Altīno

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Altīno, arī tenors-kontraltīno, tenorino un vīriešu alts[1] ir ultra augsts tenora paveids, kas, kā var secināt no nosaukuma, līdzinās sieviešu altam, jo abu balsu diapazons ir līdzīgs — no mazās oktāvas do līdz otrās oktāvas fa vai mi.[2] Dažreiz altīno saplūst ar vēl augstāku kontrtenoru, bet tie atšķiras gan pēc skanējuma, gan pēc saišu anatomijas. Pirmais ir vīrišķīgāks, un, dziedot augstākās diapazona notis, balss saites saslēdzas pilnībā, taču kontrtenoram, kas imitē sievietes balsi, augšējās diapazona notis tiek dziedātas falsetā. Tomēr liela daļa muzikologu uzskata, ka speciāli izdalīt altam un soprānam tuvus apakšvariantus, ieskaitot altīno, no kontrtenora nav vajadzības.[3][4] Altīno repertuāru var sastapt romantisma mūzikā pie tādiem komponistiem kā Rosīni, Bellīni un citi. Biežāk sastopams renesanses kora darbos, reizēm arī mūsdienu rokmūzikā.

Populārākie altīno:

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]