Airēšana (sports)

Airēšana ir sporta veids, laivu airētāju ātruma sacensības noteiktā distancē. Galvenos airēšanas veidus iedala pēc laivu tipiem — smaiļošanā, akadēmiskajā, tautas un kanoe airēšanā.^[1]

Akadēmiskajā airēšanā laivām ir kustīgi soliņi un ārpus bortiem izvirzīti duļļi. Laivu platums 30-60 cm,^[2] tās var būt no vienvietīgām līdz astoņvietīgām. Šis airēšanas paveids radies Anglijā 18. gadsimta sākumā, bet Latvijā pirmais klubs dibināts 1872. gadā.^[1] Olimpiskajās spēlēs kopš 1900. gada.^[2]
Tautas airēšanā lieto dažāda veida parastās laivas ar nekustīgiem soliņiem un duļļiem bortos. Latvijā sacensības notiek kopš 1948. gada.
Smaiļošanā lieto īpašas laivas — smailītes jeb kajakus (smailīšu priekštecis ir eskimosu kajaks)^[2] ar nekustīgiem soliņiem bez duļļīem un rokās turamu divlāpstiņu airi. Var būt no vienvietīgām līdz četrvietīgām. Kā sporta veids radies Zviedrijā 19. gadsimtā.^[2] Latvijā pirmās sacensības notikušas 1938. gadā.^[1] Olimpiskajās spēlēs kopš 1936. gada.
Kanoe airēšanā lieto kanoe laivas (no spāņu: canoe — "vienkocis")^[2] bez duļļiem un īsu vienlāpstiņas airi. Var būt vienvietīgas vai divvietīgas. Sportists airējot stāv uz viena ceļgala. Latvijā sacensības notiek kopš 1955. gada.^[1] Olimpiskajās spēlēs kopš 1936. gada.^[2]

Vēl populārs ir airēšanas slaloms, kurā ar smailītēm vai kanoe tiek braukts upju straujos, bieži krāčainos posmos. 1972. gadā tas bija Olimpisko spēļu programmā.^[2]

Atsauces

↑ ^1,0 ^1,1 ^1,2 ^1,3 Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Izdevniecība "Zinātne". 37. lpp.
↑ ^2,0 ^2,1 ^2,2 ^2,3 ^2,4 ^2,5 ^2,6 Latvijas padomju enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 95. lpp.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Airēšana.

[LME-1] 1,0 ^1,1 ^1,2 ^1,3 Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Izdevniecība "Zinātne". 37. lpp.

[LPE-2] 2,0 ^2,1 ^2,2 ^2,3 ^2,4 ^2,5 ^2,6 Latvijas padomju enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 95. lpp.

[1]

[2]