Spāņu valoda
Jump to navigation
Jump to search
Spāņu valoda español, castellano | ||
---|---|---|
Izruna: | IPA: /espaˈɲol/, /kasteˈʎano/ vai /kasteˈʝano/ | |
Valodu lieto: | Argentīna, Bolīvija, Čīle, Kolumbija, Kostarika, Kuba, Dominikāna, Ekvadora, Ekvatoriālā Gvineja, Salvadora, Gvatemala, Hondurasa, Meksika, Nikaragva, Panama, Paragvaja, Peru, Puertoriko, Spānija, Urugvaja, Venecuēla; Nozīmiga iedzīvotāju daļa: Andora, Beliza, Gibraltārs, Trinidāda un Tobāgo, ASV. | |
Pratēju skaits: | Dzimtā valoda: 400—500 milj. Kopā: 500—600 milj. | |
Reitings: | 2—4 (dzimtā val.) Kopā: 3 | |
Valodu saime: | Indoeiropiešu Itāliskās Romāņu Rietumitāliešu Gallu-ibēriešu Ibēriešu-romāņu Rietumibēriešu Spāņu valoda | |
Rakstība: | Latīņu alfabēts (spāņu ortogrāfija) | |
Oficiālais statuss | ||
Oficiālā valoda: | 21 valsts un teritorija | |
Regulators: | Spāņu valodas Akadēmiju asociācija | |
Valodas kodi | ||
ISO 639-1: | es | |
ISO 639-2: | spa | |
ISO 639-3: | spa | |
![]() Spāņu valoda ir oficiālā valoda.
Spāņu valodu lieto vairāk nekā 25% iedzīvotāju.
Spāņu valodu lieto no 10 līdz 20% iedzīvotāju.
Spāņu valodu lieto no 5 līdz 9% iedzīvotāju.
Valstī lieto uz spāņu valodas pamata veidotu kreolisko valodu.
| ||
Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus. |
![]() |
Spāņu valodas Vikipēdija, brīvā enciklopēdija |
Spāņu (español) jeb kastīliešu valoda (castellano) ir indoeiropiešu valodu saimes, romāņu valodu grupas valoda, kura ir dzimtā valoda gandrīz 400 miljoniem cilvēku galvenokārt Ibērijas pussalā un Amerikā.
Skaņu izruna spāņu valodā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- a — a
- b — vārda sākumā vai pēc m un n — b, citur — v
- c — k izņemot pirms e un i, kad izrunā kā θ (šļupstošs s)
- ch — č
- d — d
- e — e
- f — f
- g — g, izņemot pirms e un i, kad izrunā kā h
- gu — pirms e un i — g
- h — neizrunā
- i — i
- j — h
- k — k (tikai aizgūtos vārdos)
- l — l
- ll — ļj (var variēt, piem., lj, ļ, j atkarībā no reģiona)
- m — m
- n — n
- ñ — ņj
- o — o
- p — p
- qu — k
- r — r
- s — s
- t — t
- u — u
- v — vārda sākumā vai pēc m un n — b, citur — v
- w — w (tikai aizgūtos vārdos)
- x — ks
- y — pirms patskaņiem — j,atsevišķi — i
- z — θ (šļupstošs s)
Uzsvars[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Uzsvērta:
- priekšpēdējā zilbe, ja vārds beidzas ar patskani vai n, vai s (flores);
- pēdējā zilbe, ja vārds beidzas ar līdzskani, kas nav n vai s (trabajar);
- pārējos gadījumos uzsvars tiek atzīmēts virs attiecīgā burta (corazón).
Artikuls (El artículo)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Spāņu valodā ir:
- noteiktais artikuls
vienskaitlī | daudzskaitlī | |
vīr. dz. siev. dz. |
el la |
los las |
- nenoteiktais artikuls
vienskaitlī | daudzskaitlī | |
vīr. dz. siev. dz. |
un unos |
una unas |
Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
![]() | Šis ar valodniecību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|
|
Kategorijas:
- Nepabeigti raksti par valodniecību
- Spāņu valoda
- Romāņu valodas
- Spānijas valodas
- Argentīnas valodas
- Bolīvijas valodas
- Čīles valodas
- Dominikānas valodas
- Ekvatoriālās Gvinejas valodas
- Gvatemalas valodas
- Hondurasas valodas
- Kolumbijas valodas
- Kostarikas valodas
- Kubas valodas
- Meksikas valodas
- Nikaragvas valodas
- Panamas valodas
- Paragvajas valodas
- Peru valodas
- Salvadoras valodas
- Urugvajas valodas
- Venecuēlas valodas
- ASV valodas