Alfa un bēta adrenoblokatori

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Alfa un bēta adrenoblokatori ir adrenoblokatoru apakšgrupa, kurā ietilpst preparāti, kas bloķē gan alfa, gan bēta adrenoreceptoru aktivitāti un kuriem piemīt asinsvadus paplašinoša (vazodilatējoša) iedarbība, kā arī antihipertenzīvi, antiangināli un pretglaukomas efekti. Pie alfa un bēta adrenoblokatoriem pieder karvedilols, labetalols, proksodolols.[1][2]

Iedarbības mehānismi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Karvedilols un labetalols bloķē alfa1, bēta1 un bēta2 adrenoreceptorus, kas rada vazodilatāciju, arteriālā asinsspiediena pazemināšanos, samazina sirds saraušanās biežumu. Tiem piemīt iekšēja simpatomimētiska aktivitāte. Tāpēc arteriālā spiediena pazemināšana šo preparātu lietošanas fonā notiek bez bēta adrenoblokatoriem raksturīgās vispārējas perifēro asinsvadu pretestības palielināšanās un nieru asinsplūsmas pazemināšanās. Karvedilols veic arī sirds pirmsslodzes un pēcslodzes pazemināšanu, kreisā kambara izsviešanas frakcijas palielināšanu.[1]

Proksodolols ir neselektīvs alfa un bēta adrenoblokators. Rada vazodilatāciju, pazemina vispārējo perifērisko asinsvadu pretestību, pazemina sirds izsviedi, pazemina intraokulāro spiedienu. Pēc instilācijas (iepilināšanas) acīs pazeminās iekšējā šķidruma produkcija un uzlabojas tā attece.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]