Katalonija

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Katalonija
Catalunya
Catalonha
—  Autonomā komūna  —
Skats uz Barselonu no putna lidojuma
Skats uz Barselonu no putna lidojuma
Flag of Katalonija
Karogs
Coat of arms of Katalonija
Ģerbonis
Katalonijas atrašanās vieta SpānijāKatalonijas atrašanās vieta Spānijā
Administratīvais centrs Barselona
Oficiālā valoda katalāņu valoda
oksitāņu valoda
spāņu valoda
Valsts Spānija
Izveide 988
Katalonijas Parlaments 1283
Generalitat 1359
Administrācija
 - Tips Generalitat de Catalunya
 - President Carles Puigdemont (CDC)
 - Likumdevēja vara Katalonijas Parlaments
Platība 
 - Kopējā 32 114 km²
Iedzīvotāji (2011. gadā)[1]
 - Kopā 7 535 251
 - Blīvums 234,6/km²
Laika josla CET (UTC+1)
 - Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
Autonomijas statūti 1932. gada 9. septembris
1979. gada 18. septembris
2006. gada 9. augustā
Interneta domēns .cat
Katalonijas Parlaments 135 deputāti
Vietas kongresā 47 deputāti (no 350)
Vietas senātā 16 senatori (no 264)
Mājaslapa: Katalonijas valdības mājaslapa
Katalonija Vikikrātuvē

Katalonija (katalāņu: Catalunya, izrunā: [kətəˈɫuɲə]; oksitāņu: Catalonha, izrunā: [kataˈluɲɔ]; spāņu: Cataluña, izrunā: [kataˈluɲa]) ir autonoms apgabals ar nācijas nosaukumu Spānijas ziemeļaustrumos. Katalonijas platība ir 32 114 km2 (6,3% no Spānijas kopējās platības), un 2011. gadā tajā dzīvoja 7,5 miljoni iedzīvotāju,[1] no kuriem 12,3% ir imigranti.[nepieciešama atsauce] Katalonija robežojas ar Franciju un Andoru ziemeļos, ar Aragonu rietumos, Valensijas komūnu dienvidos, bet austrumos to apskalo Vidusjūra (krasta līnija 580 km). Pamatvalodas ir katalāņu, spāņu un araniešu valoda.

Katalonijas administratīvais centrs un lielākā pilsēta ir Barselona (1,62 miljoni iedzīvotāju). Nākošās lielākās pilsētas ir Lospitaleta de Ļobregata (257 tūkstoši iedzīvotāju), Badalona (220 tūkstoši), Terasa (211 tūkstoši) un Sabadela (206 tūkstoši). Katalonija sīkāk dalās četrās provincēs: Barselonas, Žironas, Ļeidas un Taragonas provincē.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2015. gadā Katalonijā bija 7,5 miljoni iedzīvotāju. Vairāk nekā 5 miljoni no tiem dzīvo Barselonas aglomerācijā.

Apmēram 38% Katalonijas iedzīvotāju dzimtā valoda ir katalāņu, bet 45% — spāņu valoda.

Strīds ar Spāniju par atdalīšanos[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopš 2000. gadu sākuma Katalonijā ir pastiprinājuisies kustībā par neatkarību no Spānijas.

2014. gada novembrī katalāņu nacionālisti noorganizēja neoficiālu referendumu, kurā 80,7% no balsotājiem atbalstīja neatkarību. Spānijas Konstitucionālā tiesa atzina referendumu par nelikumīgu. 2015. gada septembrī neatkarības atbalstītāji paziņoja, ka 27. septembra reģionālās vēlēšanas būs neatkarības de facto atzīšanas referendums. Vēlēšanās katalāņu nacionālistu partijas ieguva absolūto vairākumu 135 vietu reģionālajā parlamentā. 9. novembrī parlaments nobalsoja par oficiālu atdalīšanās procesa uzsākšanu no Spānijas. Spānijas premjerministrs Mariano Rahojs vērsās Spānijas Konstitucionālajā tiesā, lai apturētu atdalīšanos un tiesa atzina Katalonijas atdalīšanās procesu par nelikumīgu. Reģionu atdalīšanās ir aizliegta Spānijas konstitūcijā un Rahojs apsūdzēja neatkarības aktīvistus nācijas izšķīdināšanā.

2016. gada 27. janvārī Katalonijas reģionālā valdība apturēja plānu atdalīties no Spānijas līdz 2017. gada vidum, paziņojot, ka vienpusējas neatkarības deklarācijas nebūs.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]