Apskatīt Aleksandrs Kiršteins izejas kodu

{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Aleksandrs Kiršteins
| attēls = 13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45056700884).jpg
| att_izm = 275px
| mazs_att = 
| apraksts = Aleksandrs Kiršteins 2018. gadā
| amats = [[14. Saeima]]s deputāts
| term_sākums = {{dat|2022|11|1|N|bez}}
| term_beigas = 
| viceprezidents = 
| vicepremjers = 
| vietnieks = 
| prezidents = * [[Egils Levits]]
* [[Edgars Rinkēvičs]]
| premjers = * [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
* [[Evika Siliņa]]
| priekštecis = 
| pēctecis = 
| amats2 = [[13. Saeima]]s deputāts
| term_sākums2 = {{dat|2018|11|6|N|bez}}
| term_beigas2 = {{dat|2022|11|1|N|bez}}
| viceprezidents2 = 
| vicepremjers2 = 
| prezidents2 = * [[Raimonds Vējonis]] 
* [[Egils Levits]]
| premjers2 = [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
| priekštecis2 = 
| pēctecis2 = 
| amats3 = [[12. Saeima]]s deputāts
| term_sākums3 = {{dat|2014|11|4|N|bez}}
| term_beigas3 = {{dat|2018|11|6|N|bez}}
| viceprezidents3 = 
| vicepremjers3 = 
| prezidents3 = * [[Raimonds Vējonis]] 
* [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]]
| premjers3 = * [[Māris Kučinskis]] 
* [[Laimdota Straujuma]]
| priekštecis3 = 
| pēctecis3 = 
| amats4 = [[8. Saeima]]s deputāts
| term_sākums4 = {{dat|2002|11|5|N}}
| term_beigas4 = {{dat|2006|11|7|N}}
| viceprezidents4 = 
| vicepremjers4 = 
| vietnieks4 = 
| prezidents4 = * [[Vaira Vīķe-Freiberga]] 
* [[Valdis Zatlers]]
| premjers4 = * [[Einars Repše]] 
* [[Indulis Emsis]] 
* [[Aigars Kalvītis]]
| priekštecis4 = 
| pēctecis4 = 
| amats5 = [[7. Saeima]]s deputāts
| term_sākums5 = {{dat|1998|11|3|N}}
| term_beigas5 = {{dat|2002|11|5|N}}
| viceprezidents5 = 
| vicepremjers5 = 
| vietnieks5 = 
| prezidents5 = * [[Vaira Vīķe-Freiberga]]
* [[Guntis Ulmanis]]
| premjers5 = * [[Guntars Krasts]]
* [[Vilis Krištopans]]
* [[Andris Šķēle]]
* [[Andris Bērziņš (politiķis, 1951)|Andris Bērziņš]]
| priekštecis5 = 
| pēctecis5 = 
| amats6 = [[6. Saeima]]s deputāts
| term_sākums6 = {{dat|1995|11|7|N}}
| term_beigas6 = {{dat|1998|11|3|N}}
| viceprezidents6 = 
| vicepremjers6 = 
| vietnieks6 = 
| prezidents6 = * [[Guntis Ulmanis]] 
* [[Vaira Vīķe-Freiberga]]
| premjers6 = * [[Guntars Krasts]] 
* [[Vilis Krištopans]]
* [[Andris Šķēle]] 
* [[Andris Bērziņš (politiķis, 1951)|Andris Bērziņš]]
| priekštecis6 = 
| pēctecis6 = 
| amats7 = [[5. Saeima]]s deputāts
| term_sākums7 = {{dat|1993|7|6|N}}
| term_beigas7 = {{dat|1995|11|7|N}}
| viceprezidents7 = 
| vicepremjers7 = 
| vietnieks7 = 
| prezidents7 = * [[Guntis Ulmanis]]
| premjers7 = * [[Valdis Birkavs]]
* [[Māris Gailis]]
| priekštecis7 = 
| amats8 = [[Latvijas Republikas Īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības lietās|Latvijas īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības lietās]]
| term_sākums8 = {{dat|1995|12|21|N}}
| term_beigas8 = {{dat|1997|08|07|N}}
| viceprezidents8 = 
| vicepremjers8 = 
| vietnieks8 = 
| prezidents8 = [[Guntis Ulmanis]]
| premjers8 = [[Andris Šķēle]]
| priekštecis8 = 
| pēctecis8 = 
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1948|8|27}}
| dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Vecpiebalga|td=Latvija}}
| dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = [[latvieši|latvietis]]
| partija = * [[Latvijas Nacionālās neatkarības kustība|LNNK]] <small>(1988—1997)</small>
* [[Latvijas Nacionālā reformu partija|LNRP]] <small>(1997—1998)</small>
* [[Tautas partija|TP]] <small>(1998—2005)</small>
* [[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]] <small>(200?—201?)</small>
* [[Visu Latvijai!]] <small>(2011)</small>
* [[VL-TB/LNNK|Nacionālā apvienība]] <small>(2011—2024)</small>
| dinastija = 
| tēvs = Kārlis Kiršteins
| māte = Marija Kiršteina <small>(Slivkina)</small>
| dzīvesb = Dace
| bērni = Gints, Kārlis, Jānis
| profesija = [[arhitekts]]
| alma_mater = [[Rīgas Politehniskais institūts|RPI]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| piezīmes = 
| apvienība = [[Apvienība Latvijai|Tauta. Zeme. Valsts.]] <small>(2024–pašlaik)</small>
}}
'''Aleksandrs Kiršteins''' (dzimis {{dat|1948|8|27}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[arhitekts]] un [[politiķis]]. [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Augstākās Padomes]] un septiņu [[Saeima]]s sasaukumu deputāts, šobrīd darbojas [[14. Saeima|14. Saeimā]]. Bijis vairāku politisko partiju biedrs, pēdējā no tām ir [[VL-TB/LNNK|Nacionālā apvienība]], kurā darbojās līdz 2024. gada janvārim, pēc tam pievienojoties apvienībai "[[Apvienība Latvijai|Tauta. Zeme. Valsts.]]". 1990. gada 4. maijā balsojis par [[Deklarācija Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas deklarāciju]]. Divos Saeimas sasaukumos bijis Ārlietu komisiju vadītājs, vadījis Saeimas frakcijas. No 1995. līdz 1997. gadam A. Kiršteins bija [[Latvijas Republikas īpašo uzdevumu ministru Eiropas Savienības lietās uzskaitījums|īpašo uzdevumu ministrs Eiropas Savienības lietās]].

1997. gadā apbalvots ar Francijas Nacionālo Nopelnu ordeni,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/29764|title=Francijas Republikas apbalvojumi un goda nosaukumi Latvijas Republikas pilsoņiem}}</ref> 2000. gadā apbalvots ar III šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]. Ir arī apbalvots ar [[1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme|1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi]].<ref name="gr">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.latvijaslaudis.lv/users/kirsteins_aleksandrs/|title=Aleksandrs Kiršteins|publisher=Virtuālā enciklopēdija. Latvijas ļaudis uz 21. gadsimts sliekšņa|accessdate=2010. gada 15. jūlijā|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130505032401/http://latvijaslaudis.lv/users/kirsteins_aleksandrs|archivedate={{dat|2013|05|05||bez}}}}</ref>

== Biogrāfija ==
Dzimis tagadējā [[Vecpiebalgas pagasts|Vecpiebalgas pagasta]] "Vecozoliņos". Tēvs Kārlis Kiršteins bija kalnrūpniecības inženieris, bet māte Marija (dzimusi Slivkina) mājsaimniece. Pirmās skolas gaitas uzsāka Ogrēnskolā,<ref name="gr" /> 1966. gadā absolvēja [[Cēsu 1. vidusskola|Cēsu 1. vidusskolu]].

Studēja [[Rīgas Politehniskais institūts|Rīgas Politehniskajā institūtā]], 1972. gadā ieguva [[arhitekts|arhitekta]] diplomu. Pēc studijām no 1972. līdz 1975. gadam strādāja Galvenajā arhitektūras plānošanas pārvaldē par arhitektu. No 1975. līdz 1989. gadam bija projektu galvenais arhitekts [[Pilsētprojekts|institūtā "Pilsētprojekts"]].<ref name="kl">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ltn.lv/~ap-klubs/k.htm#K8 |title=Aleksandrs Kiršteins |publisher=Latvijas Republikas Augstākās Padomes LTF frakcijas deputātu klubs |accessdate=2010. gada 15. jūlijā |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110911215754/http://www.ltn.lv/~ap-klubs/k.htm#K8 |archivedate={{dat|2011|09|11||bez}} }}</ref>
Gadu projektēja [[Taksimo]] ciemu [[Baikāla-Amūras maģistrāle|BAM'ā]].<ref name="bio">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/saeima-ieveleto-tautas-partijas-parstavju.d?id=4148225 |title=Saeimā ievēlēto Tautas partijas pārstāvju biogrāfijas |publisher= [[Delfi (portāls)|delfi.lv]] |date=2002-10-23 |accessdate=2010. gada 15. jūlijā }}</ref>

Precējies, dēli Gints (bijis [[LVRTC]] valdes loceklis,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/valsts-tere-miljonus-par-pakalpojumiem-ko-lieto-tikai-dazi-procenti-iedzivotaju|title=Valsts tērē miljonus par pakalpojumiem, ko lieto tikai daži procenti iedzīvotāju|website=LA.LV|access-date=2022-08-30|language=lv}}</ref> uzņēmējs, darbojas informācijas tehnoloģiju nozarē), Kārlis (uzņēmējs, darbojas informācijas tehnoloģiju nozarē<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.linkedin.com/in/karlis-kirsteins-b07a50/|title=Kārlis Kiršteins|publisher=LinkedIn}}</ref>), Jānis.<ref name="bio" /> Intereses — modernā māksla, kā arī Latvijas upes un ezeri.<ref name="kl" /> Pārvalda latviešu, angļu un krievu valodas.

== Politiskā darbība ==

=== Atmodas laikā ===
Astoņdesmito gadu beigās A. Kiršteins iesaistījās [[Trešā atmoda|Trešās atmodas]] procesos.<ref name="kl" /> 1987. gadā viņš iepazinās ar dzejnieku [[Gunārs Freimanis|Gunāru Freimani]], kurš viņu iepazīstināja ar [[Eduards Berklavs|Eduardu Berklavu]], [[Gunārs Astra|Gunāru Astru]] un citiem disidentiem. 1988. gada martā pēc rakstnieces Rudītes Kalpiņas un dzejnieka [[Egils Zirnis|Egila Zirņa]] uzaicinājuma A. Kiršteins ieradās [[Viktors Avotiņš|Viktora Avotiņa]] dzīvoklī, kur viņi apspriedās par to, ka arī Latvijā ir nepieciešams rīkot radošo savienību plēnumu, tāpat kā tas nesen bija noticis [[Igaunija|Igaunijā]]. Turpmākajās nedēļās notika darbs pie dokumentiem, kas pieprasītu lielāku suverenitāti [[Latvijas PSR]]. Ne tikai Latvijas PSR suverenitātes paplašināšana bija reformistu darba kārtībā. Tā, piemēram, dokumentos tika iekļautas arī prasības pārtraukt migrāciju no PSRS, kā arī pārtraukt latviešu sūtīšanu dienēt ārpus Latvijas PSR teritorijas. Radikālās prasības, ko izvirzīja reformu aizstāvji, drīz vien noveda pie uzraudzības, bet pašas prasības mīkstinātā formā parādījās [[Rakstnieku Savienība]]s valdes paplašinātajā plēnumā 1988. gada 1. un 2. jūnijā.<ref name="gr" />

Pēc E. Berklava uzaicinājuma piedalījies [[Latvijas Nacionālās neatkarības kustība|LNNK]] dibināšanas sanāksmē 1988. gada jūlijā [[Arkādijas parks|Arkādijas parkā]]. Kopā ar [[Juris Dobelis|Juri Dobeli]], [[Einārs Repše|Eināru Repši]], [[Einārs Cilinskis|Eināru Cilinski]], [[Aivars Jakovičs|Aivaru Jakoviču]] un citiem strādāja pie kustības programmatisko dokumentu sagatavošanas. Nākamā gada februārī notika pirmais LNNK kongress, kurā A. Kiršteinu ievēlēja organizācijas padomē un valdē.<ref name="gr" /> Pēc kongresa viņš bija organizācijas biroja vadītājs un no augusta ārlietu sekretārs.<ref name="kl" /> Šeit skaidrojis pilnīgas Latvijas neatkarības atjaunošanas nepieciešamību.<ref name="gr" />

1990. gadā tika ievēlēts [[Latvijas Republikas Pilsoņu kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu kongresā]] un tā Latvijas Komitejā.

Tajā pašā gadā [[Latvijas Republikas Augstākā Padomes vēlēšanas|Augstākās Padomes vēlēšanās]] ievēlēts [[LR Augstākā Padome|Augstākajā Padomē]] no 4. Rīgas vēlēšanu apgabala. A. Kiršteins bija Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputāts visā tās laikā (1990—1993).<ref name="kl" /> 1990. gada 4. maijā balsoja par [[Deklarācija Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas deklarāciju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gramata21.lv/neatkariba3.html |title=AP deputāti, kas balsoja par deklarāciju "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu" |publisher=Virtuālā enciklopēdija. Latvijas ļaudis uz 21. gadsimts sliekšņa |accessdate=2010. gada 15. jūlijā. }}{{Novecojusi saite}}</ref> No 1992. līdz 1993. gadam viņš bija Augstākās Padomes Ārlietu komisijas priekšsēdētāja vietnieks. No 1992. gada bija Augstākās Padomes frakcijas "Satversme" biedrs.<ref name="kl" />

=== 1990. gadi ===
1993. gadā no LNNK saraksta [[5. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[5. Saeima|5. Saeimā]] — pirmajā pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. 5. Saeimā A. Kiršteins vadīja Saeimas Ārlietu komisiju, kā arī bija Latvijas delegācijas vadītājs [[EDSO]]. Vadījis arī LNNK Saeimas frakciju. Kā Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs A. Kiršteins piedalījās starpvalstu politiskajās sarunās ar Krieviju. Viņš iebilda pret PSRS Bruņoto spēku virsnieku palikšanu Latvijā, ko tobrīd legalizēja starpvalstu līgums ar Krieviju.<ref name="gr" /><ref name="kl" />

1995. gadā [[6. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[6. Saeima|6. Saeimā]] no LNNK un [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] kopējā saraksta. Tās laikā A. Kiršteins bija frakcijas vadītājs (1995—1997), kā arī Latvijas delegācijas loceklis Eiropas Padomes Parlamentārajā Asamblejā (1995—1996).<ref name="kl" /> Darbojies arī [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles 1.]] un [[Šķēles 2. Ministru kabinets|2. Ministru kabinetā]] kā [[īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības lietās]] (1995—1997).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mk.gov.lv/lv/mk/vesture/1995-1997/ |title=Latvijas Republikas valdības sastāvs 1995. gada 21. decembris — 1997. gada 13. februāris |publisher=Latvijas Republikas Ministru kabinets |accessdate=2010. gada 15. jūlijā. |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100528041604/http://www.mk.gov.lv/lv/mk/vesture/1995-1997/ |archivedate={{dat|2010|05|28||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100528041604/http://www.mk.gov.lv/lv/mk/vesture/1995-1997/ |date={{dat|2010|05|28||bez}} }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mk.gov.lv/lv/mk/vesture/1997/ |title=Latvijas Republikas valdības sastāvs 1997. gada 13. februāris — 1997. gada 7. augusts |publisher=Latvijas Republikas Ministru kabinets |accessdate=2010. gada 15. jūlijā. |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100528042013/http://www.mk.gov.lv/lv/mk/vesture/1997/ |archivedate={{dat|2010|05|28||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100528042013/http://www.mk.gov.lv/lv/mk/vesture/1997/ |date={{dat|2010|05|28||bez}} }}</ref> Neilgu brīdi A. Šķēles 2. Ministru kabinetā bija arī [[Latvijas kultūras ministrs|kultūras ministra]] pienākumu izpildītājs (1997. gada 21. jūnijs — 7. augusts).

1997. gadā pēc pēdējā LNNK kongresa, kurā tika nobalsots par apvienošanos ar partiju "[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]", A. Kiršteins pameta LNNK un izveidoja [[Latvijas Nacionālā reformu partija|Latvijas Nacionālo reformu partiju]] (NRP), kļūstot par tās priekšsēdētāju.<ref name="kl" /><ref name="bio" />

1998. gadā NRP dome nobalsoja, ka partija nepiedalīsies Saeimas vēlēšanās, ļaujot tās biedriem balotēties citu partiju sarakstos. A. Kiršteins iestājās [[Tautas partija|Tautas partijā]], no kuras saraksta viņu [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēja]] [[7. Saeima|7. Saeimā]] (1998—2002). Iestājās pret [[Abrene]]s atdošanu Krievijai.<ref name="gr" /> Līdz [[Latvijas iekšlietu ministrs|iekšlietu ministra]] [[Mareks Segliņš|Mareka Segliņa]] demisijai bija [[Latvijas Iekšlietu ministrija|Iekšlietu ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārais sekretārs]] (2001—2002).<ref name="bio" />

=== 2000. gadi ===
2002. gadā A. Kiršteinu [[8. Saeimas vēlēšanas|ievēlēja]] [[8. Saeima|8. Saeimā]] (2002—2006). Šajā Saeimā viņš vadīja Latvijas [[NATO]] Parlamentārās asamblejas delegāciju. No 2003. gada maija līdz 2004. gada 30. aprīlim bija novērotājs [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] (darbojies Budžeta komitejā).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mfa.gov.lv/lv/eu/3863/3872/3875/ |title=Latvijas novērotāji Eiropas Parlamentā |publisher=Ārlietu ministrija |accessdate=2010. gada 15. jūlijā }}{{Novecojusi saite}}</ref> A. Kiršteins vadīja arī Saeimas Ārlietu komisiju.<ref name="gr" />

2004. gadā televīzijas raidījumā citēja krievu rakstnieku [[Mihails Saltikovs-Ščedrins|Saltikovu-Ščedrinu]], ka "attiecības ar Krieviju var veidot tikai ar diviem paņēmieniem — vai nu dodot tai pa purnu, vai laizot zābakus". Krievijas Valsts domes Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Konstantīns Kosačovs nosauca Kiršteina izteikumus par tādiem, kas ir "provokatīvi un pārsniedz visas politikā pieļaujamās un iespējamās robežas".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.apollo.lv/portal/fun/articles/36954 |title=Kosačovs: Kiršteina izteikumi par Krieviju ir provokatīvi |publisher=[[Apollo portāls|apollo.lv]] |date=2005-12-21 |accessdate=2010. gada 15. jūlijā }}{{Novecojusi saite}}</ref>

==== Izslēgšana no Tautas partijas ====
2005. gada 24. maijā Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome nāca klajā ar paziņojumu, kurā nosodīja pasākumus, kas veltīti [[Herberts Cukurs|Herberta Cukura]] piemiņai, kā arī norādīja uz, viņuprāt, pieaugošo [[antisemītisms|antisemītismu]] Latvijā. Šajā paziņojumā Ebreju draudžu un kopienu padome A. Kiršteinu nosauca par personu, zem kuras patronāžas atrodas latviešu nacionālisti un labējie radikāļi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.delfi.lv/news/comment/comment/latvijas-ebreju-draudzu-un-kopienu-padomes-pazinojums.d?id=11277772 |title=Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes paziņojums |publisher= [[Delfi (portāls)|delfi.lv]] |date=2005-05-25 |accessdate=2010. gada 15. jūlijā }}</ref> Tajā pašā dienā A. Kiršteins nāca klajā ar paziņojumu, kurā noraidīja Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes paziņojumā minētās ziņas. Atklātās vēstules beigās viņš minēja, ka "nevajadzētu atkārtot 1940. gada kļūdas, atklāti sadarbojoties ar latviešu tautas ienaidniekiem".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.apollo.lv/portal/fun/108/articles/48245 |title=Kiršteins: Nevajadzētu atkārtot 1940. gada kļūdas... |publisher=[[Apollo portāls|apollo.lv]] |date=2005-05-25 |accessdate=2010. gada 15. jūlijā |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100816140032/http://www.apollo.lv/portal/fun/108/articles/48245 |archivedate=2010-08-16 }}</ref> Vēlāk vairāki cilvēktiesību eksperti norādīja, ka Kiršteina izteikumos par Latvijas ebreju kopienas vēsturisko pieredzi jūtams slēpts antisemītisms, un tie robežojas ar nacionālā naida kurināšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/kirsteins-balansejot-uz-naida-kurinasanas-robezas-12418945 |title=Kiršteins balansējot uz naida kurināšanas robežas  |publisher= [[Diena (laikraksts)|diena.lv]] |date=2005-05-26 |accessdate=2020-06-22}}</ref> 26. maija vakarā sekoja Tautas partijas valdes sēde, kurā vienbalsīgi tika nobalsots par A. Kiršteina izslēgšanu no Tautas partijas. Tautas partijas frakcijas vadītājs [[Jānis Lagzdiņš]] šo lēmumu paskaidroja ar to, ka deputāts pēdējos mēnešos bija "uzsācis provokatorisku, ekstrēmu, TP programmai neatbilstošu politisku darbību". Turklāt A. Kiršteins pēc J. Lagzdiņa domām pēdējās dienās bija paudis izteikumus, kas robežojušies ar antisemītismu. Tautas partijas lēmums tika pamatots arī ar to, ka A. Kiršteins esot šķēlis partiju ar domu par savas partijas dibināšanu. Tika paziņots arī par to, ka deputāts nevarot vairs vadīt Saeimas Ārlietu komisiju un viņa vietā tika minēta [[Vaira Paegle|Vairas Paegles]] kandidatūra.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/aleksandru-kirsteinu-izsledz-no-tautas-partijas.d?id=11313097 |title=Aleksandru Kiršteinu izslēdz no Tautas partijas |publisher= [[Delfi (portāls)|delfi.lv]] |date=2005-05-27 |accessdate=2010. gada 15. jūlijā }}</ref> Nākamajā dienā A. Kiršteins medijiem paziņoja, ka izslēgšana no Tautas partijas esot notikusi aizmuguriski, jo viņam nebija zināms par partijas valdes sēdi un viņš netika uzaicināts uz to, lai varētu dot paskaidrojumus. Par balansēšanu uz robežas viņš sacīja, ka "balansēšana uz robežas vēl nav tās pārkāpšana, tāpēc tas nevarot būt iemesls izslēgt viņu no partijas". A. Kiršteins noraidīja arī informāciju par to, ka viņš ir iecerējis dibināt savu partiju. Tautas partijas valdi viņš nosauca par "uzņēmēju padomi".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.apollo.lv/portal/fun/articles/48471 |title=Kiršteins: «Mani no partijas izslēdz aizmuguriski» |publisher=[[Apollo portāls|apollo.lv]] |date=2005-05-27 |accessdate=2010. gada 15. jūlijā }}{{Novecojusi saite}}</ref>

==== Atsaukšana no Saeimas Ārlietu komisijas ====
Tautas partija aicināja viņu atkāpties no Saeimas Ārlietu komisijas vadītāja amata, jo viņa vadībā komisija neatbalstīja Latvijas-Krievijas robežlīgumu, kurā bija paredzēta [[Abrene]]s atdošana Krievijai bez tautas nobalsošanas. Tautas partija vēlējās atsaukt deputātu no amata Ārlietu komisijas slēgtā sēdē, tomēr komisija atteicās balsot par A. Kiršteina atsaukšanu no amata. 2. jūnijā Saeimā notika plenārsēde, kuras laikā notika balsojums par Tautas partijas lēmumprojektu par A. Kiršteina atsaukšanu no Saeimas Ārlietu komisijas. Par lēmumprojektu nobalsoja 35 deputāti, pret bija 26, atturējās 22 deputāti. Pret Kiršteina atsaukšanu uzstājās [[Juris Dobelis]], [[Anna Seile]] un [[Pēteris Tabūns]] no "[[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK]]", kuri norādīja uz to, ka Saeimas kārtības rullis katram deputātam ļauj pašam izvēlēties komisijas, kurās darboties.<ref name="leaving">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.apollo.lv/portal/life/articles/50406 |title=Kiršteins prezidentes runas laikā demonstratīvi pamet zāli un aizcērt durvis |publisher=[[Apollo portāls|apollo.lv]] |date=2005-06-22 |accessdate=2010. gada 15. jūlijā }}{{Novecojusi saite}}</ref>

7. jūnijā A. Kiršteins izteicās medijiem, ka pats netaisās vēl atkāpties no Saeimas Ārlietu komisijas vadītāja amata, jo viņam esot jāpabeidz vairāki darbi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.apollo.lv/portal/life/articles/50406 |title=Kiršteins pagaidām neplāno atkāpties no Ārlietu komisijas vadītāja amata |publisher=[[TVNET portāls|tvnet.lv]] |date=2005-06-07 |accessdate=2010. gada 15. jūlijā }}{{Novecojusi saite}}</ref> 22. jūnijā, kad tā brīža valsts prezidente V. Vīķe-Freiberga uzrunāja Saeimas deputātus plenārsēdes sākumā, A. Kiršteins piecēlās no savas vietas un demonstratīvi pameta Saeimas zāli. Izejot no zāles viņš aiz sevis skaļi aizcirta durvis, kas atbalsojās visā zālē. Savu rīcību skaidroja ar to, ka prezidentes padomnieks [[Sols Bukingolts]] nākot no kriminālajām aprindām.<ref name="leaving" />

2005. gada 15. jūlijā A. Kiršteins, nu jau deputāts bez partijas, pats atkāpās no Saeimas Ārlietu komisijas vadītāja amata.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/207198 |title=Kiršteins atkāpjas no amata ar piebildi, ka Ārlietu ministrijā valda "bardaks" |publisher=[[TVNET portāls|tvnet.lv]] |date=2005-07-15 |accessdate=2010. gada 15. jūlijā }}{{Novecojusi saite}}</ref>

==== Darbība ZZS ====
2006. gadā A. Kiršteins pievienojās [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s (ZZS) Saeimas frakcijai, bet tobrīd nekļuva par kādas no to veidojošajām partijām biedru. No ZZS saraksta 2006. gadā kandidēja [[9. Saeimas vēlēšanas|9. Saeimas vēlēšanās]], tomēr netika ievēlēts.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/211949-lembergs_nekandides_9saeimas_velesanas |title=Lembergs nekandidēs 9.Saeimas vēlēšanās |publisher=tvnet.lv |date=2006-07-30 |accessdate=2010. gada 15. jūlijā }}{{Novecojusi saite}}</ref> [[2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] A. Kiršteins kandidēja Zaļo un Zemnieku savienības sarakstā ar trešo numuru, bet arī šoreiz netika ievēlēts.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.cvk.lv/ep09/sar/ |title=Kandidātu saraksti un statistika |publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]] |accessdate=2010. gada 15. jūlijā. |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100507155252/http://www.cvk.lv/ep09/sar/ |archivedate={{dat|2010|05|07||bez}} }}</ref> Arī [[2010. gada Saeimas vēlēšanas|2010. gada Saeimas vēlēšanās]] A. Kiršteins kandidēja no Zaļo un Zemnieku savienības saraksta,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.zzs.lv/index.php?p=8375&pp=11514&lang=1281&a=2&b=1&lbu=5369 |title=Zaļo un zemnieku savienības deputātu kandidātu sarakstā Saeimas vēlēšanām nebūs izglītības un zinātnes ministres Tatjanas Koķes. |publisher=www.zzs.lv |date=2010-07-14 |accessdate=2010. gada 15. jūlijā |archive-date=2016-03-04 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160304224149/http://www.zzs.lv/index.php?p=8375&pp=11514&lang=1281&a=2&b=1&lbu=5369 }}</ref> taču tāpat netika ievēlēts.

Kopš 2007. gada strādāja kā [[Pašnodarbinātais|pašnodarbināts]] arhitekts-konsultants<ref name="gr" /> un Latvijas Valsts radio un televīzijas centra padomes loceklis.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nra.lv/zinas/20642-samazina-latvijas-valsts-radio-un-televizijas-centra-padomes-loceklu-skaitu.htm |title=Samazina Latvijas Valsts radio un televīzijas centra padomes locekļu skaitu |publisher= [[Neatkarīgā Rīta Avīze|nra.lv]] |date=2009-04-15 |accessdate=2010. gada 15. jūlijā }}</ref>

=== 2010. gadi ===
Vēl 2010. gadā A. Kiršteins bija [[Latvijas Zemnieku savienība|Latvijas Zemnieku savienības]] biedrs.<ref name="la">{{publikācijas atsauce|last1=Līcītis |first1=Egīls |title=Zemnieku savienību nesaraustīs |journal=[[Latvijas Avīze]]|date={{dat|2010|03|23||bez}}|page=}}</ref> 2011. gadā viņš iestājās partijā "[[Visu Latvijai!]]" un no tās veidotās [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] 2013. gadā kandidēja [[11. Saeimas vēlēšanas|11. Saeimas vēlēšanās]], taču netika ievēlēts. 2013. gadā [[2013. gada Rīgas domes vēlēšanas|ievēlēts]] [[Rīgas dome|Rīgas domē]].

2014. gada rudenī kandidēja [[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimas vēlēšanās]], sākotnēji netika ievēlēts, bet kļuva par [[12. Saeima]]s deputātu [[Dzintars Rasnačs|Dzintara Rasnača]] vietā uz laiku, kamēr Rasnačs pilda [[Latvijas tieslietu ministrs|tieslietu ministra]] pienākumus. Tādējādi A. Kiršteins kļuva par Latvijas parlamenta deputātu jau sesto reizi, būdams viens no pieredzējušākajiem parlamentāriešiem vēsturē.

2018. gada rudenī [[13. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[13. Saeima|13. Saeimā]]. Kandidēja [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās,]] bet netika ievēlēts.

=== 2020. gadi ===
2022. gada rudenī [[14. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[14. Saeima|14. Saeimā]] no Nacionālās apvienības saraksta, kas, ieskaitot Augstāko padomi, bija astotā reize, kad A. Kiršteins ir parlamenta deputāts. 2024. gada janvārī A. Kiršteins piedalījās skandalozā Saeimas deputātu vizītē uz [[Ķīna|Ķīnu]], pēc kuras tika paziņots, ka politiķis vairs nav Nacionālās apvienības biedrs,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/56294762/kirsteins-vairs-nav-na-biedrs-pazino-dzintars|title=Kiršteins vairs nav NA biedrs, paziņo Dzintars|website=www.delfi.lv|access-date=2024-01-25|language=lv}}</ref> vēlāk viņš arī tika izslēgts no apvienības Saeimas frakcijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/kirsteins-izslegts-no-nacionalas-apvienibas-saeimas-frakcijas-14312700|title=Kiršteins izslēgts no Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas|website=www.diena.lv|access-date=2024-02-10}}</ref>

Gatavojoties [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām]], A. Kiršteins izveidoja biedrību biedrību "Latvijas neatkarības kustība", kura iesaistījās politiskajā apvienībā "[[Apvienība Latvijai|Tauta. Zeme. Valsts.]]", bet pats deputāts kļuva par vēlēšanu saraksta pirmo numuru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7955965/kirsteins-bus-ep-velesanu-lideris-tauta-zeme-valsts-saraksta|title=Kiršteins būs EP vēlēšanu līderis "Tauta. Zeme. Valsts" sarakstā|website=Latvijā|access-date=2024-02-08|date=2024-02-08|language=lv}}</ref> Vēlēšanās saraksts neguva pietiekošu vēlētāju atbalstu, lai tiktu pārstāvēts Eiropas Parlamentā.

== Atsauces ==
{{atsauces|colwidth=30em}}

== Ārējās saites ==
* {{twitter|akirstei}}
* [http://www.diena.lv/lat/tautas_balss/blog/aleksandrs-kirsteins Aleksandra Kiršteina blogs]

{{14. Saeima}}
{{Navboxes
| title = Latvijas Republikas Saeima
| list  =
{{13. Saeima}} 
{{12. Saeima}}
{{8. Saeima}}
{{7. Saeima}}
{{6. Saeima}}
{{5. Saeima}}
}}
{{LR Augstākā Padome}}
{{Rīgas dome 2013}}

{{DEFAULTSORT:Kiršteins, Aleksandrs}}
[[Kategorija:1948. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Cēsu novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas Nacionālās neatkarības kustības politiķi]]
[[Kategorija:Tautas Partijas politiķi]]
[[Kategorija:"Visu Latvijai!" politiķi]]
[[Kategorija:Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" politiķi]]
[[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]]
[[Kategorija:5. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:6. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:7. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:8. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:12. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:13. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:14. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas parlamentārie sekretāri]]
[[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2013—2017)]]
[[Kategorija:Latvijas arhitekti]]
[[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]]