3D datorgrafika

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Trīsdimensiju datorgrafika ir grafika, kas izmanto trīs dimensionālu ģeometrisko datu attēlojumu (parasti Dekarta formā), kas tiek glabāts datorā, lai veiktu kalkulācijas un divdimensionālu attēlu atveidošanu. Šādus attēlus var saglabāt vēlākai aplūkošanai, kā arī tie var tikt attēloti reālajā laikā.

3D datorgrafika balstās uz 2D vektorgrafikas algoritmiem iekš vadu-rāmja modeļiem un 2D rastrgrafikas fināla attēlošanas algoritmiem. Datorgrafikā starpība starp 2D un 3D bieži vien nav liela, 2D lietotnes var izmantot 3D tehnoloģiskos risinājumus, lai piedotu efektus kā piemēram apgaismojumu, un 3D grafikas mēdz izmantot 2D attēlošanas tehnikas.

3D datorgrafika bieži tiek dēvēta par 3D modelēšanu. Neskaitot renderēšanas grafiku, grafiskais datu fails satur modeli. Bet ir atšķirība starp renderētu grafiku un modeli: 3D modelis ir matemātiska trīs-dimensionāla objekta attēlošana. Modelis tehniski nav grafika, kamēr tas netiek attēlots. Modelis var tikt attēlots, kā divdimensionāls attēls caur 3D renderēšanas procesu, vai tas var tikt izmantots datorsimulācijās vai aprēķinos, neizmantojot grafikas. Ar 3D drukāšanu, 3D modeļi ir līdzīgi renderēti 3D fiziskajā vidē, bet šai renderēšanas metodei ir ierobežojumi cik precīzi tas attēlos virtuālo modeli.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

William Fetter tiek kreditēts ar termiņa datorgrafika pielietojumu 1961 gadā[1][2], lai aprakstītu viņa darbu Boeing kompānijā. Viens no pirmajiem dator animācijas attēlojumiem bija Futureworld (1976), kas atveidoja cilvēka sejas un roku animācija, kas oriģināli tika attēlot 1972 animācijā A Computer Animated Hand, ko bija radījusi Utah štata universitātes studens Edwin Catmull un Fred Parke.[3]

3D datorgrafikas programmatūra sāka parādīties personālajos datoros 70 gadu beigās. Viens no pirmajiem zināmajiem piemēriem 3D mākslas grafikā, ir 3D datorgrafikas efektu apkopojums, ko sarakstījis Kazumsa Mitazawa un tas tikai izlaists apritē jūnijā 1978 gadā priekš Apple II.[4][5]

Lielais sprādziens 3D datorgrafikā aizsākās 1980 gados, kad tika izveidota programma - "Vol Libre", kura izmantojot 3 dimensiju iespējas ģenerēja lidojumus kādā vēlamā apvidū. Programmā arī tika izveidota funkcija, kura attēlotu krāsainas bildes uz ekrāna, tādā veidā palīdzot veidot grafiskos interfeisus, kuri arī izmanto 3 dimensijas.

1990 gados 3D grafika bija kā kaut kas jauns un svaigs, tāpēc šajā periodā notika ļoti daudz būtisku iespēju atklāšanas, piemēram, 3D modeļiem jau varēja izveidot animācijas un līdz ar to arī animācijas filmas.

2000 gados ļoti daudz kompāniju investēja tieši 3D grafikā, jo iespējas bija milzīgas. Ļoti daudzās filmās paradījās 3D grafika. [6]

Modelēšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Galvenais raksts par šo tēmu : 3D modelēšana

3D modelēšana (zināma arī kā meshing) ir process, kurā izgatavo precīzu attēlojumu jebkurai 3 dimensiju objekta virsmai (nedzīvai vai dzīvai) ar specializētu programmatūru. Iegūtais produkts tiek saukts par 3D modeli. Tas var tikt izstrādāts kā divdimensionāls attēls, ko veic ar procesu, kas tiek saukts par 3D renderēšanu, vai lietots kā fizisks ķermenis datorsimulācijās. Modelis var tikt arī radīts izmantojot 3D drukas iekārtu. [7]

Lietotnes - programmatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lai apskatītu 3D objektus mūsu ierīcēs mūsdienās lielākoties vairs nevajag speciāli lejupielādētas programmatūras. Piemēram, Windows OS, lietotājam piedāvā programmatūru ar nosaukumu : "Paint 3D". Protams, visas OS nav aprīkotas ar šādu rīku, tāpēc ir ļoti daudzas pat labākas alternatīvas, kuras ļauj arī rediģēt vai izveidot modeli pašam lietotājam, kā piemēram,

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 5. maijā. Skatīts: 2017. gada 12. maijā.
  2. http://www.comphist.org/computing_history/new_page_6.htm
  3. http://archive.sltrib.com/story.php?ref=/sltrib/mobile/53193670-90/film-catmull-computer-animation.html.csp
  4. https://www.brutaldeluxe.fr/projects/cassettes/japan/
  5. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. oktobrī. Skatīts: 2017. gada 11. maijā.
  6. 3D grafikas vēsture
  7. 3D modelēšana