Akreditīvs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Akreditīvs jeb kredīta vēstule ir pēc pircēja lūguma dots bankas galvojums samaksāt eksportētājam noteiktu naudas summu pret kredīta vēstules noteikumiem atbilstošiem dokumentiem.

No iepriekš minētā izriet, ka banka darbojas kā starpnieks starp pircēju un pārdevēju. Caur banku tiek veikta samaksa. Atkarībā no tā, kādā lomā ir bankas klients jeb kāda ir preces kustība (imports, eksports), akreditīvi dalās importa un eksporta akreditīvos.[1]

Importa akreditīva gadījumā juridiskā persona ir pircējs vai akreditīva pieteicējs. Eksporta akreditīva gadījumā juridiskā persona ir pārdevējs vai akreditīva saņēmējs. Ar kredītvēstuli ir saistītas šādas personas:

  • pieteicējs (pircējs), kurš plāno maksāt par precēm;
  • saņēmējs (pārdevējs), kurš saņems maksājumu;
  • izdevēja banka, kas izsniedz kredītvēstuli;
  • paziņotāj-banka, kas izpilda transakciju pieteicēja vārdā.[2]

Kredītvēstule ietver preču aprakstu, visus nepieciešamos dokumentus, nosūtīšanas datumu un beigu datumu, līdz kuram ir jāveic maksājums. Izdevēja banka iekasē peļņu par akreditīvu.

Akreditīvu plaši pielieto starptautiskajā tirdzniecībā preču un pakalpojumu samaksai, jo šī samaksas forma garantē pircējam, ka banka izdarīs maksājumu tikai pret dokumentāru apliecinājumu, ka nolīgtā prece nosūtīta saskaņā ar kredīta vēstules noteikumiem, un pārdevējs ir pārliecināts, ka saņems noteiktu naudas summu par nosūtīto preci, ja iesniegs bankā dokumentus, kas apliecinās, ka viņš izpildījis kredīta vēstules noteikumus.[1]

Akreditīva izmantošanas priekšrocības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Galvenās akreditīva izmantošanas priekšrocības:

Pircējam:

  • maksājums tiek veikts tikai par akreditīva nosacījumos norādītajām precēm un tikai pēc visu piegādes nosacījumu izpildes;
  • pārliecība, ka daļējas piegādes gadījumā maksājums tiks veikts tikai par piegādātajām precēm;
  • pārliecība par to, ka darījumā nenotikšanas gadījumā pēc akreditīva darbības termiņa beigām pircējs saņems atpakaļ rezervēto akreditīva summu.

Pārdevējam:

  • preču apmaksu garantē Banka, nevis partneris;
  • garantija, ka apmaksa tiks saņemta vajadzīgajā apmērā un laikā, ja iesniegtie dokumenti pilnībā atbilst akreditīva nosacījumiem.[3]

Akreditīvu formas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Starptautiskajā banku praksē visplašāk tiek izmantotas šādas akreditīvu formas (atkarībā no drošības pakāpes):

  1. neatsaucams akreditīvs, kuru nedrīkst anulēt vai grozīt bez pārdevēja piekrišanas;
  2. neatsaucams apstiprinātais akreditīvs, kas pārdevējam ir visdrošākā akreditīva forma, kad pārdevēja Banka vai trešā Banka pēc izdevēja bankas lūguma uzņemas saistības papildus pircēja bankas saistībām veikt akreditīva maksājumu gadījumā, ja iesniegtie dokumenti atbilst akreditīva nosacījumiem. Apstiprinātais akreditīvs ir ieteicams gadījumā, ja pārdevējs šaubās par pircēja bankas saistību drošību;
  3. pārvedu akreditīvs, kas tiek izmantots operācijās ar tirdzniecības starpnieka dalību. Pārvedu akreditīvs dod iespēju starpniekam lūgt banku pārskaitīt akreditīvu par mazāku summu par labu gala piegādātājam, tādējādi ļaujot saņemt savu peļņu ar minimālām izmaksās un ierobežotu savu līdzekļu piesaisti;
  4. rezerves akreditīvs, kas kalpo par darījuma saistību izpildes nodrošinājumu. Rezerves akreditīvs darbojas kā garantija līgumsaistību neizpildes gadījumā. [3]

Atkarībā no apmaksas veida:

  1. akreditīvi ar tūlītēju samaksu (At Sight Credit) paredz, ka maksātpilnvarotai bankai 7 dienu laikā, skaitot no dokumentu iesniegšanas dienas, tie jāpārbauda un jāizlemj, vai tos apmaksāt, un bankas slēdziens jāpaziņo dokumentu iesniedzējam;
  2. akreditīvi ar uz noteikto laiku atlikto apmaksu (Deffered Payment Credit) nosaka, ka akreditīva izdevēja banka vai apstiprinātāja banka par tiem maksā akreditīva noteiktajā datumā. Iesniedzot apstiprināta akreditīva ar atliktu maksājumu noteikumiem atbilstošus dokumentus, pārdevējs var saņemt maksājumu pirms atliktā maksājuma termiņa.;
  3. akreditīvi ar tratas un/vai dokumentu negociāciju (Negotiation Credit) paredz, ka pārdevējam trata jāizraksta pircējam vai pircēja bankai. Pircējs vai pircēja banka pēc akreditīva noteikumiem atbilstošu dokumentu saņemšanas akceptē un apmaksā tratu;
  4. akcepta akreditīvi (ar tratas akceptu) (Acceptance Credit) nosaka, ka pārdevējam kopā ar dokumentiem bankā ir jāiesniedz trata, kas viņam jāizraksta akceptētājai bankai. Līdz ar to pārdevējs ļauj pircējam saņemt preču īpašuma tiesību apliecinošus dokumentus apmaiņā pret bankai izrakstītu termiņa tratu. Akceptējot tratu, akceptētāja banka dod solījumu pārdevējam noteiktā datumā samaksāt noteiktu summu neatkarīgi no tā, vai akreditīvs ir apstiprināts vai neapstiprināts.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 «» Akreditīvs». www.gudrinieks.lv (en-US). Skatīts: 2018-02-13.
  2. twheeloc. «Kredītvēstules un importa inkaso - EE: Finance & Operations, Dynamics 365». docs.microsoft.com (lv-lv). Skatīts: 2018-02-13.
  3. 3,0 3,1 AS Meridian Trade Bank. «AS Meridian Trade Bank / Galvenā / Uzņēmumiem / Finansēšanas iespējas / Dokumentārās operācijas / Dokumentārie akreditīvi». www.mtbank.eu (angļu). Skatīts: 2018-02-13.