Alūvijs ir upju sanesti nogulumi. Izšķir gultnes alūviju, kas veidojas samērā strauji tekošā ūdenī upes gultnē, un palienes alūviju, kas izgulsnējas lēnākos ūdeņos upes palienē, upei palu laikā izejot no krastiem. Gultnes alūvijam raksturīgi oļu un smilts nogulumi, bet palienes alūvijam — smalkgraudaini nogulumi, smalka smilts, mālsmilts un smilšmāli. Vecupēs sastopami organogēnu un minerālu dūņu nogulumi ar ezeru nogulumu raksturu. Alūvija īpatnības atkarīgas no upes baseina ģeoloģiskās uzbūves un upes hidroloģiskā režīma.
