Katalonija

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Katalonija
Catalunya
—  Autonomā komūna  —
Skats uz Barselonu no putna lidojuma
Skats uz Barselonu no putna lidojuma
Flag of Katalonija
Karogs
Coat of arms of Katalonija
Ģerbonis
Katalonijas atrašanās vieta SpānijāKatalonijas atrašanās vieta Spānijā
Administratīvais centrs Barselona
Oficiālā valoda spāņu valoda
katalāņu valoda
oksitāņu valoda
Valsts Karogs: Spānija Spānija
Platība 
 - Kopējā 32 114 km²
Iedzīvotāji (2011. gadā)[1]
 - Kopā 7 535 251
 - Blīvums 234,6/km²
Laika josla CET (UTC+1)
 - Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
Mājaslapa: Katalonijas valdības mājaslapa
Katalonija Vikikrātuvē

Katalonija (katalāņu: Catalunya, izrunā: [kətəˈɫuɲə]; spāņu: Cataluña, izrunā: [kataˈluɲa]; oksitāņu: Catalonha, izrunā: [kataˈluɲɔ]) ir autonoms apgabals ar nācijas nosaukumu Spānijas ziemeļaustrumos. Katalonijas platība ir 32 114 km2 (6,3% no Spānijas kopējās platības), un 2011. gadā tajā dzīvoja 7,5 miljoni iedzīvotāji,[1] no kuriem 12,3% ir imigranti.[nepieciešama atsauce] Katalonija robežojas ar Franciju un Andoru ziemeļos, ar Aragonu rietumos, Valensijas komūnu dienvidos, bet austrumos to apskalo Vidusjūra (krasta līnija 580 km). Pamatvalodas ir katalāņu, spāņu un araniešu valoda.

Katalonijas administratīvais centrs un lielākā pilsēta ir Barselona (1,62 miljoni iedzīvotāji). Nākošās lielākās pilsētas ir Lospitaleta de Ļobregata (257 tūkstoši iedzīvotāji), Badalona (220 tūkstoši), Terasa (211 tūkstoši) un Sabadela (206 tūkstoši). Katalonija sīkāk dalās četrās provincēs: Barselonas, Žironas, Ļeidas un Taragonas provincē.

Strīds ar Spāniju par atdalīšanos[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Proneatkarības partijas Spānijas bagātākajā reģionā — Katalonijā, ir apņēmušās izpildīt vēsturiski nozīmīgu plānu, lai panāktu Katalonijas atzīšanu par neatkarīgu valsti 18 mēnešu laikā (kopš 2015. gada Novembra), un nacionālā valdība tam līdz šim pretojas.

Katalonijas reģionālais parlaments ir nobalsojis par atdalīšanās procesa sākšanu, bet premjerministrs Mariano Rahojs (Mariano Rajoy) ir vērsies Konstitucionālajā Tiesā, lai apturētu atdalīšanos.

Reģionu atdalīšanās ir aizliegta Spānijas konstitūcijā un Rahojs apsūdz proneatkarības aktīvistus nācijas izšķīdināšanā.

Kad katalāņu nacionālisti noorganizēja neoficiālu aptauju 2014. gada Novembrī, 80% no balsotājiem atbalstīja neatkarību.

Balsošana nebija saistoša, jo Konstitucionālā tiesa to tika atdzinusi par nelikumīgu, bet atdalīšanās atbalstītāji 2015. gada Septembrī paziņoja, ka reģionālās vēlēšanas būtu neatkarības de facto atzīšanas referendums.

Katalāņu nacionālistu partijas ieguva absolūto pārākumu 135 vietu reģionālajā asemblejā un 9. Novembrī izcīnīja iniciatīvu sākt neatkarības procesa virzību.

Spānijas valdība deva prettriecienu, paziņojot, ka atdalīšanās atbalstītāju solis ir bijis nekonstitucionāls.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «Padró municipal d'habitants. Xifres oficials.Recomptes.» (katalāņu). idescat.net. Skatīts: 2011-12-02.