Airēšanas slaloms

Vikipēdijas lapa

Airēšanas slaloms ir sporta veids, kurā ar speciālu laivu paredzēts manevrēt starp virs trases iekārtiem vārtiem, finišā nonākot iespējami īsākā laika posmā. Airēšanas slaloma pirmssākumi meklējami Šveices gludajos ūdeņos, 1933. gadā. Taču jau drīz mierīgos apstākļus nomainīja pret straujākiem un agresīvākiem ūdeņiem. Pirmais Airēšanas slaloma Pasaules čempionāts tika aizvadīts 1949. gadā, Ženēvā, jau Starptautiskās Kanoe Federācijas (International Canoe Federation) aizbildniecībā. Līdz pat 1999. gadam šis pasākums notika divreiz gadā. Airēšanas slaloms ir iekļauts vasaras olimpisko spēļu disciplīnu sarakstā.[1]

Noteikumi[1][labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Augsburga Vācijā
  • Airēšanas slaloms sevī ietver vārtu kombinācijas pareizu caurbraukšanu pie ieslēgta hronometra.
  • Trases vārtu skaits un garums variē, ar attiecīgi ne vairāk kā 25 vārtiem 300 metru garā trasē.
  • Trasi veido numurētu vārtu kombinācija, no kuriem daļai cauri jāizbrauc straumes plūšanas virzienā, daļai — pret to. Katri no vārtiem sportistam ir pārbaudījums spējai gana ātri novērtēt situāciju, lai saprastu, kur viņš atrodas, kur doties tālāk, un kā to straumē izdarīt visizdevīgākajā trajektorijā, saglabājot gan ātrumu, gan līdzsvaru.
  • Vārtu caurbraukšanas virzienu nosaka to krāsa. Sarkana krāsa apzīmē pret straumi braucamus vārtus, zaļa — pa straumi.
  • Katrā trase jābūt, minimums, sešiem pret straumi braucamiem vārtiem.
  • Vārtu kombinācijas veidotājam, savu darbu veicot, ir jādomā pie tā, kā vislabāk izmantot esošo straumi un tās īpatnības, tāpēc nav divu vienādu sacensību trašu.
  • Trasi ir paredzēts veidot tā, lai ātrākie atlēti tajā pavadītu starp 90 un 110 sekundēm.
  • Ja vārti tiek fiziski aizskarti, sportista trasē pavadītajam laikam tiek pieskaitītas divas sekundes par katru pieskāriena reizi, ja tie netiek izbraukti (vai tiek izbraukti nepareizā virzienā), par katriem šādiem vārtiem pieskaita 50 sekundes.
  • Starptautiskās sacensībās ir jābūt kvalifikācijai, pēc kuras finālā paredzēts iekļūt 10 spēcīgākajiem sportistiem.
  • Sportisti tiek iedalīti piecās laivu klasēs — K1W (W — sievietes), K1M (M — vīrieši), C1W, C1M. Vīriešiem ir atļauts startēt arī C2M (divvietīgs kanoe).
  • Šobrīd olimpisko programmu sastāda K1M, K1W, C1M un C2M.
  • Kajaks no kanoe atšķiras ar aira lāpstiņu skaitu (kajakam ir airis ar divām lāpstiņām, kanoe — ar vienu) un sportista novietojumu laivā (kajakā airētājs ir sēdus pozā, ar kājām taisni priekšā, kanoe airētāja ceļgali ir saliekti un kāju apakšdaļa ir nolocīta zem kāju augšdaļas, sportists ir piesaitēts laivai).

Laivu specifikācijas[2][labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Laivas veids Garums Platums Svars
K1 (vienvietīgs kajaks) 3,50 m 0,60 m 8 kg
C1 (vienvietīgs kanoe) 3,50 m 0,60 m 8 kg
C2 (divvietīgs kanoe) 4,10 m 0,75 m 13 kg

Svēršanas procesa laikā liekais ūdens no laivas tiek izliets.
Laivas galu horizontālā rādiusa minimums - 2 cm.
Laivas galu vertikālā rādiusa minimums - 1 cm.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Canoe Slalom International Canoe Federation Arhivēts 2015. gada 15. novembrī, Wayback Machine vietnē. Skatīts: 2015.11.27
  2. Canoe Slalom Competition Rules International Canoe Federation Skatīts: 2015.11.27