Atmateņu dzimta
Izskats
(Pāradresēts no Agaricaceae)
Agaricaceae Chevall. (1826) | |
---|---|
Lauka atmatenes (Agaricus campestris) | |
Klasifikācija | |
Valsts | Sēnes (Fungi) |
Nodalījums | Bazīdijsēnes (Basidiomycota) |
Klase | Himēnijsēnes (Hymenomycetes) |
Rinda | Atmateņu rinda (Agaricales) |
Dzimta | Atmateņu dzimta (Agaricaceae) |
Sinonīmi | |
| |
Iedalījums | |
| |
[[:commons:Category:Agaricaceae|Agaricaceae Chevall. (1826) Vikikrātuvē]] |
Atmateņu dzimta (Agaricaceae) pieder bazīdijsēnēm. Dzimtā ir aprakstītas 1340 sugas, kuras ir iedalītas 85 ģintīs.
Dažas atmateņu dzimtas sugas audzē rūpnieciski visā pasaulē. Pie tādām sēnēm pieder ēdamā divsporu atmatene un Agaricus subrufescens, ko izmanto dažādos medicīniskos nolūkos.[1][2] Ir zināmas arī dažas indīgas atmatenes, piemēram, no Lepiota un Chlorophyllum ģintīm.[3]
Ģintis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ir aprakstītas 85 atmateņu ģintis. 4 no tām (†Coprinites, †Aureofungus, †Protomycena un †Archaeomarasmius) ir fosilas.
Mūsdienu ģintis:
- ģints: Abstoma G.Cunn. (1926) — 7 sugas (tipu suga Abstoma purpureum)
- ģints: Acutocapillitium P.Ponce de León (1976) — 3 sugas (tipu suga Acutocapillitium torrendii)
- ģints: Agaricus L.:Fr. (1753) — aptuveni 200 sugas (tipu suga Agaricus campestris)
- ģints: Allopsalliota Nauta & Bas (1999) — 1 suga (tipu suga Allopsalliota geesterani)
- ģints: Arachnion Schwein.:Fr. (1822) — 6 sugas (tipu suga Arachnion album)
- ģints: Attamyces Kreisel (1972) — 1 suga (tipu suga Attamyces bromatificus)
- ģints: Barcheria T.Lebel (2004) — 1 suga (tipu suga Barcheria willisiana)
- ģints: Battarrea Pers.:Pers. (1801) — 3 sugas (tipu suga Battarrea phalloides)
- ģints: Battarreoides T.Herrera (1953) — 2 sugas (tipu suga Battarreoides potosinus)
- ģints: Bovista Pers.:Pers. (1794) — vairāk nekā 50 sugas (tipu suga Bovista plumbea)
- ģints: Bovistella Morgan (1892) — 1 suga (tipu suga Bovistella ohiensis)
- ģints: Calbovista Morse ex M.T.Seidl (1995) — 1 suga (tipu suga Calbovista subsculpta)
- ģints: Calvatia Fr. (1849) — aptuveni 40 sugas (tipu suga Calvatia craniiformis)
- ģints: Chamaemyces Battara ex Earle (1909) — 4 sugas (tipu suga Chamaemyces fracidus)
- ģints: Chlamydopus Speg. (1898) — 1 suga (tipu suga Chlamydopus clavatus)
- ģints: Chlorolepiota Sathe & S.D.Deshp. (1979) — 1 suga (tipu suga Chlorolepiota mahabaleshwarensis)
- ģints: Chlorophyllum Massee (1898) — 16 sugas (tipu suga Chlorophyllum esculentum)
- ģints: Clarkeinda Kuntze (1891) — 5 sugas (tipu suga Clarkeinda pedilia)
- ģints: Clavogaster Henn. (1896) — 1 suga (tipu suga Clavogaster novozelandicus)
- ģints: Coccobotrys Boud. & Pat. (1900) — 2 sugas (tipu suga Coccobotrys xylophilus)
- ģints: Coniolepiota Vellinga (2011) — 1 suga (tipu suga Coniolepiota sponghodes)
- ģints: Constricta R.Heim & Mel.-Howell (1965) — 1 suga (tipu suga Constricta africana)
- ģints: CoprinusR.Heim & Mel.-Howell (1797) — 1 suga (tipu suga Coprinus comatus)
- ģints: Crucispora E.Horak (1971) — 2 sugas (tipu suga Crucispora naucorioides)
- ģints: Cystoderma Fayod (1889) — aptuveni 35 sugas (tipu suga Cystoderma amianthinum)
- ģints: Cystodermella Harmaja (2002) — 12 sugas (tipu suga Cystodermella granulosa)
- ģints: Cystolepiota Singer (1952) — 10 sugas (tipu suga Cystolepiota constricta)
- ģints: Disciseda Czern. (1845) — 15 sugas (tipu suga Disciseda collabescens)
- ģints: Echinoderma (Locq. ex Bon) Bon (1991) — 12 sugas (tipu suga Echinoderma asperum)
- ģints: Endolepiotula Singer (1963) — 1 suga (tipu suga Endolepiotula ruizlealii)
- ģints: Endoptychum Czern. (1845) — 4 sugas (tipu suga Chlorophyllum agaricoides)
- ģints: Eriocybe Vellinga (2011) — 1 suga (tipu suga Eriocybe chionea)
- ģints: Floccularia Pouzar (1957) — 6 sugas (tipu suga Floccularia straminea)
- ģints: Gasterellopsis Routien (1940) — 1 suga (tipu suga Gasterellopsis silvicola)
- ģints: Gastropila Homrich & J.E.Wright (1973) — 4 sugas (tipu suga Gastropila fragilis)
- ģints: Glyptoderma R.Heim & Perr.-Bertr. (1971) — 1 suga (tipu suga Glyptoderma coelatum)
- ģints: Gymnogaster J.W.Cribb (1956) — 1 suga (tipu suga Gymnogaster boletoides)
- ģints: Gyrophragmium Mont. (1843) — 1 suga (tipu suga Gyrophragmium delilei)
- ģints: Heinemannomyces Watling (1999) — 1 suga (tipu suga Heinemannomyces splendidissimus)
- ģints: Hiatulopsis Singer & Grinling (1967) — 2 sugas (tipu suga Hiatulopsis amara)
- ģints: Holocotylon Lloyd (1906) — 3 sugas (tipu suga Holocotylon brandegeeanum)
- ģints: Hymenagaricus Heinem. (1981) — 10 sugas (tipu suga Hymenagaricus hymenopileus)
- ģints: Hypogaea E.Horak (1964) — 1 suga (tipu suga Hypogaea brunnea)
- ģints: Janauaria Singer (1986) — 1 suga (tipu suga Janauaria amazonica)
- ģints: Lepiota (Pers.) Gray (1821) — vairāk nekā 400 sugas (tipu suga Lepiota colubrina)
- ģints: Leucoagaricus Locq. ex Singer (1948) — aptuveni 90 sugas (tipu suga Leucoagaricus macrorhizus)
- ģints: Leucocoprinus Pat. (1888) — aptuveni 40 sugas (tipu suga Leucocoprinus cepistipes)
- ģints: Lycogalopsis E.Fisch. (1886) — 1 suga (tipu suga Lycogalopsis solmsii)
- ģints: Lycoperdon Pers. (1801) — aptuveni 50 sugas (tipu suga Lycoperdon perlatum)
- ģints: Lycoperdopsis Henn. (1900) — 1 suga (tipu suga Lycoperdopsis arcyrioides)
- ģints: Macrolepiota Singer (1948) — aptuveni 40 sugas (tipu suga Macrolepiota procera)
- ģints: Melanophyllum Velen. (1921) — 3 sugas (tipu suga Melanophyllum canali)
- ģints: Metraria Cooke & Massee (1891) — 2 sugas (tipu suga Metraria insignis)
- ģints: Metrodia Raithelh. (1971) — 2 sugas (tipu suga Metrodia collybioides)
- ģints: Micropsalliota Höhn. (1914) — aptuveni 40 sugas (tipu suga Micropsalliota pseudovolvulata)
- ģints: Montagnea Fr. (1836) — 5 sugas (tipu suga Montagnea arenaria)
- ģints: Morganella Zeller (1948) — 9 sugas (tipu suga Morganella mexicana)
- ģints: Mycenastrum Desv. (1842) — 1 suga (tipu suga Mycenastrum corium)
- ģints: Mycocalia J.T.Palmer (1961) — 7 sugas (tipu suga Mycocalia denudata)
- ģints: Neosecotium Singer & A.H.Sm. (1960) — 2 sugas (tipu suga Neosecotium macrosporum)
- ģints: Panaeolopsis Singer (1969) — 4 sugas (tipu suga Panaeolopsis sanmartiniana)
- ģints: Phaeopholiota Locq. & Sarwal (1983) — 1 suga (tipu suga Phaeopholiota crinipellis)
- ģints: Phlebonema R.Heim (1929) — 1 suga (tipu suga Phlebonema chrysotingens)
- ģints: Phyllogaster Pegler (1969) — 1 suga (tipu suga Phyllogaster pholiotoides)
- ģints: Podaxis (1809) — 10 sugas (tipu suga Podaxis senegalensis)
- ģints: Pseudoauricularia Kobayasi (1982) — 1 suga (tipu suga Pseudoauricularia papuana)
- ģints: Queletia Fr. (1872) — 2 sugas (tipu suga Queletia mirabilis)
- ģints: Rugosospora Heinem. (1973) — 2 sugas (tipu suga Rugosospora ochraceobadia)
- ģints: Schinzinia Fayod (1889) — 1 sugas (tipu suga Schinzinia pustulosa)
- ģints: Secotium Kunze (1840) — aptuveni 10 sugas (tipu suga Secotium gueinzii)
- ģints: Singerina Sathe & S.D.Deshp. (1981) — 1 suga (tipu suga Singerina indica)
- ģints: Smithiogaster J.E.Wright (1975) — 1 suga (tipu suga Smithiogaster volvoagaricus)
- ģints: Smithiomyces Singer (1944) — 2 sugas (tipu suga Smithiomyces mexicanus)
- ģints: Termiticola E.Horak (1979) — 1 suga (tipu suga Termiticola rubescens)
- ģints: Tulostoma Pers. (1801) — 102 sugas (tipu suga Tulostoma brumale)
- ģints: Vascellum F.Šmarda (1958) — 17 sugas (tipu suga Vascellum depressum)
- ģints: Verrucospora E.Horak (1967) — 2 sugas (tipu suga Verrucospora verrucospora)
- ģints: Xanthagaricus (Heinem.) Little Flower & al. (1997) — 12 sugas (tipu suga Xanthagaricus flavidorufus)
- ģints: Xerocoprinus Maire (1907) — 1 suga (tipu suga Xerocoprinus arenarius)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Lima C.U., Cordova C.O., Nóbrega Ode T., Funghetto S.S. & Karnikowski M.G. (2011). Does the Agaricus blazei Murrill mushroom have properties that affect the immune system? An integrative review. Journal of Medicinal Food. 14 (1–2): 1–8. doi:10.1089/jmf.2010.0017. PMID 21128829.
- ↑ Wang H., Fu Z. & Han C. (2013). The medicinal values of culinary-medicinal royal sun mushroom (Agaricus blazei Murrill). Evidence-Based Complementary and Alternative Medicine: 842619. doi:10.1155/2013/842619. PMC 3833359 Freely accessible. PMID 24288568.
- ↑ Cannon P.F. & Kirk P.M. (2007). Fungal Families of the World. Wallingford, UK: CAB International. pp. 3–4. ISBN 978-0-85199-827-5.