošanu 1. oktobrī, par ko nobalsoja 72 no 83 reģionālajiem deputātiem, bet 52 Spānijas vienotības atbalstītāji pirms balsojuma atstāja sēžu zāli. Lēmumu tūlīt atbalstīja reģionālās valdības vadītājs Karless Pudždemons[1], bet Spānijas konstitucionālā tiesa paziņoja par Katalonijas parlamenta lēmuma apstādināšanu.[2] Spānijas prokuratūra sāka kriminālizmeklēšanu pret vairāk nekā 700 Katalonijas pašvaldību mēriem, kuri bija piedāvājuši savu palīdzību referenduma sarīkošanai, kā arī pieprasīja, lai policija konfiscē visus materiālus, kas var tikt izmantoti referenduma sarīkošanā, piemēram, biļetenus, balsošanas urnas un plakātus, kas aicina vēlētājus piedalīties referendumā.
21. septembrī Spānijas policija Barselonā veica kratīšanu vairākās Katalonijas valdības ēkās un aizturēja ekonomikas valsts ministru Džuzepu Mariju Džuvē.[3]
Norise
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Referenduma priekšvakarā Spānijas valdība paziņoja, ka policija slēgusi un aizzīmogojusi 1300 no 2315 vēlēšanu iecirkņiem. Dienā pirms referenduma Madridē, Seviļā, Santanderā, Ļeidā, Alikantē un Palmā, kā arī Barselonā demonstranti pauda atbalstu Spānijas vienotībai. Savukārt Galisijas apgabalā notika Katalonijas neatkarības atbalsta demonstrācija.[4]
Balsošanas dienā 2017. gada 1. oktobrī Spānijas policija mēģināja nepieļaut balsošanu, ieņemot referenduma iecirkņus un konfiscējot urnas un biļetenus. Tomēr Katalonijas valdība paziņoja, ka referendumu neatcels, lai gan policija slēdza lielāko daļu balsošanas iecirkņu.[5]
3. oktobrī simtiem tūkstoši cilvēku Barselonā izgāja ielās, lai protestētu pret policijas vardarbību referenduma dienā. Saskaņā ar Katalonijas varasiestāžu teikto, ievainojumus guva gandrīz 900 cilvēku. Katalonijas reģionālā valdība paziņoja, ka referendumā piedalījušies nepilni 2,3 miljoni cilvēku jeb aptuveni 40% no balsstiesīgajiem, un ka 90% no viņiem atbalstījuši Katalonijas neatkarību. Katalonijas reģionālās valdības līderis Karless Pudždemons paziņoja, ka Katalonija pasludinās neatkarību 48 stundu laikā pēc balsojuma "oficiālo rezultātu saskatīšanas".[6]
Spānijas valdības reakcija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Spānijas Konstitucionālā tiesa un Spānijas valdība noraidīja referenduma rīkošanu kā nelikumīgu. Spānijas karalis Felipe VI 3. oktobrī savā uzrunā valstij paziņoja, ka Katalonijas līderi ir izgājuši "ārpus likuma varas" un ar savu "bezatbildīgo" rīcību apdraud gan autonomā reģiona, gan visas valsts ekonomiku, teica karalis. Viņš uzsvēra, ka Spānija nonākusi "galēji smagā" situācijā un "valsts likumīgajām varasiestādēm ir pienākums garantēt konstitucionālo kārtību". Viņš aicināja visus Spānijas pilsoņus "ievērot likumu un konstitūciju".[6] 5. oktobrī Spānijas konstitucionālā tiesa nolēma aizliegt sasaukt 9. oktobrī gaidāmo Katalonijas parlamenta sesiju, lai novērstu iespējamo vienpusējo Katalonijas neatkarības pasludināšanu.[7]
18. oktobrī Spānijas valdība piedraudēja Katalonijai atņemt tās reģionālās autonomijas statusu, ja tā neatteiksies no prasības pēc neatkarības, bet 21. oktobrī tā uzsāka Katalonijas autonomijas atcelšanas procesu, paredzot pusgada laikā sarīkot jaunas reģiona valdības vēlēšanas.[8]
Rezultāti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]6. oktobrī Katalonijas reģionālā valdība paziņoja galīgos balsu skaitīšanas rezultātus, saskaņā ar kuriem atdalīšanos no Spānijas atbalstījuši 90,18% balsotāju, bet referendumā piedalījušies 43% no aptuveni 5,3 miljoniem balsstiesīgo.[9]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Spānijas reģionā Katalonijā rīkos neatkarības referendumu Aigars Smiltnieks 2017. gada 7. septembrī
- ↑ Spānijas tiesa nobloķē Katalonijas referendumu Toms Pastors, 2017. gada 8. septembrī
- ↑ Spānijas policija veic kratīšanu Katalonijas valdības ēkās un aiztur vienu no ministriem lsm.lv 2017. gada 20. septembrī
- ↑ Foto: Madridē tūkstošiem cilvēku pauž atbalstu Spānijas vienotībai LETA 2017. gada 30. septembrī
- ↑ «Foto: Katalonijā sadursmēs ar policiju norit neatkarības referendums». Skatīts: 2017. gada 1. oktobris.
- ↑ 6,0 6,1 Katalonijas valdības vadītājs: Reģiona neatkarība tiks pasludināta tuvākajās dienās Gints Amoliņš lsm.lv 2017. gada 4. oktobrī
- ↑ Spānijas tiesa aizliedz Katalonijas parlamenta sēdi Toms Pastors lsm.lv 2017. gada 5. oktobrī
- ↑ Spānijas valdība aicina katalāņus pieņemt Madrides kontroli Māris Kūrēns, LTV Ziņu dienests 2017. gada 22. oktobrī
- ↑ Galīgie rezultāti: Par Katalonijas neatkarību balsojuši 90% lsm.lv 2017. gada 6. oktobrī
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Katalonijas neatkarības referendums.- Katalonijas neatkarības referendums (angliski) (spāņu)
- Catalonia Votes Arhivēts 2017. gada 29. maijā, Wayback Machine vietnē. (angliski) (vāciski) (spāņu) (franciski)
