Apskatīt Amerikas Savienotās Valstis izejas kodu

{{vērtīgs raksts}}
{{Valsts infokaste
|         vietējais_nosaukums = ''United States of America''
|    pilnais_valsts_nosaukums = Amerikas Savienotās Valstis
|            valsts_nosaukums = United States of America
|               karoga_attēls = Flag of the United States.svg
|            karoga_nosaukums = ASV karogs
|              ģerboņa_attēls = US-GreatSeal-Obverse.svg
|           ģerboņa_nosaukums = ASV ģerbonis
|                 valsts_moto = ''[[In God We Trust]]'' <small>(oficiālā kopš 1956.)</small><br>''[[E pluribus unum]]'' <small>([[latīņu valoda|latīņu valodā]]; tradicionālā)</small>
|                valsts_himna = "[[Zvaigžņotais karogs]]"
|               kartes_attēls = United States (orthographic projection).svg
|             kartes_paraksts = 
|               galvaspilsēta = [[Vašingtona]]
| latd=38 | latm=53 | latNS=N | longd=77 | longm=2 | longEW=W
|             lielākā_pilsēta = [[Ņujorka]]
|              valsts_valodas = nav (faktiski [[angļu valoda]])
|             etniskās_grupas = 
|        etniskās_grupas_gads = 
|              valsts_iekārta = [[Konstitucionāla republika|Konstitucionāla]] [[federācija (valsts)|federāla]] [[prezidentāla republika]]
|        valsts_galvas_tituls = [[ASV prezidents|Prezidents]]
|                valsts_galva = [[Džo Baidens]]
|       valsts_galvas_tituls2 = [[ASV viceprezidents|Viceprezidente]]
|               valsts_galva2 = [[Kamala Harisa]]
|       valsts_galvas_tituls3 = [[ASV pārstāvju palāta|Pārstāvju palātas priekšsēdētājs]]
|               valsts_galva3 = [[Kevins Makartijs]]
|       valsts_galvas_tituls4 = [[ASV Augstākās tiesas priekšsēdētājs|Augstākās tiesas priekšsēdētājs]]
|               valsts_galva4 = [[Džons Robertss]]
|        neatkarības_iegūšana = [[ASV vēsture|Neatkarība]]<sup>1</sup>
|         neatkarības_piezīme = no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]]s
|        neatkarības_notikums = Deklarēta
|          neatkarības_datums = {{Dat|1776|7|4}}
|       neatkarības_notikums2 = 
|         neatkarības_datums2 = 
|       neatkarības_notikums3 = 
|         neatkarības_datums3 = 
|                 platība_km2 = 9 833 520
|               platība_rangs = 3.
|              procenti_ūdens = 4,66
|          iedzīvotāju_skaits = 331 449 281<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.census.gov/newsroom/press-releases/2021/2020-census-apportionment-results.htmlpid=2020CENSUS&src=pt |title=Census Bureau's 2020 Population Count |work=[[United States Census]] |access-date=April 26, 2021}} The 2020 census is as of April 1, 2020.</ref>
|     iedzīvotāju_skaita_gads = [[2020. gads|2020]]
|    iedzīvotāju_skaits_rangs = 3.
|    apdzīvotības_blīvums_km2 = 34
|  apdzīvotības_blīvums_rangs = 
|                     IKP_PPP = $22 675 triljoni
|                IKP_PPP_gads = 2021
|               IKP_PPP_rangs = 2.
|          IKP_PPP_per_capita = $56 421
|    IKP_PPP_per_capita_rangs = 7.
|                         HDI = 0.926
|                    HDI_gads = 2021
|              HDI_kategorija = <span style="color:#009900">ļoti augsts</span>
|                   HDI_rangs = 10.
|                        Gini = 48.5<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=OECD Income Distribution Database: Gini, poverty, income, Methods and Concepts |url=http://www.oecd.org/els/soc/income-distribution-database.htm |website=Organisation for Economic Co-operation and Development|accessdate=17 June 2018|language=angliski}}</ref>
|                   Gini_gads = 2015
|             Gini_kategorija = <span style="color:#e0584e">vidējs</span>
|                  Gini_rangs = 
|                      valūta = [[ASV dolārs]] ($)
|                valūtas_kods = USD
|                  laika_zona = 
|                  utc_offset = no -5 līdz -10
|              laika_zona_DST = 
|              utc_offset_DST = no -4 līdz -10
|                      domēns = [[.us]], [[.gov]], [[.mil]], [[.edu]]
|              tālsarunu_kods = 1
|                iso_kods_num = 840
|              iso_kods_alfa2 = US
|              iso_kods_alfa3 = USA
}}
'''Amerikas Savienotās Valstis''' ({{val|en|the United States of America}}), arī '''ASV''' (''United States, USA, US''), ir [[federācija (valsts)|federāla]] [[konstitucionāla republika]], kas sastāv no [[ASV administratīvais iedalījums|50 štatiem]] un no viena [[federālais apgabals|federālā apgabala]]. Valsts atrodas galvenokārt [[Ziemeļamerika]]s centrālajā daļā, kur tās [[kontinentālie štati|savstarpēji saistītie 48 štati]] un galvaspilsētas apgabals [[Vašingtona]] ir izvietoti starp [[Atlantijas okeāns|Atlantijas]] un [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]]. Ziemeļos tā robežojas ar [[Kanāda|Kanādu]], bet dienvidos ar [[Meksika|Meksiku]]. Kontinenta ziemeļrietumos atrodas [[Aļaska|Aļaskas štats]] (austrumos robežojas ar Kanādu, savukārt rietumos ir jūras robeža ar [[Krievija|Krievijas Federāciju]], kas iet cauri [[Beringa šaurums|Beringa šaurumam]]), un Klusajā okeānā salu štats [[Havajas]]. Amerikas Savienoto Valstu pakļautībā ir arī teritorijas [[Karību jūra|Karību jūrā]] ([[Puertoriko]] un [[ASV Virdžīnas]]) un [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] (nozīmīgākās no tām ir [[ASV Samoa]], [[Guama]] un [[Ziemeļu Marianas Salas]]).

Ar 9,83 miljoniem km² lielu platību ASV ir [[valstu uzskaitījums pēc platības|trešā]]<ref>Ja pie [[Ķīna]]s platības pieskaita [[Taivāna (sala)|Taivānu]], tā paceļas uz trešo vietu</ref> lielākā valsts pasaulē pēc platības, arī pēc iedzīvotāju skaita tā ir [[valstu uzskaitījums pēc iedzīvotāju skaita|trešā]] trešā lielākā valsts. Amerikāņi ir viena no pasaules etniski daudzveidīgākajām un daudzkulturālākajām [[nācija|nācijām]].<ref name="DD">Adams, J.Q., and Pearlie Strother-Adams (2001). ''Dealing with Diversity''. Chicago: Kendall/Hunt. {{ISBN|0-7872-8145-X}}.</ref> ASV ir [[Valstu uzskaitījums pēc nominālā IKP|lielākā tautsaimniecība pasaulē]], 2008. gadā tās [[iekšzemes kopprodukts]] bija 14,3 triljoni [[ASV dolārs|ASV dolāru]] (23% no visas pasaules IKP un gandrīz 21% no [[pirktspējas paritāte]]s).<ref name="IMF GDP">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.imf.org/external/pubs/ft/weo/2008/02/weodata/index.aspx|publisher=International Monetary Fund|title=World Economic Outlook Database|month=October|year=2008|accessdate=2008-10-27}}</ref><ref>[[Eiropas Savienība]]i ir lielāka kopējā ekonomika, bet tā nav viena valsts.</ref>  Tā ir viena no turīgākajām valstīm pasaulē pēc [[Iekšzemes kopprodukts pēc pirktspējas līmeņa|IKP uz vienu iedzīvotāju]].

Pirms vairāku Eiropas valstu ([[Anglija]]s, [[Francija]]s, [[Nīderlande]]s, [[Spānija]]s un [[Zviedrija]]s) veiktās kolonizācijas 17. gadsimta sākumā ASV teritoriju apdzīvoja vienīgi [[Amerikas pamatiedzīvotāji]] un Havaju [[polinēzieši]]. {{dat|1776|7|4}} kolonisti no [[Trīspadsmit kolonijas|13 Lielbritānijas Karalistes kolonijām]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|Neatkarības deklarāciju]], pasludinot neatkarību no [[Britu Impērija]]s.

ASV austrumos atrodas [[Apalači|Apalaču kalni]], rietumos — [[Klinšu kalni]], bet vidusdaļā lielāko daļu no [[teritorija]]s aizņem [[Lielie līdzenumi]]. Lielie [[akmeņogles|ogļu]], [[nafta]]s un citu [[derīgie izrakteņi|derīgo izrakteņu]] krājumi, kā arī plašā [[imigrācija]] [[19. gadsimts|19.]] un [[20. gadsimts|20. gadsimtā]] veicināja strauju [[rūpniecība]]s un [[tirdzniecība]]s uzplaukumu. Mūsdienās amerikāņu ražotās preces, kā arī [[kultūra]] ir atpazīstamas visā pasaulē.

== Etimoloģija ==
1507. gadā vācu [[kartogrāfs]] [[Martins Valdzēmillers]] izveidoja pasaules karti, kurā viņš visas jaunatklātās [[Rietumu puslode]]s zemes itāliešu pētnieka un kartogrāfa [[Amerigo Vespuči]] vārdā nodēvēja par Ameriku (''America'').<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.usatoday.com/news/nation/2007-04-24-america-turns-500_N.htm?csp=34|title=Cartographer Put 'America' on the Map 500 years Ago|work=USA Today |date= 2007-04-24 | accessdate =2008-11-30}}</ref> Kādreizējās britu kolonijas pirmās izmantoja to kā jaunās savienības nosaukumu [[ASV Neatkarības deklarācija|Neatkarības deklarācijā]], kas bija "vienprātīga trīspadsmit Amerikas Savienoto Valstu Deklarācija", un to {{dat|1776|7|4}} pieņēma "Amerikas Savienoto Valstu pārstāvji" ("''Representatives of the United States of America''").<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.archives.gov/exhibits/charters/charters.html|title=The Charters of Freedom|publisher=National Archives|accessdate=2007-06-20}}</ref> Pašreizējais nosaukums tika oficiāli noformēts {{dat|1777|11|15}}, kad [[Otrais Kontinentālais Kongress]] (''Second Continental Congress'') pieņēma [[Konfederācijas statūti|Konfederācijas statūtus]] (''Articles of Confederation''). Vispārpieņemta ir arī īsā forma — ASV. Ir arī citas izplatītas valsts nosaukuma formas, piemēram, Savienotās Valstis vai vienkārši Amerika. Sarunvalodā dažreiz šī valsts tiek saukta arī par "Štatiem". Līdz 20. gadsimta otrajai pusei tās latviski dēvēja par Ziemeļamerikas Savienotajām Valstīm jeb ZAS Valstīm.<ref>{{LKV|I.|423}}</ref>

Savienoto Valstu pilsoņus sauc par [[amerikāņi]]em.  Izplatīti īpašības vārdi, kas tiek lietoti attiecībā uz valsti, ir arī "amerikāņu" un "ASV", piemēram, "amerikāņu vērtības", "ASV bruņotie spēki" u.t.t.

Sākotnēji angļu valodā frāzi "Savienotās Valstis" lietoja [[daudzskaitlis|daudzskaitlī]] — piemēram, "''the United States are''" ("Savienotās Valstis ir") — tajā skaitā arī [[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais grozījums|Savienoto Valstu Konstitūcijas trīspadsmitajā grozījumā]], kas ratificēts 1865. gadā. Kā [[vienskaitlis|vienskaitļa]] formu — tas ir, "''the United States is''" — sāka lietot pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]] beigām. Šobrīd šīs frāzes standarta forma ir vienskaitlis; daudzskaitļa forma ir saglabāta [[idioma|idiomā]] "''these United States''" ("šīs Savienotās Valstis").<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://itre.cis.upenn.edu/~myl/languagelog/archives/002663.html|author=Zimmer, Benjamin|date=2005-11-24|title=Life in These, Uh, This United States|publisher=University of Pennsylvania—Language Log|accessdate=2008-02-22}}</ref>

== Vēsture ==
{{Pamatraksts|ASV vēsture}}

=== Pamatiedzīvotāji un eiropiešu kolonisti ===
[[Amerikas pamatiedzīvotāji]] mūsdienu Amerikas Savienoto Valstu teritorijā ieceļoja no [[Āzija]]s. Viņi aptuveni pirms 10—15 tūkstoš gadiem šķērsoja [[Beringa šaurums|Beringa šaurumu]] un nonāca mūsdienu [[Aļaska]]s teritorijā. Laikam ritot, ciltis izklīda pa visu [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]]. <!-- Pirmais eiropietis, kas, iespējams, nonāca mūsdienu ASV teritorijā, bija slavenais [[vikingi|vikingu]] jūrasbraucējs [[Leifs Eriksons]], kurš atklāto zemi nosauca par Vīnlandi. Tomēr viņi neuzsāka šo zemju apdzīvošanu. -->

[[1492]]. gadā [[Kristofors Kolumbs]] atklāja [[Karību jūra]]s salas, bet pirmais eiropietis, kas tajā laikā piestāja mūsdienu ASV krastos, bija spānis [[Huans Ponse de Leons]],<ref>Iespējams nepareizi transliterēts vārds</ref> kurš {{dat|1513|4|2}} izkāpa zemē, kuru nosauca par ''La Florida'' ("Ziedošā"). Pēc eiropiešu kolonistu ierašanās daudzi miljoni Amerikas pamatiedzīvotāju mira no infekcijas [[slimība|slimībām]], piemēram, no [[bakas|bakām]].<ref>{{Atsauce |author=Meltzer, D.J. |year=1992 |title=How Columbus Sickened the New World: Why Were Native Americans So Vulnerable to the Diseases European Settlers Brought With Them? |journal=New Scientist |pages=38—38 |url=http://www.newscientist.com/article/mg13618424.700-how-columbus-sickened-the-new-world-why-were-nativeamericans-so-vulnerable-to-the-diseases-european-settlers-brought-with-them.html}}</ref>

[[Attēls:MayflowerHarbor.jpg|thumb|200px|Kuģis "''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''" 1620. gadā, kurš ar svētceļotājiem devās uz Ameriku]]
[[1606]]. gadā [[Londona|Londonā]] un [[Plimuta|Plimutā]] izveidoja vairākas kompānijas, kas nodarbojās ar Amerikas ziemeļaustrumu krasta izpēti un apguvi. Pirmo [[angļi|angļu]] apmetni [[1607]]. gadā uzcēla mūsdienu [[Virdžīnija]]s štatā un nosauca par [[Džeimstauna (Virdžīnija)|Džeimstaunu]]. <!-- Tas bija tirdzniecības punkts, kuru izveidoja trīs kuģu apkalpes ''"Newport"'' kuģa kapteiņa vadībā. Šī vieta vienlaicīgi kalpoja arī par atbalsta punktu apkārtnes izpētei. --> [[1609]]. gadā Džeimstaunā izveidoja pirmo [[tabaka]]s plantāciju, ap [[1620]]. gadu ciematā dzīvoja vairāk nekā 1000 iedzīvotāju. <!-- Imigrantus no [[Eiropa]]s vilināja kontinentā atrodamie [[dabas resursi]]. Imigranti devās uz Ameriku arī tādēļ, ka Eiropā viņiem, atšķirībā no vairākuma, bija citādas domas par valdošo [[reliģija|reliģiju]] un politisko varu. Daudzi pārcēlās uz Jauno pasauli ar visu savu ģimeni un iedzīvi. --> Par spīti Jaunās pasaules vilinājumam, daudzi saskārās ar pārtikas trūkumu, kuru nespēja dot jaunatklātā zeme. [[1619]]. gadā no [[Āfrika]]s uz Džeimstaunu atveda pirmos [[vergi|vergus]].

[[1620]]. gada decembrī [[Masačūsetsa]]s krastos piestāja kuģis "''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''" ar 109 angļu [[puritāņi]]em, un sākās [[Jaunanglija]]s kolonizācija. Šie ieceļotāji noslēdza savstarpēju vienošanos par [[demokrātija|demokrātiju]], [[pašpārvalde|pašpārvaldi]] un pilsoņu tiesībām. Vēlāk līdzīgas vienošanās noslēdza [[Konektikuta]]s, [[Ņūhempšīra]]s un [[Rodailenda]]s kolonisti. Līdz [[1630]]. gadam Plimutas kolonijā izveidojās vairākas pilsētas, no 1630. līdz [[1643]]. gadam Jaunanglijā no Eiropas ieradās vairāk nekā 20 tūkstoši cilvēku, bet dienvidu kolonijās uz dzīvi apmetās vairāk nekā 45 tūkstoši cilvēku.

75 gadu laikā radās 13 kolonijas — [[Ņūhempšīra]], [[Masačūsetsa]], [[Rodailenda]], [[Konektikuta]], [[Ņujorka (štats)|Ņujorka]], [[Ņūdžersija]], [[Pensilvānija]], [[Delavēra]], [[Virdžīnija]], [[Mērilenda]], [[Ziemeļkarolīna]], [[Dienvidkarolīna]] un [[Džordžija]].

=== Neatkarība un paplašināšanās ===
{{Pamatraksts|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Britu—amerikāņu karš|ASV—Meksikas karš}}
[[Attēls:Declaration of Independence (1819), by John Trumbull.jpg|thumb|200px|Džona Trambella glezna "Neatkarības deklarācija"]]
[[Attēls:US states by date of statehood3.gif|200px|thumb|Kārtība, kādā pavalstis ratificēja 1787. gada [[ASV Konstitūcija|ASV Konstitūciju]] un pievienojās Savienībai.]]
Pēc [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] [[18. gadsimts|18. gadsimta]] vidū [[Apvienotā Karaliste]] no [[Francija]]s ieguva [[Kanāda|Kanādu]] un [[Luiziāna]]s austrumu daļu. Pēc kara Lielbritānijas valsts kase bija lielos parādos, un tā kā nodokļi pašā Lielbritānijā jau bija augsti, tika nolemts ieviest tiešos nodokļus Amerikas kolonijās. Tas noveda pie koloniju iedzīvotāju neapmierinātības, sākās masu kustība. [[1770. gadi|1770. gados]] masu nemieri pārauga [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Neatkarības karā]], kurš ilga no [[1775]]. līdz [[1783]]. gadam.

ASV pasludināja savu neatkarību {{dat|1776|7|4}}, kad tās ar [[Francija]]s palīdzību sakāva Lielbritānijas koloniālo armiju. ASV Neatkarības deklarācija kļuva par politisku un filozofisku izaicinājumu Eiropai, jo saturēja fundamentālus [[apgaismības laikmets|apgaismība]]s principus. Tā, atšķirībā no Eiropā dominējošām [[monarhija|monarhisma]] attiecībām, ietvēra [[Džons Loks|Džona Loka]] līgumattiecību nostādnes, [[Monteskjē]] idejas par varas dalīšanu valstī, [[Žans Žaks Ruso|Žana Žaka Ruso]] sabiedriskā līguma principus, kaut arī virkne deklarācijas autoru, tai skaitā [[Tomass Džefersons]] un [[Džordžs Vašingtons]], bija vergturi.

1845. gadā ASV pievienojās [[Teksasa]], kas izraisīja [[ASV—Meksikas karš|karu ar Meksiku]]. 1847. gada septembrī krita [[Meksika]]s galvaspisēta [[Mehiko]] un nākamā gada 2. februārī Meksika bija spiesta noslēgt miera līgumu, atdodot ASV plašas teritorijas (arī mūsdienu [[Kalifornija|Kaliforniju]], [[Nevada|Nevadu]], [[Jūta|Jūtu]], [[Arizona|Arizonu]], [[Ņūmeksika|Ņūmeksiku]], kā arī daļu [[Kolorādo]] un [[Vaiominga]]s).

=== Pilsoņu karš, industrializācija un imperiālisms ===
{{Pamatraksts|Amerikas pilsoņu karš}}
[[Attēls:Battle of Gettysburg, by Currier and Ives.png|thumb|200px|left|Getisburgas kauja, ''Currier and Ives'' litogrāfija ap 1863. gadu]]
[[Amerikas pilsoņu kara cēloņi]] bija domstarpības štatu un federālās valdības attiecībās, kā arī konflikti saistībā ar vergturības izplatīšanos jaunajos štatos. [[Abrahams Linkolns]], kurš bija pret verdzību noskaņotās [[ASV Republikāniskā partija|Republikāņu partijas]] kandidāts, [[1860]]. gadā tika ievēlēts par [[ASV prezidents|prezidentu]]. Pirms viņa stāšanās šajā amatā septiņi vergu štati paziņoja par atšķelšanos — ko federālā valdība uzskatīja par nelegālu rīcību — un izveidoja [[Amerikas Valstu Konfederācija|Amerikas Konfederācijas Valstis]] ("''Confederate States of America''"). Ar Konfederācijas uzbrukumu [[Samteras forts|Samteras fortam]] (''Fort Sumter'') sākās [[Amerikas pilsoņu karš]]. Linkolna [[emancipācijas proklamēšana]] (''Emancipation Proclamation'') izraisīja [[verdzība]]s beigas ziemeļu štatu savienībā. Pēc Savienības uzvaras [[1865]]. gadā, trīs veiktie grozījumi [[ASV Konstitūcija|ASV Konstitūcijā]] nodrošināja brīvību gandrīz četriem miljoniem [[afroamerikāņi|afroamerikāņu]], kuri iepriekš bija vergi,<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www2.census.gov/prod2/decennial/documents/1860a-02.pdf| title = 1860 Census | publisher = U.S. Census Bureau | accessdate = 2007-06-10}} Page 7 lists a total slave population of 3,953,760.</ref> kā arī [[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums|padarīja viņus par pilsoņiem]] un [[ASV Konstitūcijas piecpadsmitais labojums|piešķīra balsstiesības]]. Karš un tā iznākums izraisīja būtisku [[federālisms|federālās varas]] palielināšanos.<ref>De Rosa, Marshall L. (1997). ''The Politics of Dissolution: The Quest for a National Identity and the American Civil War''. Edison, NJ: Transaction, p. 266. {{ISBN|1-56000-349-9}}.</ref>

[[Attēls:Ellis island 1902.jpg|thumb|200px|Imigrantu ierašanās Ņujorkā 1902. gadā]]
Pēc kara un [[Abrahama Linkolna atentāts|Linkolna slepkavības]] radikālie republikāņi pielietoja [[Rekonstrukcija (ASV)|Rekonstrukcijas politiku]], kas bija vērsta uz Dienvidu štatu reintegrāciju un pārveidošanu, vienlaikus nodrošinot tikko atbrīvoto vergu tiesības. [[1876]]. gada apstrīdēto prezidenta vēlēšanu risinājums, ko panāca [[1877. gada kompromiss]], noslēdza Rekonstrukcijas periodu; [[Džima Krova likumi]] drīz vien atņēma vēlēšanu tiesības daudziem afroamerikāņiem. Ziemeļu štatos [[urbanizācija]] un vēl nebijis [[imigranti|imigrantu]] pieplūdums no [[Dienvideiropa]]s un [[Austrumeiropa]]s paātrināja [[industrializācija|industrializāciju]]. 
Imigrācijas vilnis, kas ilga līdz pat [[1929]]. gadam, nodrošināja valsti ar [[darbaspēks|darbaspēku]] un pārveidoja amerikāņu kultūru. Valsts attīstību veicināja augstu tarifu aizsardzība, nacionālās infrastruktūras veidošana un jauni banku noteikumi. [[1867]]. gadā ASV no [[Krievijas Impērija]]s nopirka [[Aļaska|Aļasku]]. [[1890]]. gada [[slaktiņš pie Vundednī strauta]] (''Wounded Knee Massacre'') bija pēdējais bruņotais konflikts ar [[Amerikas pamatiedzīvotāji|indiāņiem]].

1893. gadā [[Havaju salas|Havaju salās]] dzīvojoši amerikāņu uzņēmēji gāza [[Havaju Karaliste]]s vietējo iedzīvotāju monarhiju un 1898. gadā Savienotās Valstis anektēja Havaju arhipelāgu. Uzvara [[Spānijas-Amerikas karš|Spānijas-Amerikas karā]] tajā pašā gadā parādīja, ka ASV kļuvusi par vienu no pasaules lielvarām. Kara rezultātā ASV ieguva [[Puertoriko]], [[Guama|Guamu]] un [[Filipīnas]].

=== Pasaules kari un Lielā depresija ===
{{Pamatraksts|Pirmais pasaules karš|Lielā depresija|Otrais pasaules karš}}
[[Attēls:Dust Bowl - Dallas, South Dakota 1936.jpg|thumb|200px|left|Izputējusi saimniecība [[Dienviddakota|Dienviddakotā]] ''the Dust Bowl'' laikā 1936. gadā]]
Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma ASV saglabāja neitrālu pozīciju. Vairums amerikāņu juta līdzi [[briti]]em un [[franči]]em, tomēr daudzi bija noskaņoti pret iejaukšanos.<ref>Foner, Eric, and John A. Garraty (1991). ''The Reader's Companion to American History.'' New York: Houghton Mifflin, p. 576. {{ISBN|0-395-51372-3}}.</ref> 
Tikai [[1917]]. gadā Savienotās Valstis pievienojās [[Antante|Antantes valstīm]], pavēršot notikumu gaitu pret [[Centrālās lielvalstis|Centrālajiem Spēkiem]]. Karam beidzoties, [[ASV Senāts]] nevēlējās ratificēt un neapstiprināja [[Versaļas līgums|Versaļas līgumu]], kas izveidoja [[Tautu Savienība|Tautu Savienību]]. Valsts rīkojās saskaņā ar [[unilaterālisms|unilaterālisma]] politiku, kas robežojās ar [[izolacionisms|izolacionismu]].<ref>McDuffie, Jerome, Gary Wayne Piggrem, and Steven E. Woodworth (2005). ''U.S. History Super Review''. Piscataway, NJ: Research & Education Association, p. 418. {{ISBN|0-7386-0070-9}}.</ref> [[1920]]. gadā kustība par [[sieviešu līdztiesības|sieviešu līdztiesībām]] guva panākumus ar [[ASV Konstitūcijas deviņpadsmitais grozījums|konstitucionālajiem grozījumiem]], kas sievietēm piešķīra [[balsstiesības]]. Labklājība 1920. gados ("''the Roaring Twenties''") beidzās ar [[Volstrītas sabrukums|Volstrītas sabrukumu]] un bankrotu vilni [[1929]]. gadā, kas izraisīja [[Lielā depresija|Lielo depresiju]]. Pēc [[Franklins Rūzvelts|Franklina D. Rūzvelta]] ievēlēšanas prezidenta amatā [[1932]]. gadā sākās [[Jaunais kurss]] ("''the New Deal''"), kas palielināja valdības iejaukšanos ekonomikā.

[[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|thumb|200px|[[D-diena]]: ASV kareivji izsēžas [[Normandija]]s krastos Otrā pasaules kara laikā {{dat|1944|6|6}}]]
Amerikas Savienotās Valstis pasludināja neitralitāti arī [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmā, kad [[nacistiskā Vācija]] un [[PSRS]] [[1939]]. gada septembrī [[Polijas kampaņa|okupēja Poliju]]. [[1941]]. gada martā ASV sāka materiāli atbalstīt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Antantes valstis]] saskaņā ar [[Lendlīze]]s programmu. {{dat|1941|12|7}} ASV pievienojās Sabiedrotajiem pēc [[Japānas Impērija]]s [[Pērlhārboras bombardēšana|uzbrukuma Pērlhārborai]]. Iesaistīšanās šajā karā veicināja ASV saimniecības attīstību, sekmējot [[kapitālieguldījumi|kapitālieguldījumus]] un darbavietu izveidi. ASV bija vienīgā valsts, kas Otrā pasaules kara dēļ kļuva bagātāka.<ref>Kennedy, Paul (1989). ''The Rise and Fall of the Great Powers''. New York: Vintage, p. 358. {{ISBN|0670728197}}.</ref> Sabiedroto valstu konferences [[Bretonvudsa|Bretonvudsā]] (''Bretton Woods'') un [[Jaltas konference|Jaltā]] lika pamatus [[Apvienoto Nāciju Organizācija|jaunai starptautisko organizāciju sistēmai]], kas nostādīja ASV un [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] pasaules notikumu centrā. Pēc uzvaras Eiropā [[1945]]. gadā notika starptautiska konference [[Sanfrancisko]], kuras laikā pieņēma [[ANO statūti|Apvienoto Nāciju Hartu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.state.gov/r/pa/ho/pubs/fs/55407.htm |title=The United States and the Founding of the United Nations, August 1941—October 1945|month=October | year=2005 |accessdate = 2007-06-11 |publisher=U.S. Dept. of State, Bureau of Public Affairs, Office of the Historian}}</ref> Savienotās Valstis radīja pirmos [[kodolieroči|kodolieročus]] un kara beigās [[1945]]. gada augustā uzmeta divas [[atombumba]]s uz [[Hirosima|Hirosimu]] un [[Nagasaki]], [[2. septembris|2. septembrī]] Japāna kapitulēja.<ref>Pacific War Research Society (2006). ''Japan's Longest Day''. New York: Oxford University Press. {{ISBN|4-7700-2887-3}}.</ref>

=== Aukstā kara periods ===
{{Pamatraksts|Aukstais karš|Vjetnamas karš}}
[[Attēls:Martin Luther King - March on Washington.jpg|thumb|175px|left|[[Mārtins Luters Kings]] 1963. gadā runas ''[[I Have a Dream]]'' laikā]]

Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] ASV un PSRS visiem līdzekļiem tiecās pēc pasaules varas. [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pasaulē dominēja [[militārisms]], izveidojās [[NATO]] un [[Varšavas pakts]]. ASV atbalstīja [[Brīvā tirgus ekonomika|brīvo tirgu]] un demokrātiju, turpretim PSRS veicināja [[plānveida ekonomika|plānveida ekonomiku]] un autoritārismu. Amerikāņu karaspēks karoja ar [[ĶTR]] bruņotajiem spēkiem [[Korejas karš|Korejas karā]], kas ilga no [[1950]]. līdz [[1953]]. gadam. [[ASV Pārstāvju palāta|Pārstāvju palātas]] [[Pretamerikāņu darbības izmeklēšanas komiteja]] ierosināja vairākas izmeklēšanas pret kreiso partiju biedriem; senators [[Džozefs Makārtijs]] kļuva par komunistiski un kreisi noskaņoto amerikāņu vajāšanu galveno iniciatoru.

Pēc tam, kad [[1961]]. gadā Padomju Savienība veica [[Vostok-1|pirmo cilvēka lidojumu kosmosā]], prezidents [[Džons Kenedijs]] izteica vēlmi, lai Amerikas Savienotās Valstis aizvestu "[[Apollo programma|cilvēku uz Mēnesi]]". Kenedijs un [[Hruščovs]] novērsa [[Kubas raķešu krīze]]s pāraugšanu kodolkarā. Tajā pašā laikā ASV piedzīvoja ilgstošu saimniecības uzplaukumu. Pastiprinājās afroamerikāņu kustība pret [[segregācija|segregāciju]] un [[diskriminācija|diskrimināciju]], ko vadīja [[Roza Pārksa]] un [[Mārtins Luters Kings]]. Pēc [[Atentāts pret Džonu Kenediju|Džona Kenedija slepkavības]] [[1963]]. gadā prezidents [[Lindons Džonsons]] pieņēma Pilsoņu Tiesību aktu (1964) un Aktu par balsstiesībām (1965). Džonsons un viņa amata pēctecis [[Ričards Niksons]] izvērsa [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karu]]. Pieauga [[kontrkultūra|kontrkultūru]] kustība, kuru sekmēja protesti pret Vjetnamas karu, tumšādaino nacionālisms un [[seksuālā revolūcija]].

[[Votergeitas skandāls|Votergeitas skandāla]] rezultātā [[1974]]. gadā Niksons kļuva par pirmo ASV prezidentu, kurš izvēlējās atkāpties no amata, nevis tikt apsūdzēts valsts noziegumā ar tādiem spriedumiem kā taisnīguma kavēšana un varas ļaunprātīga izmantošana. Viņa vietā par prezidentu kļuva viceprezidents [[Džeralds Fords]]. [[Džimijs Kārters|Džimija Kārtera]] administrācija [[1970. gadi|1970. gadu]] beigās iezīmējās ar [[stagflācija|stagflāciju]] un [[Irānas ķīlnieku krīze|Irānas ķīlnieku krīzi]]. [[Ronalds Reigans|Ronalda Reigana]] ievēlēšana prezidenta amatā [[1980]]. gadā veicināja izmaiņas [[nodoklis|nodokļu]] iekasēšanā un izdevumu prioritāšu ziņā. Viņa otrais termiņš šajā amatā izraisīja gan [[Irānas-Kontru skandāls|Irānas-Kontru skandālu]] (''Iran-Contra scandal''), gan arī attiecību uzlabošanos ar Padomju Savienību. Aukstais karš noslēdzās ar [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukumu]].

=== Mūsdienas ===
[[Attēls:World-Trade-Center 9-11.jpg|thumb|200px|[[Pasaules tirdzniecības centrs]] {{dat|2001|9|11|Ģ}} rītā]]
Pēc PSRS sabrukuma ASV kļuva par dominējošo pasaules lielvaru, [[1990. gadi|1990. gados]] tās piedalījās [[Līča karš|Līča karā]] prezidenta [[Džordžs Herberts Volkers Bušs|Džordža H. V. Buša]] vadībā un [[Dienvidslāvijas kari|Dienvidslāvijas karos]] prezidenta [[Bills Klintons|Billa Klintona]] vadībā. Līdz 2001. gadam ASV piedzīvoja ilgstošāko ekonomisko izaugsmi valsts vēsturē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=Voyce, Bill|url=http://iwin.iwd.state.ia.us/iowa/ArticleReader?itemid=00003700&print=1|title=Why the Expansion of the 1990s Lasted So Long|publisher=Iowa Workforce Information Network|date=2006-08-21|accessdate=2007-08-16|archiveurl=https://web.archive.org/web/20061006020321/http://iwin.iwd.state.ia.us/iowa/ArticleReader?itemid=00003700&print=1|archivedate=2006-10-06}}</ref> [[2000. gada ASV prezidenta vēlēšanas]] noslēdzās ar [[Džordžs V. Bušs|Džordža V. Buša]] uzvaru.

{{dat|2001|9|11}} ''[[Al-Qaida]]'' [[2001. gada 11. septembra uzbrukums ASV|teroristi uzbruka]] [[Pasaules tirdzniecības centrs|Pasaules tirdzniecības centram]] [[Ņujorka|Ņujorkā]] un [[Pentagons|Pentagonam]], un ASV uzsāka [[Karš pret terorismu|Karu pret terorismu]]. 2001. gada beigās [[ASV Bruņotie spēki]] iebruka [[Afganistāna|Afganistānā]], gāza [[Taliban|talibu]] valdību un iznīcināja ''Al-Qaida'' mācību nometnes.  2002. gadā prezidenta Buša administrācija sāka pieprasīt izmaiņas [[Irāka]]s pastāvošajā režīmā un valsts iekārtā.<ref>{{Tīmekļa atsauce| title = Many Europeans Oppose War in Iraq| work = USA Today| url = http://www.usatoday.com/news/world/2003-02-14-eu-survey.htm| date = 2003-02-14| accessdate = 2008-09-01}}{{Tīmekļa atsauce| author = Springford, John| title = 'Old’ and ‘New’ Europeans United: Public Attitudes Towards the Iraq War and US Foreign Policy| publisher = Centre for European Reform| url = http://www.cer.org.uk/pdf/back_brief_springford_dec03.pdf| month = December| year = 2003| accessdate = 2008-09-01| archiveurl = https://web.archive.org/web/20040328182510/http://www.cer.org.uk/pdf/back_brief_springford_dec03.pdf| archivedate = 2004-03-28}}</ref> [[2003. gads|2003]]. gadā koalīcijas bruņotie spēki iebruka Irākā, gāžot tās diktatoru [[Sadams Huseins|Sadamu Huseinu]]. Starptautiskā cilvēktiesību aizstāvības organizācija "[[Amnesty International]]" apsūdzēja Savienotās Valstis [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] pārkāpumos saistībā ar [[Karš pret terorismu|Karu pret terorismu]] un [[Irākas karš|Irākas karu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=|url=http://thereport.amnesty.org/eng/Regions/Americas|title=Amnesty International Report 2007|publisher=Amnesty International|accessdate=2008-01-18|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080111012733/http://thereport.amnesty.org/eng/Regions/Americas|archivedate=2008-01-11}}</ref>

[[2005. gads|2005]]. gadā [[viesuļvētra "Katrīna"]] izpostīja [[Ņūorleāna|Ņūorleānu]]. Globālās ekonomikas krīzes laikā [[2008. gada ASV prezidenta vēlēšanas|par ASV prezidentu ievēlēja]] [[Baraks Obama|Baraku Obamu]], pirmo [[afroamerikānis|afroamerikāni]] ASV prezidenta amatā, kurš beidza Irākas karu.

[[2016. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2016. gada prezidenta vēlēšanās]] uzvarēja uzņēmējs [[Donalds Tramps]], kurš īstenoja populistisku politiku, sāka celt žogu uz ASV un Meksikas robežas un ārpolitikā īstenoja "Amerika pirmajā vietā" principu. Demokrātu partijas kontrolētā ASV Kongresa Pārstāvju palāta atkārtoti nobalsoja par impīčmenta procedūras sākšanu pret Trampu, tomēr to noraidīja Senāts. [[2020. gada ASV prezidenta vēlēšanas]] uzvarēja [[Džo Baidens]], kura laikā notika [[COVID-19 pandēmija]] un [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]], kā arī saasinājās Trampa sāktais tirdzniecības karš ar Ķīnas Tautas Republiku. [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] vēlreiz kandidēja Donalds Tramps.

== Ģeogrāfija ==
[[Attēls:USA topo en.jpg|thumb|200px|ASV centrālās daļas topogrāfiskā karte]]
Amerikas Savienoto Valstu [[platība]] ir gandrīz 9,83 miljoni [[kvadrātkilometrs|km²]], bet kontinentālās daļas platība (bez kontinentālās, bet [[Kanāda]]s atdalītās [[Aļaska]]s un [[Havajas|Havaju salām]]) ir aptuveni 7,8 miljoni km². Aļaskas platība ir aptuveni 1,48 miljoni km², savukārt Havaju salu platība, kuras atrodas [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] ziemeļu daļas centrā, ir tikai 16,2 tūkstoši km².  ASV ir trešā lielākā valsts pasaulē pēc platības. Pirmās divas vietas ieņem [[Krievijas Federācija]] un [[Kanāda]].

ASV pārvalda arī teritorijas [[Karību jūra|Karību jūrā]] ([[Puertoriko]] un [[ASV Virdžīnas]]), bet Klusajā okeānā tās pārvaldē ir [[ASV Samoa]], [[Guama]] un [[Ziemeļu Marianas Salas]].

Valsts austrumu krastu apskalo [[Atlantijas okeāns]], rietumu krastu [[Klusais okeāns]], bet dienvidaustrumus Atlantijas okeāna [[Meksikas līcis]]. Ziemeļos tā robežojas ar [[Kanāda|Kanādu]], bet dienvidos — ar [[Meksika|Meksiku]]. ASV ir jūras robeža arī ar [[Krievija|Krievijas Federāciju]]. Tā iet cauri [[Beringa šaurums|Beringa šaurumam]] pie Aļaskas krastiem. Aļaskas ziemeļu krastu apskalo [[Ziemeļu Ledus okeāns]].

=== Reljefs ===
ASV teritorijā ir vairāki lieli ģeogrāfiski objekti. Austrumos pie [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastiem atrodas [[Apalači|Apalaču]] kalnu sistēma. Rietumos un dienvidos no tās atrodas [[zemiene]]s, pa kurām plūst lielākās [[upe]]s, piemēram, [[Misisipi (upe)|Misisipi]] un [[Misūri (upe)|Misūri]]. Vēl uz rietumiem apvidus pārvēršas [[līdzenums|līdzenumos]] un [[prērija|prērijās]], kurus sauc par [[Lielie līdzenumi|Lielajiem līdzenumiem]], bet aiz tiem sākas [[Klinšu kalni]] un [[Kordiljeri|Kordiljeru]] kalnu sistēma. Kordiljeru kalnu sistēma aizņem gandrīz visus rietumus.

Arī [[Aļaska|Aļaskā]] atrodas Kordiljeru kalnu sistēma. Tieši šeit atrodas arī valsts augstākais punkts, tas ir [[Denali]] (6193 m). Savukārt [[Havaju salas]] ir vulkāniskas salas, kuru augstākais punkts ir 4205 metrus virs jūras līmeņa, tas ir [[Maunakea]].

=== Klimats ===
[[Attēls:Dimmitt Tornado1 - NOAA.jpg|thumb|200px|[[Virpuļviesulis]] [[Teksasa|Teksasā]]]]
Valsts lielā izmēra dēļ tajā ir praktiski ļoti plaša spektra [[klimats]]. Lielākā daļa no valsts atrodas [[mērenā josla|mērenajā joslā]], bet [[Havajas]] un [[Florida]]s dienvidu daļa atrodas [[tropu josla|tropu joslā]], savukārt [[Aļaska]] atrodas [[Arktiskā josla|arktiskajā joslā]]. No [[Lielie līdzenumi|Lielo līdzenumu]] 100. meridiāna uz rietumiem ir sastopami arī [[pustuksnesis|pustuksneši]].

ASV klimatu spēcīgi ietekmē gaisa masas, kas nāk no [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] ziemeļu daļas. Savukārt ASV dienvidu štatus regulāri apdraud [[viesuļvētra]]s jeb orkāni. [[2005. gads|2005]]. gadā viena no tām, [[viesuļvētra "Katrīna"]], nopostīja [[Ņūorleāna|Ņūorleānu]], savukārt ASV vidienē regulāri plosās [[virpuļviesulis|virpuļviesuļi]].

Zemākā gaisa [[temperatūra]] ir reģistrēta [[Aļaska|Aļaskā]]. Tā sasniedza −62 °C.<ref>{{en ikona}} Williams, Jack [http://www.usatoday.com/weather/wcstates.htm Each state’s low temperature record] ''USA today'', ''URL accessed 13 June, 2006.''</ref> Savukārt augstākā temperatūra ir reģistrēta [[Nāves ieleja|Nāves ielejā]], [[Kalifornija|Kalifornijā]], kur termometra stabiņš sasniedza +56,7 °C atzīmi.<ref>{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url = http://www.nps.gov/deva/planyourvisit/upload/Weather.pdf | title = Weather and Climate | year = 2002 | month = January | format = PDF | work = Official website for Death Valley National Park | publisher = National Park Service U. S. Department of the Interior | pages = 1-2}}</ref> Šī temperatūra ir par grādu zemāka, nekā pasaulē reģistrētā augstākā temperatūra.

=== Administratīvais iedalījums ===
{{Pamatraksts|ASV administratīvais iedalījums}}
Amerikas Savienotās Valstis ir [[Federācija (valsts)|federāla savienība]], kas administratīvi iedalīta 50 štatos. Sākotnēji pastāvošie trīspadsmit štati bija trīspadsmit koloniju pēcteči, kuri pretojās britu likumiem. Lielākā daļa pārējo štatu tika pievienoti no teritorijām, kas tika iegūtas kara laikā vai arī tās iegādājās ASV valdība. Kā daži izņēmumi ir [[Vērmonta]], [[Teksasa]] un [[Havajas]]: katrs no šiem štatiem, pirms tie pievienojās valstu savienībai, bija neatkarīga republika. Vēl citi izņēmumi ir tie štati, kurus veidojuši sākotnējo trīspadsmit štatu teritorijā dzīvojošie. Valsts vēstures pašā sākumā šādi tika izveidoti trīs štati: [[Kentuki]] no [[Virdžīnija]]s; [[Tenesī]] no [[Ziemeļkarolīna]]s; [[Meina]] no [[Masačūsetsa]]s. [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu kara]] laikā [[Ziemeļvirdžīnija]] atdalījās no Virdžīnijas. Visjaunākais štats — Havajas — ieguva štata statusu {{dat|1959|8|21}}. Štatiem nav tiesību atdalīties no savienības.

Štati kopā veido gandrīz ASV teritoriju; vēl divas citas teritorijas, kas uzskatāmas par neatņemamu ASV valsts daļu, ir [[Vašingtona|Kolumbijas apgabals]], federālais apgabals, kur atrodas galvaspilsēta [[Vašingtona]], un [[Palmiras atols]], kas ir neapdzīvots, bet ietilpst valsts teritorijā Klusajā okeānā. ASV pieder arī piecas lielas aizjūras teritorijas: [[Puertoriko]] un [[ASV Virdžīnas]] Karību jūrā un [[ASV Samoa]], [[Guama]] un [[Ziemeļu Marianas Salas]] Klusajā okeānā. Šajās visās iepriekš minētajās teritorijās dzimušiem ir ASV pilsonība (izņemot tikai Amerikāņu Samoa teritorijā dzimušos).

{{ASV štatu karte}}

=== Nacionālie parki ===
ASV daba ir ļoti dažāda, tādēļ valstī ir daudzas aizsargājamas dabas teritorijas. Vecākais dabas parks ne tikai ASV, bet arī pasaulē ir [[Jeloustonas nacionālais parks]]. Tas tika nodibināts jau 1872. gadā. Pašlaik ASV ir 35 nacionālie parki. Tās ir plašas teritorijas, kurās ir gan vietas, kur apmeklētājus neielaiž, gan arī speciāli tūristiem iekārtotas vietas. Visvairāk apmeklētais ir [[Greitsmokimauntinsu nacionālais parks]] Dienvidapalačos, ko gadā apskata 9 miljoni tūristu. Valsts rietumdaļā pazīstamākie ir Jeloustonas geizeru parks, Lielais Kolorādo kanjons, kā arī [[Josemitu nacionālais parks|Josemitu ieleja]].

== Valdība un vēlēšanas ==
[[Attēls:Capitol Building Full View.jpg|thumb|235px|[[ASV Kapitolijs]] — [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] darba vieta]]
Amerikas Savienotās Valstis ir pasaulē vecākā joprojām eksistējošā [[Federācija (valsts)|federācija]]. ASV ir [[konstitucionāla republika]], "kurā vairākuma likumi nosaka minoritāšu tiesības, kas tiek aizsargātas ar likumu."<ref>Scheb, John M., and John M. Scheb II (2002). ''An Introduction to the American Legal System''. Florence, KY: Delmar, p. 6. {{ISBN|0-7668-2759-3}}.</ref> Tā būtībā ir veidota kā [[reprezentatīvā demokrātija]], lai gan ASV pilsoņi, kuri dzīvo šīs valsts teritorijā, netiek pielaisti pie tiešas balsošanas federālo amatpersonu vēlēšanās.<ref>Raskin, James B. (2003). ''Overruling Democracy: The Supreme Court Vs. the American People''. London and New York: Routledge, pp. 36—38. {{ISBN|0-415-93439-7}}.</ref> Valdības darbību regulē [[Valsts varas dalīšana|pilnvaru nodalīšana]], ko paredz [[ASV Konstitūcija|Konstitūcija]], kas kalpo par valsts galveno juridisko dokumentu. Amerikāņu [[federālisms|federālajā sistēmā]] pastāv trīs līmeņu valdība — federālā, štata un vietējā; vietējās valdības pienākumi tiek vispārēji iedalīti starp [[apgabals (ASV)|apgabalu]] valdību un pašvaldībām. Gandrīz visos gadījumos izpildvaras un likumdošanas amatpersonas tiek ievēlētas pēc apgabala pilsoņu [[balsu vairākums|balsu vairākuma]]. Nepastāv [[proporcionālā pārstāvniecība]] federālā līmenī, un tas ir ļoti rets gadījums arī zemākos valdības līmeņos. Federālās un valsts juridiskās un [[ministru kabinets|ministru kabineta]] amatpersonas parasti ieceļ izpildvara un apstiprina likumdevēja vara, lai gan daži valsts tiesneši un amatpersonas tiek ieceltas pēc tautas balsojuma.

[[Attēls:WhiteHouseSouthFacade.JPG|thumb|200px|left|[[Baltais nams|Baltā nama]] dienvidu fasāde — [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] darba vieta]]
Federālā valdība sastāv no trim nozarēm:
* [[likumdošana]]: divpalātu [[ASV Kongress|Kongress]], ko veido [[ASV Senāts|Senāts]] un [[ASV Pārstāvju palāta|Pārstāvju palāta]]; pieņem federālos likumus, [[kara pieteikšana|deklarē karu]], pieņem līgumus un vienošanās, pieder vara pār naudas līdzekļiem un [[impīčments|vara par amatpersonu atcelšanu no amata]], tādējādi tai pieder iespēja atcelt no amata valdības locekļus.
* [[izpildvara]]: [[ASV prezidents|prezidents]] ir [[militārais virspavēlnieks]]; pieder [[veto]] tiesības likumdošanas likumprojektos, pirms tiek pieņemts likums; ieceļ [[ASV Ministru kabinets|Ministru kabinetu]] un citas amatpersonas, kuras pārrauga un īsteno federālos likumus un politiku.
* [[tiesu vara]]: [[ASV Augstākā tiesa|Augstākā tiesa]] un zemākās federālās tiesas, kurās tiesnešus ieceļ prezidents saskaņā ar Senāta apstiprinājumu; skaidro likumus un atceļ tos likumus, kuri uzskatāmi par nekonstitucionāliem.

[[Attēls:USSupremeCourtWestFacade.JPG|thumb|200px|[[ASV Augstākā tiesa|ASV Augstākās tiesas]] ēkas rietumu ieeja]]
[[ASV Pārstāvju palāta|Pārstāvju palāta]] ietver 435 biedrus, no kuriem ikviens pārstāv kongresa apgabalu termiņā uz diviem gadiem. Pārstāvju palātas amati ir proporcionāli iedalīti starp [[ASV štati|štatiem]], vadoties pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] katros desmit gados. Tā, piemēram, pēc [[2000. gads|2000]]. gadā veiktās [[tautas skaitīšana]]s, septiņiem štatiem pieder kā minimums vismaz viens pārstāvis, turpretim [[Kalifornija]]i, kas ir vislielākais štats pēc iedzīvotāju skaita, pieder piecdesmit trīs amata vietas. [[ASV Senāts|Senātā]] ir 100 biedri, kurā katru štatu pārstāv divi [[ASV senators|senatori]], kas vairumā gadījumu tiek ievēlēti uz sešu gadu termiņu; viena trešdaļa no Senāta amata posteņiem tiek ievēlēti katru otro gadu. [[ASV prezidents|Prezidents]] tiek ievēlēts uz četru gadu termiņu un var tikt ievēlēts amatā ne vairāk kā uz diviem termiņiem. Prezidentu neievēl pēc tiešā balsojuma, bet pēc netiešās vēlēšanu kolēģijas sistēmas, kurā izšķirošās balsis sadala štati. [[ASV Augstākā tiesa|Augstākajā tiesā]], ko vada [[ASV galvenais tiesnesis]], ir deviņi biedri, kas atrodas šajos amatos uz mūžu. Valstu jeb štatu valdības ir veidotas pēc aptuveni līdzīga parauga; [[Nebraska]]s štatam vienīgajam ir vienkameras likumdošanas vara. Katra štata [[ASV gubernators|gubernatori]] tiek ievēlēti tiešā veidā.

Visi likumi un procedūras gan štatos, gan federālajās valdībās ir priekšmets, kuru iespējams pārskatīt, un jebkurš likums, kas nav saskaņā ar [[ASV Konstitūcija|Konstitūciju]], ir atceļams. Konstitūcijas oriģinālteksts paredz federālās valdības struktūru un pienākumus, kā arī tās saikni ar katru štatu individuāli. Konstitūcijas pirmais pants aizsargā tiesības izmantot ''habeas corpus'' principu, kas saistīts ar aizsardzību pret iespējami nelikumīgu apcietinājumu (ieslodzītajiem nodrošina tiesības apstrīdēt viņu aizturēšanu, kas uzliek pienākumu varas iestādēm pierādīt aizturēšanas pamatotību), bet trešais pants garantē tiesības uz tiesas procesu un likumīgu iztiesāšanu visās [[krimināllieta|krimināllietās]]. Ja Konstitūcijā tiek veikti grozījumi, tiem jāgūst atbalsts vismaz no trīs ceturtdaļām štatu. Konstitūcijā ir veikti grozījumi divdesmit septiņas reizes; pirmie desmit grozījumi, kas sastādīja [[ASV Tiesību bils|Tiesību bilu]], un Četrpadsmitais grozījums paredz galveno pamatu amerikāņu individuālajām tiesībām.

=== Partijas, ideoloģija un politika ===
[[Attēls:Official portrait of Barack Obama.jpg|thumb|150px|[[Baraks Obama]] — pirmais afroamerikāņu izcelsmes [[ASV prezidents]]]]
Lielākajā daļā savas vēstures ASV politika darbojusies pēc saskaņā ar [[divu partiju sistēma|divpartiju sistēmas]]. Vēlētiem amatiem visos līmeņos štata administrētās [[primārās vēlēšanās]] tiek izvēlēti galvenie partiju kandidāti, kas piedalīsies turpmākajās [[vispārējās vēlēšanās]]. Kopš [[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1856. gada vispārējām vēlēšanām]] galvenās partijas ir bijušas [[ASV Demokrātiskā partija|Demokrātiskā partija]] (''the Democratic Party''), kura dibināta [[1824]]. gadā, un [[ASV Republikāniskā partija|Republikāniskā partija]] (''the Republican Party''), kura dibināta [[1854]]. gadā. Kopš [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]] laikiem tikai viens trešās partijas prezidenta kandidāts — bijušais prezidents [[Teodors Rūzvelts]], kurš darbojās kā [[ASV Progresīvā partija|Progresa aizstāvis]] jeb Progresists [[1912]]. gadā — ir ieguvis 20% tautas balsošanā.

Amerikāņu [[politiskā kultūra|politiskajā kultūrā]] Republikāņu partija tiek uzskatīta par centrāli labējo jeb "konservatīvo" partiju, savukārt Demokrātu partija uzskatāma par centrāli kreiso jeb "liberālo" partiju. [[ASV ziemeļaustrumi|Ziemeļaustrumu]] un [[ASV Rietumu krasts|Rietumu krasta]] štati, kā arī daži no [[Lielie ezeri|Lielo ezeru]] štatiem, kuri tiek dēvēti arī par "zilajiem štatiem" (''blue states''), ir relatīvi liberāli. Tā sauktie "sarkanie štati" (''red states'') [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]] un lielākā daļa [[Lielie līdzenumi|Lielā līdzenuma]] un [[Klinšu kalni|Klinšu kalnu]] štati ir relatīvi konservatīvi.

[[2008. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2008. gada vēlēšanās]] prezidenta amatu ieguva demokrāts [[Baraks Obama]], kurš bija 44. prezidents ASV un pirmais [[afroamerikānis]], kurš ievēlēts šajā amatā. Visi iepriekšējie prezidenti bijuši tikai eiropiešu izcelsmes pārstāvji. 2008. gada prezidenta vēlēšanas arī parādīja, ka Demokrātu partija nostiprina savu ietekmi un kontroli gan [[ASV Pārstāvju palāta|Pārstāvju palātā]], gan [[ASV Senāts|Senātā]]. 111. Savienoto Valstu Kongresā Senāts ietvēra 57 demokrātus, divus neatkarīgos pārstāvjus, kuri slēgtā pirmsvēlēšanu kampaņā piedalījās kopā ar demokrātiem, un 40 republikāņi (tika diskutēts par vēl vienu amata posteni); Pārstāvju palāta ietver 256 demokrātus un 178 republikāņus (viens amata postenis ir vakants). Pēc demokrātu posma tauta 2016. gadā atkal izvēlējās republikāņus, tad 2020. gadā atkal demokrātus, visos gadījumos ar nelielu un reizēm zaudētāju apstrīdētu starpību.

== Ārpolitika ==
[[Attēls:Bush&Putin33rdG8.jpg|thumb|150px|Bijušais [[ASV prezidents]] [[Džordžs V. Bušs]] un [[Krievija]]s prezidents [[Vladimirs Putins]] 33. [[Lielais astotnieks|G8]] sammita laikā 2007. gadā]]
Amerikas Savienotajām Valstīm pieder globāla ietekme ekonomikas, politikas un militārā jomā. ASV ir pastāvīgs biedrs [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s (ANO) [[ANO Drošības padome|Drošības Padomē]], un [[Ņujorka|Ņujorkā]] atrodas [[Apvienoto Nāciju galvenā mītne|ANO galvenā mītne]] jeb centrālā pārvalde. Gandrīz visām valstīm ir savas [[vēstniecība]]s, kuras atrodas [[Vašingtona|Vašingtonā]], kā arī daudzi [[konsulāts|konsulāti]] visā valsts teritorijā. Turklāt gandrīz visas valstis uzņem savās valstīs amerikāņu diplomātiskās pārstāvniecības. Tomēr [[Kuba]]i, [[Irāna]]i, [[Ziemeļkoreja]]i, [[Butāna]]i, [[Sudāna]]i un [[Ķīnas Republika]]i (Taivānai) dažādu iemeslu dēļ nepastāv oficiālas diplomātiskas attiecības ar Savienotajām Valstīm.

ASV ir īpašas attiecības ar [[Apvienotā Karaliste|Apvienoto Karalisti]], kā arī spēcīga saikne ar [[Austrālija|Austrāliju]], [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]], [[Japāna|Japānu]], [[Izraēla|Izraēlu]] un [[NATO]] dalībvalstīm. Notiek cieša sadarbība arī ar valstīm, kas atrodas [[Amerikas valstu organizācija|Amerikas valstu organizācijā]] (AVO) ("''Organization of American States''", OAS), kā arī ar valstīm, ar kurām noslēgti līgumi par brīvo tirdzniecību kā, piemēram, trīspusīgais [[Ziemeļamerikas Brīvās tirdzniecības līgums]] ("''North American Free Trade Agreement''", NAFTA) ar [[Kanāda|Kanādu]] un [[Meksika|Meksiku]]. 2005. gadā ASV ieguldīja $27 miljardus [[oficiālais attīstības atbalsts|oficiālās attīstības atbalstam]], kas bija vairāk kā jebkur citur pasaulē. Tomēr, kas attiecas uz [[valsts bruto ienākums|valsts bruto ienākuma]] daļu (GNI — ''gross national income''), ASV ar tikai 0,22% devumu ierindojās divdesmitajā vietā divdesmit divu donorvalstu vidū, tas ir, valstu vidū, kas sniedz ekonomisku palīdzību. Nevalstiskie jeb ar valdību nesaistītie avoti kā, piemēram, privāti dibināti uzņēmumi, korporācijas jeb akciju sabiedrības, izglītības un reliģiskās iestādes šim mērķim ziedoja $96 miljardus. Kopējā summa — $123 miljardi — ir lielāka nekā jebkur citur pasaulē un septītajā vietā pēc valsts bruto ienākuma procentuālās attiecības.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Americans Favor Private Giving, People-to-People Contacts|date=2007-05-24|publisher=U.S. Dept. of State, International Information Programs|url=http://usinfo.state.gov/xarchives/display.html?p=washfile-english&y=2007&m=May&x=20070524165115zjsredna0.2997553|accessdate=2007-06-17|archiveurl=https://archive.today/20070613030525/http://usinfo.state.gov/xarchives/display.html?p=washfile-english&y=2007&m=May&x=20070524165115zjsredna0.2997553|archivedate=2007-06-13}}</ref>

Pēc [[Padomju Savienība|PSRS]] sabrukuma ASV kļuva par vienīgo globāla mēroga lielvalsti pasaulē, nenoliedzamu līderi ekonomiskajā, politiskajā un militārajā ziņā. Ārpolitikā uzsāka aktīvu t.s. ''karsto punktu'' nomierināšanas stratēģiju, Rietumu demokrātijām naidīgu politisku režīmu iegrožošanu vai pat likvidēšanu t.s. ''trešās pasaules'' valstīs un bijušajās PSRS satelītvalstīs.

Lielākās problēmas ir reālpolitikas rīcības saskaņošana ar starptautiskajām tiesībām, un saskaršanās ar kardināli jaunu problēmu: politisko [[Terorisms|terorismu]], kas vērsts konkrēti pret ASV un to sabiedroto īstenoto politiku, piemēram, [[2001. gada 11. septembra uzbrukums ASV|2001. gada 11. septembra uzbrukums]], kurā vaino teroristu organizāciju ''[[Al-Qaida]]''.

== Bruņotie spēki ==
[[Attēls:USS Abraham Lincoln(CVN 72).jpg|thumb|200px|ASV lidmašīnu bāzes kuģis ''USS Abraham Lincoln'']]
[[ASV prezidents|Prezidentam]] pieder [[ASV Bruņotie spēki|valsts bruņoto spēku]] virspavēlnieka tituls, un tieši prezidents ieceļ šo bruņoto spēku vadītājus, kā arī [[ASV aizsardzības ministrs|aizsardzības ministru]] (''secretary of defence'') un apvienotā militārā štāba priekšniekus jeb vadītājus (''Joint Chiefs of the Staff''). [[ASV Aizsardzības departaments]] pārvalda bruņotos spēkus, tai skaitā armiju, [[ASV Jūras kara flote|jūras kara floti]], jūras kājniekus un [[ASV Gaisa spēki|gaisa karaspēkus]]. ASV krasta apsardzi miera laikos vada Dzimtenes drošības departaments, bet kara laikā — Jūras kara flotes departaments. 2005. gadā militārajā nozarē ASV aktīvā dienestā bija nodarbināti 1,38 miljoni darbinieku,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.globalpolicy.org/empire/tables/2005/1231militarypersonnel.pdf|title=Department of Defense Active Duty Military Personnel Strengths by Regional Area and by Country (309A)|date=2005-12-31|publisher=Global Policy Forum|accessdate=2007-06-21|archiveurl=https://web.archive.org/web/20081112093417/http://www.globalpolicy.org/empire/tables/2005/1231militarypersonnel.pdf|archivedate=2008-11-12}}</ref> kā arī ir vairāki simti tūkstošu gan Militārajās rezervēs, gan Nacionālajā gvardē (''National Guard''); kopumā iesaistīti vairāk nekā 2,3 miljoni cilvēku. Arī Aizsardzības departamentā kopumā nodarbināti gandrīz 700 000 civilpersonu, neskaitot darba izpildītājus. Militārais dienests ASV ir brīvprātīgs, taču karaklausība, tas ir, obligātais militārais dienests iespējams karalaikā ar Obligātā kara dienesta sistēmas starpniecību (''Selective Service System''). Amerikas bruņotie spēki var tikt strauji pārvietoti ar lielās gaisa spēku flotes palīdzību, kas sastāv no lidaparātu transporta un gaisa tankeriem degvielas krājumu papildināšanai, kā arī, izmantojot Jūras kara floti ar vienpadsmit aktīviem [[Aviācijas bāzeskuģis|aviācijas bāzeskuģiem]], Jūras flotes ekspedīcijas vienības gan [[Atlantijas okeāns|Atlantijas]], gan [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] kara flotēs. Ārpus Savienoto Valstu robežām ASV militāri spēki 2005. gadā bija izvietoti 770 bāzēs un iestādēs ikvienā kontinentā izņemot [[Antarktīda|Antarktīdu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.globalpolicy.org/empire/intervention/2005/basestructurereport.pdf|title=Department of Defense Base Structure Report, Fiscal Year 2005 Baseline|publisher=Global Policy Forum|accessdate=2007-06-21|archiveurl=https://web.archive.org/web/20070621150632/http://www.globalpolicy.org/empire/intervention/2005/basestructurereport.pdf|archivedate=2007-06-21}}</ref> ASV globālās militārās klātbūtnes (ar savu karaspēku citu valstu teritorijās) pakāpe ir iedvesmojusi dažus zinātniekus un izglītotās personas raksturot Savienotās Valstis kā "(militāro) bāzu impēriju".<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Ikenberry, G. John |url=http://people.cas.sc.edu/rosati/ttp.ikenberry.empirereviews.fa.march04.htm |title=Illusions of Empire: Defining the New American Order |work=Foreign Affairs |date=March/April 2004 |access-date={{dat|2010|06|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100613134220/http://people.cas.sc.edu/rosati/ttp.ikenberry.empirereviews.fa.march04.htm |archivedate={{dat|2010|06|13||bez}} }} {{Tīmekļa atsauce|author=Kreisler, Harry, and Chalmers Johnson|url=http://globetrotter.berkeley.edu/people4/CJohnson/cjohnson-con3.html|title=Conversations with History|publisher=University of California at Berkeley|date=2004-01-29|accessdate=2007-06-21|archive-date=2007-06-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20070610041016/http://globetrotter.berkeley.edu/people4/CJohnson/cjohnson-con3.html}}</ref>

Kopējie ASV militārie izdevumi 2006. gadā bija 528 miljardus dolāru, kas bija 46% no pasaules militāro izdevumu apjoma un pārsniedza pārējo turpmāko četrpadsmit lielāko nacionālo militāro izdevumu kopskaitu. (Analoģiski runājot par [[pirktspējas paritāte|pirktspējas paritāti]], tas bija vairāk nekā turpmākie seši pirktspējas nacionālie izdevumi kopā). Iedzīvotāju vidējie izdevumi $1,756 dolāru apmērā bija aptuveni desmit reizes vairāk nekā šāds vidējais rādītājs pasaulē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.sipri.org/contents/milap/milex/mex_major_spenders.pdf/download |title=The Fifteen Major Spender Countries in 2006 |publisher=Stockholm International Peace Research Institute |year=2007 |accessdate=2007-06-20 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070814224502/http://www.sipri.org/contents/milap/milex/mex_major_spenders.pdf/download |archivedate=2007-08-14 }}</ref> Runājot par [[Iekšzemes kopprodukts|IKP]], ASV militārie izdevumi 4,06% apmērā 2006. gadā ierindojās 27. vietā starp 172 valstīm.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/rankorder/2034rank.html |title=Rank Order—Military Expenditures—Percent of GDP |publisher=CIA |work=The World Factbook |date=2007-05-31 |accessdate=2007-06-13 |archive-date=2018-01-20 |archive-url=https://web.archive.org/web/20180120113336/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/rankorder/2034rank.html }}</ref> Ierosinātais [[ASV Aizsardzības departaments|Aizsardzības departamenta]] budžets 2009. gadam — t.i., $515,4 miljardi dolāru — ir pieaugums par 7% pēc 2008. gada un gandrīz 74% pieaugums pēc 2001. gada.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.whitehouse.gov/omb/budget/fy2009/defense.html |title=Department of Defense |publisher=Office of Management and Budget |work=Budget of the United States Government, FY 2009 |accessdate=2008-03-02 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080306191929/http://www.whitehouse.gov/omb/budget/fy2009/defense.html |archivedate=2008-03-06 }}</ref> Ir aprēķināts, ka [[Irākas karš]] Amerikas Savienotajām Valstīm izmaksājis $2,7 triljonus dolāru.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Goldman, David|url=http://money.cnn.com/2008/06/11/news/economy/iraq_war_hearing/ |title=Iraq War Could Cost Taxpayers $2.7 Trillion |publisher=CNNMoney |date= 2008-06-12|accessdate=2009-03-10}}</ref> Uz 2009. gada 3. maiju, ASV bija zaudējušas 4 284 karā kritušos un vairāk nekā 31 000 karavīru ir tikuši ievainoti.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://icasualties.org/Iraq/index.aspx |title=Iraq Coalition Casualties |publisher=Iraq Coalition Casualty Count |date=2009-05-03 |accessdate=2009-05-03 |archive-date=2011-03-21 |archive-url=https://web.archive.org/web/20110321080348/http://icasualties.org/Iraq/index.aspx }}</ref>

== Saimniecība ==
{| class="wikitable" border="1" table style="border:1px black; float:right; margin-left:1em;"
|-
! style="background:#f99;" colspan="2"|Ekonomiskie rādītāji
|-
|[[Bezdarbs]]||8,9%<sup>2009. gada aprīlī</sup><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bls.gov/news.release/empsit.nr0.htm|title= Employment Situation Summary|publisher=U.S. Dept. of Labor|date=2009-04-03|accessdate = 2009-04-04}}</ref>
|-
|[[Iekšzemes kopprodukts|IKP]] pieaugums||−5,7%<sup>2009. gada 1. ceturksnī</sup> [1,1%<sup>2008. gadā</sup>]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bea.gov/national/xls/gdpchg.xls|title=Gross Domestic Product|publisher=Bureau of Economic Analysis|accessdate=2009-06-03|date=2009-05-29|archiveurl=https://web.archive.org/web/20090826171407/https://www.bea.gov/national/xls/gdpchg.xls|archivedate=2009-08-26}} Change is based on [[Chained dollars|chained 2000 dollars]]. Quarterly growth is expressed as an annualized rate.</ref>
|-
|[[Inflācija]]||−0,7%<sup>no 2008. gada aprīļa līdz 2009. gada aprīlim</sup><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bls.gov/news.release/cpi.nr0.htm|title=Consumer Price Index: April 2009|publisher=Bureau of Labor Statistics|date=2009-05-15|accessdate = 2009-05-26}}</ref>
|-
|[[Valsts budžets]]||$11,383 triljoni<sup>2009. gadā 2. jūnijā</sup><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.treasurydirect.gov/NP/BPDLogin?application=np|title=Debt Statistics|publisher=U.S. Dept. of the Treasury|accessdate=2009-06-03|archive-date=2011-04-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20110418203433/http://www.treasurydirect.gov/NP/BPDLogin?application=np}}</ref>
|-
|[[Nabadzība]]||12,5%<sup>2007. gadā</sup><ref name="CBPR08">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.census.gov/Press-Release/www/releases/archives/income_wealth/012528.html|title=Household Income Rises, Poverty Rate Unchanged, Number of Uninsured Down|publisher=U.S. Census Bureau|date=2008-08-26|accessdate=2008-09-06|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080905160819/http://www.census.gov/Press-Release/www/releases/archives/income_wealth/012528.html|archivedate=2008-09-05}}</ref>
|}

ASV ir jaukta [[kapitālisms|kapitālistiskā]] ekonomika, ko sekmē bagātīgi [[dabas resursi]], labi attīstīta [[infrastruktūra]] un augsts produktivitātes līmenis.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Natural Resources: Neither Curse Nor Destiny|url=https://archive.org/details/naturalresources00lede|author=Lederman, Daniel, and William Maloney |publisher=World Bank|year=2007|isbn=0821365452|page=[https://archive.org/details/naturalresources00lede/page/n205 185]}}</ref> Saskaņā ar [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] sniegto informāciju, ASV [[iekšzemes kopprodukts]] (IKP) 14,3 triljonu apmērā veido 23% no pasaules kopējā bruto produkta — tirgus valūtas kursu līmeņos — un gandrīz 21% no kopējā pasaules bruto produkta — [[pirktspējas paritāte]]s līmenī.<ref name="IMF GDP"/> Kā lielākais nacionālais IKP līmenis pasaulē tas bija par 4% mazāk nekā [[Eiropas Savienība]]s kopējais IKP pirktspējas paritātes līmenī 2007. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/rankorder/2001rank.html|title=Rank Order—GDP (Purchasing Power Parity)|publisher=CIA|work=World Factbook|date=2008-10-09|accessdate=2008-10-21|archive-date=2011-06-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20110604195034/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/rankorder/2001rank.html}}</ref> ASV ierindojas septiņpadsmitajā vietā pasaulē pēc IKP nominālvērtības uz vienu cilvēku un sestajā vietā pēc IKP uz vienu cilvēku pēc pirktspējas paritātes.<ref name="IMF GDP"/> Savienotās Valstis ir lielākais preču [[imports|importētājs]] un trešais lielākais [[eksports|eksportētājs]] pasaulē, lai gan eksporta līmenis uz vienu cilvēku ir relatīvi zems. ASV galvenie tirdzniecības partneri ir [[Kanāda]], [[Ķīna]], [[Meksika]], [[Japāna]] un [[Vācija]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.census.gov/foreign-trade/top/dst/current/balance.html|title=U.S. Top Trading Partners, 2006|publisher=U.S. Census Bureau|accessdate=2007-03-26|archiveurl=https://web.archive.org/web/20100209032601/http://www.census.gov/foreign-trade/top/dst/current/balance.html|archivedate=2010-02-09}}</ref> Eksporta pamatpreces ir [[elektroierīce]]s, tai pat laikā [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļi]] ir ASV galvenie importa produkti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.census.gov/prod/2006pubs/07statab/foreign.pdf|title= Table 1289. U.S. Exports and General Imports by Selected SITC Commodity Groups: 2002 to 2005 |publisher=U.S. Census Bureau|work=Statistical Abstract of the United States 2007|month=October | year=2006|accessdate=2007-08-26}}</ref> Globālās konkurētspējas pārskatā (''Global Competitiveness Report'') ASV atrodas vispārēji valstu sarakstu augšējās pozīcijās.<ref>{{Tīmekļa atsauce| url=http://gcr.weforum.org/gcr/|title = Rankings: Global Competitiveness Report 2008-2009| publisher= World Economic Forum|accessdate=2008-10-12}} Click the link "Rankings" to access the entire list.</ref> Pēc paplašināšanas un attīstības perioda, kas ilga tikai sešus gadus, ASV kopš 2007. gada decembra nokļuva [[ASV saimniecība|saimniecības]] [[lejupslīde (ekonomika)|lejupslīdes]] fāzē,<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.nytimes.com/2008/12/02/business/02markets.html|author=Grynbaum, Michael A.|title=Dow Plunges 680 Points as Recession Is Declared|work=The New York Times|date=2008-12-01|accessdate=2008-12-01}}</ref> kopā ar lielu daļu pārējās pasaules.

[[Attēls:NYC NYSE.jpg|thumb|175px|left|[[Ņujorkas fondu birža]] Volstrītā]]
Ir aprēķināts, ka 2009. gadā [[privātais sektors]] veido 55,3% no ASV ekonomikas, un federālo valdību darbība veido 24,1%, bet valsts un vietējās pašvaldības darbības (ieskaitot pārvedumus federālajā līmenī) — atlikušos 20,6%.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.usgovernmentspending.com/index.php|title=Government Spending Overview|publisher=usgovernmentspending.com|accessdate=2009-05-09}}</ref> ASV saimniecība ir postindustriāla, kurā apkalpojošā jeb pakalpojumu nozare veido 67,8% IKP.<ref name="Econ">{{Tīmekļa atsauce|url=http://usinfo.state.gov/products/pubs/economy-in-brief/page3.html|accessdate=2008-03-12|title=USA Economy in Brief|publisher=U.S. Dept. of State, International Information Programs|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080312123609/http://usinfo.state.gov/products/pubs/economy-in-brief/page3.html|archivedate=2008-03-12}}</ref> Ieņēmumu ziņā vadošās [[uzņēmējdarbība]]s nozares ir [[vairumtirdzniecība]] un [[mazumtirdzniecība]]; [[neto]] ienākumu ziņā vadošās ir finanšu un [[apdrošināšana]]s nozares.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.census.gov/prod/2006pubs/07statab/business.pdf|title= Table 726. Number of Returns, Receipts, and Net Income by Type of Business and Industry: 2003 |publisher=U.S. Census Bureau|work=Statistical Abstract of the United States 2007|month=October | year=2006|accessdate=2007-08-26}}</ref> ASV joprojām paliek rūpnieciska valsts, kurā vadošā ražošanas joma ir [[ķīmskais produkts|ķīmiskie produkti]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.census.gov/prod/2006pubs/07statab/manufact.pdf|title= Table 971. Gross Domestic Product in Manufacturing in Current and Real (2000) Dollars by Industry: 2000 to 2005 (2004)|publisher=U.S. Census Bureau|work=Statistical Abstract of the United States 2007|month=October | year=2006|accessdate=2007-08-26}}</ref> Valsts ir trešā lielākā [[nafta]]s ražotājvalsts pasaulē un vienlaikus lielākā naftas importētāja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/rankorder/2173rank.html|title=Rank Order—Oil (Production)|publisher=CIA|work=The World Factbook|date=2007-09-06|accessdate=2007-09-14|archive-date=2012-05-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20120512233445/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/rankorder/2173rank.html}} {{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/rankorder/2174rank.html|title=Rank Order—Oil (Consumption)|publisher=CIA|work=The World Factbook|date=2007-09-06|accessdate=2007-09-14|archive-date=2018-12-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20181226073521/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/rankorder/2174rank.html%20}} {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eia.doe.gov/pub/oil_gas/petroleum/data_publications/company_level_imports/current/import.html|title=Crude Oil and Total Petroleum Imports Top 15 Countries|publisher=U.S. Energy Information Administration|date=2008-08-26|accessdate=2008-09-10}}</ref> ASV ir pasaulē galvenā [[elektroenerģija]]s un [[atomenerģija]]s, kā arī šķidrās [[dabasgāze]]s, [[sērs|sēra]], [[fosfāts|fosfātu]] un [[sāļi|sāļu]] ražotāja. Lai arī [[lauksaimniecība]]s nozare veido tikai nepilnu 1% no IKP,<ref name="Econ"/> Savienotās Valstis ir pasaulē lielākā [[kukurūza]]s<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.grains.org/page.ww?section=Barley,+Corn+%26+Sorghum&name=Corn|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080112182404/http://www.grains.org/page.ww?section=Barley,+Corn+%26+Sorghum&name=Corn|archivedate=2008-01-12|title=Corn|publisher=U.S. Grains Council|accessdate=2008-03-13}}</ref> un [[soja]]s pupiņu ražotāja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.worldwatch.org/node/5442|title=Soybean Demand Continues to Drive Production|publisher=Worldwatch Institute|date=2007-11-06|accessdate=2008-03-13|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080316060234/http://www.worldwatch.org/node/5442|archivedate=2008-03-16}}</ref> [[Ņujorkas fondu birža]] (''the New York Stock Exchange'') ir pasaulē lielākā [[birža]] pēc dolāru apgrozījuma.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://ir.nyse.com/phoenix.zhtml?c=129145&p=irol-newsArticle&ID=1036503&highlight= |title= New Release/Ultra Petroleum Corp., |publisher=NYSE Euronext|date=2007-07-03|accessdate=2007-08-03}}</ref> "''[[Coca-Cola]]''" un "''[[McDonald's]]''" ir divi visatpazīstamākie zīmoli pasaulē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.cheskin.com/view_news.php?id=2 |title=Sony, LG, Wal-Mart among Most Extendible Brands |publisher=Cheskin |date=2005-06-06 |accessdate=2007-06-19 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120312001935/http://www.cheskin.com/view_news.php?id=2 |archivedate=2012-03-12 }}</ref>

2005. gadā 155 miljoni personu bija nodarbinātas, saņemot ienākumus, un 80% šo cilvēku strādāja pilna laika štata amatos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://pubdb3.census.gov/macro/032006/perinc/new05_001.htm|title=Labor Force and Earnings, 2005|publisher=U.S. Census Bureau|accessdate=2007-05-29|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120205211749/http://pubdb3.census.gov/macro/032006/perinc/new05_001.htm|archivedate=2012-02-05}}</ref> Vairākums personu, t.i. 79%, bija nodarbināti apkalpojošā jeb pakalpojumu nozarē.<ref name="WF">{{Tīmekļa atsauce| url = https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/us.html| title = United States| publisher = CIA| work = The World Factbook| date = 2007-05-31| accessdate = 2008-10-14| archive-date = 2018-12-25| archive-url = https://web.archive.org/web/20181225135647/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/us.html%20}}</ref> [[Veselības aprūpe]] un [[sociālā palīdzība]] ir vadošās nozares iedzīvotāju nodarbinātībā, kurās strādā aptuveni 15,5 miljoni cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.census.gov/prod/2006pubs/07statab/business.pdf|title= Table 739. Establishments, Employees, and Payroll by Employment-Size Class and Industry: 2000 to 2003 |publisher=U.S. Census Bureau|work=Statistical Abstract of the United States 2007|month=October | year=2006|accessdate=2007-08-26}}</ref> Apmēram 12% strādnieku un darbinieku ir iekļauti dažādās apvienībās un biedrībās, salīdzinot ar 30% [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=Fuller, Thomas|url=http://www.iht.com/articles/2005/06/14/news/europe.php|title= In the East, Many EU Work Rules Don't Apply|date=2005-06-15|work=International Herald Tribune|accessdate=2007-06-28}}</ref> [[Pasaules Banka]] ierindo ASV pirmajā vietā pēc darbinieku un strādājošo pieņemšanas un atlaišanas.<ref name="EDBI">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.doingbusiness.org/ExploreEconomies/?economyid=197|accessdate=2007-06-28|title=Doing Business in the United States (2006)|publisher=World Bank}}</ref> Laikā no 1973. līdz 2003. gadam vidusmēra amerikāņa darba stundu skaits ir pieaudzis par 199 stundām gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.usnews.com/usnews/opinion/articles/031110/10dobbs.htm|author=Dobbs, Lou|title=The Perils of Productivity|work=U.S. News & World Report|date=2003-11-02|accessdate=2007-06-30|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110411111232/http://www.usnews.com/usnews/opinion/articles/031110/10dobbs.htm|archivedate=2011-04-11}}</ref> Daļēji šī iemesla dēļ Amerikas Savienotās Valstis joprojām saglabā augstākos [[darba ražīgums|darba ražīguma]] rādītājus pasaulē. Tomēr ASV vairs nav tādā vadošajā pozīcijā vienas stundas darba ražīguma ziņā, kā tā bija 1950. gados līdz 1990. gadu sākumam; strādājošie [[Norvēģija|Norvēģijā]], [[Francija|Francijā]], [[Beļģija|Beļģijā]] un [[Luksemburga|Luksemburgā]] šobrīd uzrāda daudz produktīvāku darbu vienas stundas vienībās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://kilm.ilo.org/2005/press/download/ExSumEN.pdf|title=Highlights of Current Labour Market trends|publisher=International Labour Organization|work=Key Indicators of the Labour Market Programme|date=2005-12-09|accessdate=2007-12-20|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080216000018/http://kilm.ilo.org/2005/press/download/ExSumEN.pdf|archivedate=2008-02-16}}</ref> Salīdzinot ar Eiropu, ASV mantas jeb [[īpašuma nodoklis|īpašuma nodokļa]] un uzņēmumu [[ienākuma nodoklis|ienākuma nodokļa]] likme ir kopumā augstāka, bet ar darbaspēku saistītās, it īpaši patēriņa nodokļu likmes ir zemākas.<ref>{{Ziņu atsauce|author=Gumbel, Peter|url=http://www.time.com/time/magazine/article/0,9171,662737-2,00.html|title=Escape from Tax Hell|date=2004-07-11|work=Time|accessdate=2007-06-28|archive-date=2010-01-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20100107005616/http://www.time.com/time/magazine/article/0,9171,662737-2,00.html}}</ref>

=== Ienākumi un tautas attīstība ===
[[Attēls:Homeless - American Flag.jpg|thumb|150px|Cilvēki, kuri palikuši bez mājām, padara nabadzību ASV arvien redzamāku]]
Saskaņā ar [[ASV Statistikas Birojs|ASV Statistikas Biroja]] (''United States Census Bureau'') datiem, vidējie mājsaimniecības ienākumi pirms nodokļu nomaksas 2007. gadā veidoja $50 233 dolārus. Šādi vidējie ienākumi [[Mērilenda|Mērilendā]] veidoja $68 080 dolārus, bet [[Misisipi (štats)|Misisipi]] štatā tie bija $36 338 dolāri.<ref name="CBPR08"/> Izmantojot [[pirktspējas paritāte]]s valūtas kursus, vispārējie vidējie rādītāji ir līdzīgi tiem, kas raksturīgi attīstīto nāciju vispārtikušākajām ļaužu šķirām. Pēc straujas pazemināšanās 20. gadsimta vidū [[nabadzība]]s līmenis atrodas nemainīgā līmenī kopš 1970. gadu sākuma, un aptuveni 11—15% amerikāņu ik gadu atrodas zem nabadzības līmeņa, savukārt 58,5% cilvēku pavada vismaz gadu nabadzībā, būdami vecumā no 25 līdz 75 gadiem.<ref name="USCB IP&HIC 2007">{{Tīmekļa atsauce|author=DeNavas-Walt, Carmen, Bernadette D. Proctor, and Jessica Smith|url=http://www.census.gov/prod/2008pubs/p60-235.pdf|format=PDF|title=Income, Poverty, and Health Insurance Coverage in the United States: 2007|publisher=U.S. Census Bureau|month=August | year=2008|accessdate = 2008-11-13}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce |last=Hacker |first=Jacob S. |year=2006 |title=The Great Risk Shift: The New Economic Insecurity and the Decline of the American Dream |url=https://archive.org/details/greatriskshiftas00hack |location=New York |publisher=Oxford University Press}}</ref> 2007. gadā 37,3 miljoni amerikāņu dzīvoja nabadzībā.<ref name="CBPR08"/> Tomēr ASV [[labklājība]]s līmenis ir viens no augstākajiem pasaulē, kas samazina gan relatīvo nabadzību, gan absolūto nabadzības līmeni.<ref name="Sme">Smeeding, T. M. (2005). "Public Policy: Economic Inequality and Poverty: The United States in Comparative Perspective." ''Social Science Quarterly'' 86, 955—983.</ref><ref>Kenworthy, L. (1999). "Do Social-Welfare Policies Reduce Poverty? A Cross-National Assessment" ''Social Forces'' 77(3), 1119—1139. Bradley, D., E. Huber, S. Moller, F. Nielsen, and J. D. Stephens (2003). "Determinants of Relative Poverty in Advanced Capitalist Democracies" ''American Sociological Review'' 68(1), 22—51.</ref> Kamēr amerikāņu labklājības līmenis veiksmīgi ļauj samazināt nabadzību gados vecāko cilvēku vidū,<ref>Orr, D. (November—December, 2004). "Social Security Isn't Broken: So Why the Rush to 'Fix' It?" In C. Sturr and R. Vasudevan, eds. (2007). ''Current Economic Issues''. Boston: Economic Affairs Bureau.</ref> gados jaunāki cilvēki saņem tikai relatīvi nelielu palīdzību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.prospect.org/cs/articles?article=a_new_deal_of_their_own|author=Starr, Paul|date=2008-02-25|title=A New Deal of Their Own|work=American Prospect|accessdate=2008-07-24|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080505021735/http://www.prospect.org/cs/articles?article=a_new_deal_of_their_own|archivedate=2008-05-05}}</ref> 2007. gadā [[UNICEF]] (Apvienoto Nāciju Starptautiskā bērnu fonda) veiktais pētījums par bērnu labklājību divdesmit vienā industrializētā valstī ierindoja Savienotās Valstis pirmspēdējā vietā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/nol/shared/bsp/hi/pdfs/13_02_07_nn_unicef.pdf|title=Child Poverty in Perspective: An Overview of Child Well-Being in Rich Countries|author=UNICEF|work=BBC|year=2007|accessdate=2007-09-10}}</ref>

Neskatoties uz produktivitātes strauju pieaugumu, kā arī zemu bezdarba un inflācijas līmeni, ienākumu peļņa kopš 1980. gada ir bijusi daudz palēlinātāka nekā iepriekšējās desmitgadēs; ienākumu palielināšanās ir vairs ne tik plaši izplatīta iezīme, bez tam to pavada palielināts ekonomiskā nedrošības situācija. Laika posmā no 1947. līdz 1979. gadam patiesais vidusmēra ienākumu līmenis palielinājās par 80% visās ļaužu šķirās — nabadzīgāko amerikāņu ienākumi pieauga pat straujāk nekā bagāto ienākumi.<ref name="Bar">Bartels, L. M. (2008). ''Unequal Democracy: The Political Economy of the New Gilded Age''. Princeton, NJ: Princeton University Press.</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.demos.org/inequality/numbers.cfm#1|author=Hartman, C.|year=2008|title=By the Numbers: Income|accessdate=2008-07-24|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110929183505/http://www.demos.org/inequality/numbers.cfm#1|archivedate=2011-09-29}}</ref> Vidusmēra mājsaimniecības ienākumi visu ļaužu šķiru gadījumos ir auguši kopš 1980. gada,<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=Henderson, David R.|url=http://www.hoover.org/publications/digest/3522596.html|title=The Rich—and Poor—Are Getting Richer|work=Hoover Digest|year=1998|accessdate = 2007-06-19}}</ref> lielākoties pateicoties tam, ka vairāk bija mājsaimniecību, kur pelnīja abi pieaugušie, kā arī dzimumu nevienlīdzība tika izskausta, darba stundas pagarinātas, taču attīstība un izaugsme ir bijusi lēnīgāka un lielā mērā bijusi vērsta tikai uz pašu „augšgalu”.<ref name="Sme"/><ref name="Bar"/><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.frbsf.org/news/speeches/2006/1106.html|author=Yellen, J.|year=2006|title=Speech to the Center for the Study of Democracy 2006—2007 Economics of Governance Lecture University of California, Irvine|publisher=Federal Reserve Board|location=San Francisco|accessdate=2008-07-24|archive-date=2010-12-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20101205221853/http://www.frbsf.org/news/speeches/2006/1106.html}} {{Tīmekļa atsauce|author=Shapiro, Isaac|url=http://www.cbpp.org/10-17-05inc.htm|title=New IRS Data Show Income Inequality Is Again on the Rise|date=2005-10-17|publisher=Center on Budget and Policy Priorities|accessdate=2007-05-16}} Gilbert, D. (1998). ''The American Class Structure''. Belmont, CA: Wadsworth. {{ISBN|0-534-50520-1}}.</ref> Tādējādi ienākumu daļa pašā augšgalā 1% visbagātāko cilvēku bija 21,8% no kopējā ziņotā ienākumu daudzuma 2005. gadā, un kopš 1980. gada šī ienākumu procentuālā likme ir vairāk nekā dubultīgi palielinājusies,<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.nytimes.com/2007/03/29/business/29tax.html?ex=1332820800&en=fb472e72466c34c8&ei=5088&partner=rssnyt&emc=rss|title=Income Gap Is Widening, Data Shows|author=Johnston, David Cay| work = The New York Times|date=2007-03-29|accessdate=2007-05-16}}</ref> kas ASV padarīja par valsti ar lielāko ienākumu nevienlīdzību attīstīto nāciju vidū.<ref name="Sme"/><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://elsa.berkeley.edu/~saez/TabFig2005prel.xls|author=Saez, E.|title=Table A1: Top Fractiles Income Shares (Excluding Capital Gains) in the U.S., 1913—2005|publisher=UC Berkeley|month=October|year=2007|accessdate=2008-07-24}} {{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/fields/2172.html|title=Field Listing—Distribution of Family Income—Gini Index|publisher=CIA|work=The World Factbook|date=2007-06-14|accessdate=2007-06-17|archive-date=2007-06-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20070613005439/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/fields/2172.html}}</ref> 1% ienākumu nodrošina 27,6% visu veidu federālo nodokļu ieņēmumus; 10% — 54,7% federālo nodokļu ieņēmumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url=http://www.cbo.gov/ftpdocs/88xx/doc8885/EffectiveTaxRates.shtml | title=Shares of Federal Tax Liabilities, 2004 and 2005| publisher=Congressional Budget Office| accessdate = 2008-11-02}}</ref> Labums, kas tiek gūts no ienākumiem, tiek lielā mērā koncentrēts: bagātākie 10% cilvēku no pieaugušo iedzīvotāju vidus pieder 69,8% no valsts saimniecības bagātības, kas ir otra lielākā šāda daļa attīstīto valstu vidū.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=Domhoff, G. William|url=http://sociology.ucsc.edu/whorulesamerica/power/wealth.html|title=Table 4: Percentage of Wealth Held by the Top 10% of the Adult Population in Various Western Countries|publisher =University of California at Santa Cruz, Sociology Dept.| work = Power in America|month=December | year=2006| accessdate=2006-08-21}}</ref> 1% personu pieder 33,4% no valsts neto bagātības.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=Kennickell, Arthur B.|url=http://www.federalreserve.gov/pubs/oss/oss2/papers/concentration.2004.5.pdf|title=Table11a: Amounts (Billions of 2004 Dollars) and Shares of Net Worth and Components Distributed by Net Worth Groups, 2004|publisher =Federal Reserve Board| work = Currents and Undercurrents: Changes in the Distribution of Wealth, 1989—2004|date=2006-08-02|accessdate=2007-06-24}}</ref>

=== Transports ===
[[Attēls:Map of current Interstates.svg|thumb|200px|ASV [[Starpštatu šoseju sistēma|starpštatu ceļu sistēma]]]]
Kas attiecas uz 2003. gadu, uz 1 000 amerikāņiem bija 759 [[automašīna]]s, salīdzinot ar nākamā gada rādītājiem [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]], kur uz 1 000 iedzīvotājiem bija tikai 472 automašīnas.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url =http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=STAT/06/125| title =Car Free Day 2006: Nearly One Car per Two Inhabitants in the EU25 in 2004| date=2006-09-19|publisher =Europa, Eurostat Press Office| accessdate = 2007-08-15}}</ref> Aptuveni 40% no personīgajiem transportlīdzekļiem ir busiņi, sporta mašīnas un vieglās kravas automašīnas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url =http://www.bts.gov/publications/highlights_of_the_2001_national_household_travel_survey/html/section_01.html|title =Household, Individual, and Vehicle Characteristics|publisher =U.S. Dept. of Transportation, Bureau of Transportation Statistics|work =2001 National Household Travel Survey|accessdate =2007-08-15|archiveurl =https://web.archive.org/web/20070929125403/http://www.bts.gov/publications/highlights_of_the_2001_national_household_travel_survey/html/section_01.html|archivedate =2007-09-29}}</ref> Vidusmēra pieaugušais amerikānis (uzskaitot visus — gan tos, kuri paši vada un nevada automašīnas) katru dienu ceļā pavada 55 [[minūte]]s, nobraucot 47 [[kilometrs|kilometrus]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url =http://www.bts.gov/publications/highlights_of_the_2001_national_household_travel_survey/html/section_02.html|title =Daily Passenger Travel|publisher =U.S. Dept. of Transportation, Bureau of Transportation Statistics|work =2001 National Household Travel Survey|accessdate =2007-08-15|archiveurl =https://web.archive.org/web/20070929125646/http://www.bts.gov/publications/highlights_of_the_2001_national_household_travel_survey/html/section_02.html|archivedate =2007-09-29}}</ref> ASV starppilsētu pasažieru [[dzelzceļš|dzelzceļa]] sistēma ir relatīvi vāja.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.gao.gov/products/GAO-07-15 | title = Intercity Passenger Rail: National Policy and Strategies Needed to Maximize Public Benefits from Federal Expenditures| date=2006-11-13| publisher = U.S. Government Accountability Office| accessdate = 2007-06-20}}</ref> Tikai 9% no kopējiem braucieniem, kas tiek mēroti ceļā uz/no darbu, ASV tiek pavadīti [[sabiedriskais transports|sabiedriskajā transportā]], salīdzinot ar Eiropu, kur tie ir 38,8%.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.policy.rutgers.edu/vtc/documents/TOD.Euro-Style_Planning-Renne-Wells.pdf | format = PDF | author = Renne, John L., and Jan S. Wells | title = Emerging European-Style Planning in the United States: Transit-Oriented Development (p. 2) | year = 2003 | publisher = Rutgers, The State University of New Jersey | accessdate = 2007-06-11 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20140912143021/http://www.policy.rutgers.edu/vtc/documents/TOD.Euro-Style_Planning-Renne-Wells.pdf | archivedate = 2014-09-12 }}</ref> Velosipēdi tiek lietoti minimāli, ievērojami mazāk nekā Eiropā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.transalt.org/files/resources/other/010901TQpdf021.pdf | author = Pucher, John, and Lewis Dijkstra | title = Making Walking and Cycling Safer: Lessons from Europe | month = February | year = 2000 | publisher = Transportation Alternatives | work = Transportation Quarterly | accessdate = 2007-08-15 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20080216000017/http://www.transalt.org/files/resources/other/010901TQpdf021.pdf | archivedate = 2008-02-16 }}</ref> Civilās aviācijas nozare ir pilnībā privatizēta, tomēr vairums lielāko [[lidosta|lidostu]] pieder valstij. Piecas pasaulē lielākās [[aviolīnija]]s pēc pārvadāto pasažieru skaita ir amerikāņu: pirmajā vietā ierindojas lidsabiedrība "[[American Airlines]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.iata.org/ps/publications/wats-passenger-carried.htm|title=Scheduled Passengers Carried|publisher=International Air Transport Association (IATA)|year=2006|accessdate=2007-08-15|archive-date=2010-03-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20100323213100/http://www.iata.org/ps/publications/wats-passenger-carried.htm}}</ref> No pasaules trīsdesmit visnodarbinātākajām un visrosīgākajām pasažieru lidostām sešpadsmit atrodas ASV, ieskaitot šī saraksta pašā augšgalā esošo un vadošo [[Atlantas Starptautiskā lidosta|Atlantas Starptautisko lidostu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.airports.org/cda/aci_common/display/main/aci_content07_c.jsp?zn=aci&cp=1-5-54-55_666_2__|title=Passenger Traffic 2006 Final|publisher=Airports Council International|date=2007-07-18|accessdate=2007-08-15|archive-date=2012-04-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20120429000000/http://www.airports.org/cda/aci_common/display/main/aci_content07_c.jsp?zn=aci&cp=1-5-54-55_666_2__}}</ref>

=== Enerģija ===
ASV enerģijas tirgus apjoms ir 29 000 [[teravatstunda]]s [[elektroenerģija]]s gadā. Enerģijas patēriņš uz vienu cilvēku ir ekvivalents 7,8 tonnasu [[nafta]]s patēriņam gadā, salīdzinot, piemēram, ar [[Vācija|Vāciju]], kur tas ir 4,2 tonnas, bet toties [[Kanāda|Kanādā]] šis lielums sasniedz 8,3 tonnas. 2005. gadā 40% no šīs enerģijas tika iegūtas no naftas, 23% no [[akmeņogles|akmeņoglēm]] un 22% no [[dabasgāze]]s. Atlikušo procentuālā daļu apgādāja ar [[atomenerģija]]s un [[atjaunīgie resursi|atjaunojamās enerģijas resursu]] palīdzību.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.eia.doe.gov/emeu/aer/pdf/pages/sec1_3.pdf|title= Diagram 1: Energy Flow, 2007|work=EIA Annual Energy Review 2007 |publisher=U.S. Dept. of Energy, Energy Information Administration| accessdate =2008-06-25}}</ref> Savienotās Valstis ir lielākais naftas patērētājs pasaulē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/rankorder/2174rank.html|title=Rank Order—Oil (Consumption)|publisher=CIA|work=The World Factbook|date=2007-09-06|accessdate=2007-09-14|archive-date=2018-12-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20181226073521/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/rankorder/2174rank.html%20}}</ref> Desmitgadēm ilgi atomenerģijai bijusi relatīvi ierobežota loma salīdzinot ar daudzām citām attīstītām valstīm. 2007. gadā tika aizpildīti vairāki pieteikumi jaunām [[atomelektrostacija|atomelektrostacijām]].<ref>{{Ziņu atsauce |url= http://www.economist.com/science/displaystory.cfm?story_id=9762843|title= Atomic Renaissance|work= Economist | accessdate=2007-09-06}}</ref>

== Demogrāfija ==
[[Attēls:Census-2000-Data-Top-US-Ancestries-by-County-1396x955.png|thumb|200px|Etnisko grupu sadalījums ASV teritorijā]]
Tiek uzskatīts, ka ASV [[iedzīvotāju kopskaits]] pēc [[ASV Statistikas birojs|ASV Statistikas biroja]] datiem ir 306 507 000 iedzīvotāji,<ref name="POP">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.census.gov/population/www/popclockus.html|publisher=U.S. Census Bureau|title=U.S. POPClock Projection}}</ref> ieskaitot aplēses par 11,2 miljoniem nelegālo [[imigranti|imigrantu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce| url = http://www.cis.org/articles/2008/back808.pdf| author = Camarota, Steven A., and Karen Jensenius| title = Homeward Bound: Recent Immigration Enforcement and the Decline in the Illegal Alien Population| month = July| year = 2008| publisher = Center for Immigration Studies| accessdate = 2008-08-06| archiveurl = https://web.archive.org/web/20130419093925/http://www.cis.org/articles/2008/back808.pdf| archivedate = 2013-04-19}}</ref> Valsts ir trešā visapdzīvotākā pasaulē pēc [[Ķīna]]s un [[Indija]]s. ASV populācijas pieauguma līmenis ir 0,89%,<ref name="WF"/> salīdzinājumā ar 0,16% Eiropas Savienībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce| url = https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/ee.html| title = European Union| publisher = CIA| work = The World Factbook| date = 2007-05-31| accessdate = 2007-06-15| archive-date = 2020-06-15| archive-url = https://web.archive.org/web/20200615123528/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/ee.html}}</ref> Dzimstības līmenis ASV ir 14,16% uz 1000 iedzīvotājiem, kas ir 30% zem vidējā rādītāja pasaulē un vairāk nekā jebkurā Eiropas valstī, izņemot [[Albānija|Albāniju]] un [[Īrija|Īriju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce| url = https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/rankorder/2054rank.html| title = Rank Order—Birth Rate| publisher = CIA| work = The World Factbook| date = 2007-05-31| accessdate = 2007-06-13| archive-date = 2013-03-10| archive-url = https://www.webcitation.org/6F0FiNNzQ?url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/rankorder/2054rank.html}}</ref> 2008. finanšu gadā 1,1 miljonam imigrantu tika piešķirta likumīga dzīvesvieta.<ref>[http://www.dhs.gov/xlibrary/assets/statistics/publications/lpr_fr_2008.pdf “U.S. Legal Permanent Residents: 2008”]. Office of Immigration Statistics ''Annual Flow Report.''</ref> [[Meksika]] ir bijusi galvenais jaunu rezidentu jeb iedzīvotāju avots vairāk nekā divas desmitgades; kopš 1998. gada Ķīna, Indija un [[Filipīnas]] ir bijušas valstu pirmajā četriniekā, no kurām ik gadu uz ASV dodas visvairāk imigrantu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.dhs.gov/ximgtn/statistics/publications/LPR07.shtm|title=Persons Obtaining Legal Permanent Resident Status by Region and Country of Birth: Fiscal Years 1998 to 2007 (Table 3)|publisher=U.S. Dept. of Homeland Security|accessdate=2008-09-06|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080906133358/http://www.dhs.gov/ximgtn/statistics/publications/LPR07.shtm|archivedate=2008-09-06}}</ref> Savienotās Valstis ir vienīgā industrializētā valsts, kurā joprojām tiek paredzēts liels populācijas pieaugums.<ref name="PRC">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.prcdc.org/summaries/uspopperspec/uspopperspec.html|title=Executive Summary: A Population Perspective of the United States|publisher=Population Resource Center|month=May|year=2000|accessdate=2007-12-20|archiveurl=https://web.archive.org/web/20070604165856/http://www.prcdc.org/summaries/uspopperspec/uspopperspec.html|archivedate=2007-06-04}}</ref>

ASV iedzīvotāju izcelsme ir ļoti dažāda — trīsdesmit vienā izcelsmes grupā ir vairāk nekā miljons biedru.<ref name="An2000">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.census.gov/prod/2004pubs/c2kbr-35.pdf|title=Ancestry 2000| publisher = U.S.Census Bureau|month=June|year=2004|accessdate=2007-06-13}}</ref> Baltādainie amerikāņi ir lielākā rasu grupa, kas no vācu amerikāņiem, īru amerikāņiem un angļu amerikāņiem veido trīs no ASV četrām lielākajām iedzīvotāju izcelsmju grupām.<ref name="An2000"/> [[Afroamerikāņi]] ir nācijas lielākā rasu minoritāte un trešā lielākā no izcelsmju grupām.<ref name="An2000"/><ref name="Cen2007">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.census.gov/popest/national/asrh/NC-EST2007-srh.html|title=Annual Estimates of the Population by Sex, Race, and Hispanic or Latino Origin for the United States: April 1, 2000 to July 1, 2007 (NC-EST2006-03)|publisher=U.S. Census Bureau, Population Division|date=2008-05-01|accessdate=2008-09-05|archiveurl=https://web.archive.org/web/20081219060144/http://www.census.gov/popest/national/asrh/NC-EST2007-srh.html|archivedate=2008-12-19}}</ref> Aziāti ir ASV valsts otra lielākā rasu minoritāte; divas lielākās Āzijas amerikāņu izcelsmju grupas ir [[ķīnieši]] un [[filipīnieši]].<ref name="An2000"/> 2007. gadā ASV populācija ietvēra pēc aprēķiniem 4,5 miljonus cilvēku ar Amerikas indiāņu vai Aļaskas vietējās izcelsmes iedzīvotāju (2,9 miljoni tikai šādas izcelsmes iedzīvotāju) un vairāk nekā 1 miljons dažu vietējo havajiešu vai Klusā Okeāna salu izcelsmes iedzīvotāju (0,5 miljoni).<ref name="Cen2007"/><ref name="Minority">{{Tīmekļa atsauce|url=http://usinfo.state.gov/xarchives/display.html?p=washfile-english&y=2006&m=July&x=20060707160631jmnamdeirf0.2887079|author=Friedman, Michael Jay|title=Minority Groups Now One-Third of U.S. Population|publisher=U.S. Dept. of State, Bureau of International Information Programs|date=2006-07-14|accessdate=2007-06-13|archiveurl=https://web.archive.org/web/20070613222159/http://usinfo.state.gov/xarchives/display.html?p=washfile-english&y=2006&m=July&x=20060707160631jmnamdeirf0.2887079|archivedate=2007-06-13}}</ref>

Spāņu un latīņamerikāņu populācijas pieaugums ir galvenā iedzīvotāju procesu jeb demogrāfijas ievirze. 45,4 miljoni spāņu amerikāņu izcelsmes iedzīvotāju tiek identificēti kā ar atšķirīgu "etniskumu" saskaņā ar Statistikas biroju (''Census Bureau''); 64% spāņu amerikāņu ir meksikāņu izcelsmes.<ref name=CB2007>{{Tīmekļa atsauce | url = http://factfinder.census.gov/servlet/DTTable?_bm=y&-ds_name=ACS_2007_1YR_G00_&-CONTEXT=dt&-mt_name=ACS_2007_1YR_G2000_B03001&-redoLog=true&-geo_id=01000US&-geo_id=04000US48&-format=&-_lang=en&-SubjectID=15233304 | title = B03001. Hispanic or Latino Origin by Specific Origin | work = 2007 American Community Survey | publisher = U.S. Census Bureau | accessdate = 2008-09-26 | archiveurl = https://archive.today/20200212040125/http://factfinder.census.gov/servlet/DTTable?_bm=y&-ds_name=ACS_2007_1YR_G00_&-CONTEXT=dt&-mt_name=ACS_2007_1YR_G2000_B03001&-redoLog=true&-geo_id=01000US&-geo_id=04000US48&-format=&-_lang=en&-SubjectID=15233304 | archivedate = 2020-02-12 }}</ref> Laikā no 2000. līdz 2007. gadam, valsts spāņu populācija pieauga par 27%, tai pat laikā ne-spāniskas izcelsmes populācija palielinājās tikai par 3,6%.<ref name="Cen2007"/> Lielākā daļa no šī pieauguma ir imigrācijas dēļ; kas attiecas uz 2007. gadu, 12,4% ASV iedzīvotāju bija ārvalstīs dzimušie, no kuriem 54% bija dzimuši un nākuši no [[Latīņamerika]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce| url = http://www.census.gov/compendia/statab/cats/population/native_and_foreignborn_populations.html| archiveurl = https://web.archive.org/web/20071225193714/http://www.census.gov/compendia/statab/cats/population/native_and_foreignborn_populations.html| archivedate = 2007-12-25| title = Population: Native and Foreign-born Populations (Tables 42 and 43)| publisher = U.S. Census Bureau| work = 2009 Statistical Abstract| date = 2008-12-23| accessdate = 2009-01-21}}</ref> Dzimstība arī ir viens no noteicošajiem faktoriem; vidusmēra spāņu izcelsmes sieviete savas dzīves laikā pasaulē laiž trīs bērnus. Salīdzinājumam — dzimstības līmenis nespāniskas izcelsmes tumšādaino sieviešu vidū ir 2,2% un ne-spāniskas izcelsmes baltādaino sieviešu vidū — 1,8% (zem 2,1% līmeņa).<ref name="PRC"/> Minoritātes (kā definēts pēc ASV Statistikas biroja datiem, vēl bez ne-spāniskas izcelsmes un vairāku rasu baltādainajiem cilvēkiem) veido 34% no populācijas; 2008. gadā tika prognozēts, ka šie cilvēki būs minoritāte tikai līdz 2024. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.census.gov/Press-Release/www/releases/archives/population/012496.html|title=An Older and More Diverse Nation by Midcentury|publisher=U.S. Census Bureau|date=2008-08-14|accessdate=2008-09-06|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080822044429/http://www.census.gov/Press-Release/www/releases/archives/population/012496.html|archivedate=2008-08-22}}</ref>

Aptuveni 79% amerikāņu dzīvo pilsētu teritorijās (saskaņā ar Statistikas biroja datiem šādas teritorijas ietver arī piepilsētas); aptuveni puse no šiem iedzīvotājiem mājo pilsētās, kuru iedzīvotāju skaits pārsniedz 50 000.<ref>{{Tīmekļa atsauce| url = http://factfinder.census.gov/servlet/GCTTable?_bm=y&-state=gct&-ds_name=DEC_2000_SF1_U&-_box_head_nbr=GCT-P1&-mt_name=&-_caller=geoselect&-geo_id=&-format=US-1&-_lang=en| title = United States—Urban/Rural and Inside/Outside Metropolitan Area (GCT-P1. Population, Housing Units, Area, and Density: 2000)| publisher = U.S. Census Bureau| date = 2000-04-01| accessdate = 2008-09-23| archiveurl = https://archive.today/20200212044207/http://factfinder.census.gov/servlet/GCTTable?_bm=y&-state=gct&-ds_name=DEC_2000_SF1_U&-_box_head_nbr=GCT-P1&-mt_name=&-_caller=geoselect&-geo_id=&-format=US-1&-_lang=en| archivedate = 2020-02-12}}</ref> 2006. gadā 254 šādās pilsētās bija vairāk nekā 100 000 un deviņās pilsētās bija vairāk nekā 1 miljons iedzīvotāju, un četrās pasaules mēroga pilsētās populācija pārsniedza 2 miljonus ([[Ņujorka|Ņujorkā]], [[Losandželosa|Losandželosā]], [[Čikāga|Čikāgā]] un [[Hjūstona|Hjūstonā]]).<ref name=PopEstBigCities1>{{Tīmekļa atsauce| url = http://www.census.gov/Press-Release/www/2007/cb07-91table1.pdf| format = PDF| title = Table 1: Population Estimates for the 25 Largest U.S. Cities Based on July 1, 2006, Population Estimates: April 1, 2000 to July 1, 2006| work = 2006 Population Estimates| publisher = U.S. Census Bureau, Population Division| date = 2007-06-28| accessdate = 2007-09-08| archiveurl = https://web.archive.org/web/20080405222543/http://www.census.gov/Press-Release/www/2007/cb07-91table1.pdf| archivedate = 2008-04-05}}</ref> ASV ir piecdesmit [[metropole]]s jeb lielpilsētu teritorijas, kurās iedzīvotāju skaits ir lielāks par 1 miljonu.<ref name="PopEstMSA1">{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.census.gov/Press-Release/www/releases/archives/cb07-51tbl2.pdf | format = PDF | title = Table 2. Population Estimates for the 100 Most Populous Metropolitan Statistical Areas Based on July 1, 2006, Population Estimates | work = 2006 Population Estimates | publisher = U.S. Census Bureau | date = 2007-04-05 | accessdate = 2007-06-17 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20090315053359/http://www.census.gov/Press-Release/www/releases/archives/cb07-51tbl2.pdf | archivedate = 2009-03-15 }}</ref> No piecdesmit metropoļu teritorijām, kas visstraujāk attīstās, divdesmit trīs atrodas ASV rietumos un divdesmit piecas — dienvidos. [[Atlanta]]s, [[Dalasa]]s, [[Hjūstona]]s, [[Fīniksa]]s un [[Kalifornija]]s metropoļu teritorijas visas ir augušas par vairāk nekā trīs ceturtdaļām miljona iedzīvotāju laika posmā no 2000. līdz 2006. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.census.gov/Press-Release/www/releases/archives/population/009865.html|title=50 Fastest-Growing Metro Areas Concentrated in West and South|publisher=U.S. Census Bureau|date=2007-04-05|accessdate=2007-01-26|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080516120419/http://www.census.gov/Press-Release/www/releases/archives/population/009865.html|archivedate=2008-05-16}}</ref>

{{ASV lielākās pilsētas}}
{{clear}}

== Zinātne un tehnoloģijas ==
[[Attēls:Buzz salutes the U.S. Flag.jpg|thumb|175px|Astronoms [[Edvins ("Bazs") Oldrins]] uz [[Mēness]] virsmas 1969. gadā]]
ASV ir bijušas starp līderiem zinātnisko pētījumu un tehnoloģisko inovāciju ziņā kopš 19. gadsimta beigām. 1876. gadā [[Aleksandrs Greiems Bells]] saņēma pirmo ASV patentu [[telefons|telefonam]]. [[Tomass Edisons|Tomasa Edisona]] laboratorijā tika izveidots skaņu plašu atskaņotājs ([[fonogrāfs]]), kā arī pirmā ilgāku laiku darbojošās [[gaismas spuldze]] un pirmā [[kinokamera]]. [[Nikola Tesla]] bija [[maiņstrāva]]s, [[ģenerators|ģeneratora]] un [[radio]] atklājējs. 20. gadsimta sākumā [[Ransoms E. Oldss|Ransoma E. Oldsa]] (''Ransom E. Olds'') un [[Henrijs Fords|Henrija Forda]] automašīnu ražošanas kompānijas ieviesa montāžas [[konveijers|konveijeri]]. [[Brāļi Raiti]] 1903. gadā veica pirmo ilgstošo un vadīto lidojumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=Benedetti, François|url=http://www.fai.org/news_archives/fai/000295.asp|title=100 Years Ago, the Dream of Icarus Became Reality|publisher=Fédération Aéronautique Internationale (FAI)|date=2003-12-17|accessdate=2007-08-15|archiveurl=https://web.archive.org/web/20070912065254/http://www.fai.org/news_archives/fai/000295.asp|archivedate=2007-09-12}}</ref> [[Nacionālsociālisms|Nacisma]] uzplaukums 1930. gados piespieda daudzus Eiropas zinātniekus, ieskaitot [[Alberts Einšteins|Albertu Einšteinu]] un [[Enriko Fermi]] imigrēt uz Amerikas Savienotajām Valstīm. Otrā pasaules kara laikā [[Manhetenas projekts|Manhetenas projekta]] ietvaros tika izveidoti [[kodolieroči]], tādējādi piesakot [[Atomenerģijas laikmets|Atomenerģijas laikmetu]] (''Atomic Age''). Lidojumi [[kosmoss|kosmosā]] radīja strauju [[raķešbūve]]s, materiālu zinātnes un [[dators|datoru]] attīstību. ASV lielā mērā attīstīja [[ARPANET]] Perspektīvo pētījumu pārvaldes tīklu un tā "pēcteci" — [[Internets|Internetu]]. Mūsdienās lielākā daļa finansējuma zinātnei un attīstībai — tas ir, 64% — tiek gūti no [[privātais sektors|privātā sektora]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.census.gov/compendia/statab/tables/08s0775.xls | title = Research and Development (R&D) Expenditures by Source and Objective: 1970 to 2004 | publisher = U.S. Census Bureau | accessdate = 2007-06-19 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081031141104/http://www.census.gov/compendia/statab/tables/08s0775.xls | archivedate = 2008-10-31 }}</ref> ASV ir līderis zinātnisko pētījumu rakstu krājumu un ietekmīguma faktora ziņā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.guardian.co.uk/education/2006/mar/21/highereducation.uk4 |author=MacLeod, Donald| title = Britain Second in World Research Rankings | date=2006-03-21 | work = Guardian | accessdate = 2006-05-14}}</ref> Amerikāņiem pieder augsta līmeņa tehnoloģiskās patēriņa preces,<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.nationmaster.com/graph/med_tel_percap-media-televisions-per-capita | title = Media Statistics > Televisions (per capita) by Country | publisher = NationMaster | month = December | year = 2003 | access-date = {{dat|2009|06|06||bez}} | archive-date = {{dat|2007|03|17||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20070317112936/https://www.nationmaster.com/graph/med_tel_percap-media-televisions-per-capita }} {{Tīmekļa atsauce | url = http://www.nationmaster.com/graph/med_per_com_percap-media-personal-computers-per-capita | title = Media Statistics > Personal Computers (per capita) by Country | publisher = NationMaster | month = December | year = 2003 }} {{Tīmekļa atsauce | url = http://www.nationmaster.com/graph/med_rad_percap-media-radios-per-capita | title = Media Statistics > Radios (per capita) by Country | publisher = NationMaster | month = December | year = 2003 | accessdate = 2007-06-03 | archive-date = 2006-12-22 | archive-url = https://web.archive.org/web/20061222160715/https://www.nationmaster.com/graph/med_rad_percap-media-radios-per-capita }}</ref> un gandrīz pusei ASV mājsaimniecību jau 2006. gadā bija platjoslas pieeja Internetam.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://adage.com/digital/article?article_id=116136 | title = Download 2007 Digital Fact Pack | date=2007-04-23| work = Advertising Age | accessdate = 2007-06-10}}</ref> Šī valsts ir galvenā ģenētiski modificētas pārtikas izveidotāja un audzētāja; vairāk kā puse no pasaules zemes, kas apstādīta ar biotehnoloģisko labību, atrodas Savienotajās Valstīs.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.isaaa.org/Resources/Publications/briefs/35/executivesummary/default.html | title = ISAAA Brief 35-2006: Executive Summary—Global Status of Commercialized Biotech/GM Crops: 2006 | publisher = International Service for the Acquisition of Agri-Biotech Applications | accessdate = 2007-06-19}}</ref>

== Kultūra ==
Amerikāņi ir daudzkulturāla nācija. Savienotajās Valstīs dzīvo dažādas [[etniska grupa|etniskās grupas]], kurām ir atšķirīgas [[tradīcija]]s un vērtības.<ref name="DD"/><ref name="Society in Focus">Thompson, William, and Joseph Hickey (2005). ''Society in Focus''. Boston: Pearson. {{ISBN|0-205-41365-X}}.</ref> Savienotajās Valstīs galvenokārt nedzīvo "tīrie" amerikāņi, izņemot [[indiāņi|indiāņus]] un [[havajieši|havajiešus]]. Gandrīz visu amerikāņu senči ir ieceļojuši šajā valstī pēdējo piecu simtu gadu laikā.<ref>Fiorina, Morris P., and Paul E. Peterson (2000). ''The New American Democracy''. London: Longman, p. 97. {{ISBN|0-321-07058-5}}.</ref> Līdz ar to arī pašreizējā dominējošā kultūra ir ieceļojusi Amerikā reizē ar imigrantiem. ASV dominē galvenokārt [[Rietumu kultūra]], kuru spēcīgi ietekmē citas kultūras, piemēram, [[Afroamerikāņu kultūra]].<ref name="DD"/><ref>Holloway, Joseph E. (2005). ''Africanisms in American Culture'', 2d ed. Bloomington: Indiana University Press, pp. 18—38. {{ISBN|0-253-34479-4}}. Johnson, Fern L. (1999). ''Speaking Culturally: Language Diversity in the United States''. Thousand Oaks, Calif., London, and New Delhi: Sage, p. 116. {{ISBN|0-8039-5912-5}}.</ref> Pēdējā laikā šo sajaukumu spēcīgi ietekmē arī imigranti no [[Āzija]]s un [[Latīņamerika]]s.

Mūsdienās amerikāņu kultūra ir jūtama visā pasaulē. Nu jau visā pasaulē ir plaši izplatīti tādi neatņemami ASV kultūras elementi kā [[ātrā ēdināšana|ātrās ēdināšanas]] produkti, piemēram, [[hotdogs|hotdogi]], [[hamburgers|hamburgeri]], atspirdzinošie dzērieni un citi. Arī amerikāņu [[kinofilma]]s ir izplatītas visā pasaulē.<ref name=IEC />

== Sports ==
[[Attēls:Shea Smith-edit1.jpg|thumb|200px|[[Amerikāņu futbols|Amerikāņu futbola]] koledžu līgas spēlētājs grasās dot piespēli]]
Kopš [[19. gadsimts|19. gadsimta]] par ASV nacionālo sporta veidu ir atzīts [[beisbols]]. Pirmā organizētā beisbola spēle starp divām komandām [[1816]]. gadā notika [[Ņūdžersija|Ņūdžersijā]]. [[Augstākā beisbola līga|Augstāko beisbola līgu]] gan dibināja tikai [[1876]]. gadā. Katru gadu, sākoties jaunai beisbola sezonai, pirmo simbolisko metienu veic [[ASV prezidents]].<ref name=IEC>{{lv ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url = http://www.iec.lv/?section_id=169&l=2 | title = ASV | publisher = IEC | accessdate = 2009. gada 28. maijā}}</ref>

Bez beisbola amerikāņi ir iecienījuši arī [[amerikāņu futbols|amerikāņu futbolu]], [[basketbols|basketbolu]] un [[hokejs|hokeju]]. Arī koledžu futbols un basketbols piesaista lielu skatītāju daudzumu. [[Nacionālā futbola līga]] (NFL) ir vidēji visvairāk apmeklētākā sporta līga pasaulē. No individuālajiem sporta veidiem popularitāti ir ieguvuši [[bokss]] un [[zirgu skriešanās sacīkstes]]. Klasiskais [[futbols]] gan Amerikā nav augstā cieņā.

== Ārējās saites ==
{{commons|United States|Amerikas Savienotās Valstis}}
{| style="font-size:90%;"
|width=420 valign=top|
'''Latviski:'''
* [http://www.iec.lv/?section_id=169&l=2 ASV] iec.lv
* [http://www.travelnews.lv/?i_id=1&m_id=50&i_ctr=58 Noderīgi zināt » Amerikas Savienotās Valstis] travelnews.lv
* [https://web.archive.org/web/20100724230636/http://lv.tixik.com/c/north-america-4/amerikas-savienot%C4%81s-valstis-238/ Amerikas Savienotās Valstis ceļveži] lv.tixik.com
* [http://www.icelo.lv/lat/amerikas-savienotas-valstis/ttstasti/ Amerikas Savienotās Valstis; iCeļo stāsti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120309081416/http://www.icelo.lv/lat/amerikas-savienotas-valstis/ttstasti/ |date={{dat|2012|03|09||bez}} }} icelo.lv
* [http://www.atravel.lv/site/lat/asv-informacija-par-valsti/ Amerikas Savienotās Valstis (ASV). Informācija par valsti.] atravel.lv
* [https://web.archive.org/web/20110921152314/http://www.twip.org/world-in-photos-north-america-united-states-of-america-lv-246-g.html Amerikas Savienotās Valstis; Pasaule fotogrāfijās] twip.org
|width=420 valign=top|
'''Angliski:'''
* [http://www.usa.gov/ Official U.S. Government Web Portal] Gateway to government sites
* [http://www.house.gov/ House] Official site of the United States House of Representatives
* [http://www.senate.gov/ Senate] Official site of the United States Senate
* [http://www.whitehouse.gov/ White House] Official site of the President of the United States
* [http://www.supremecourtus.gov/ Supreme Court] Official site of the Supreme Court of the United States
|}

== Atsauces un piezīmes ==
{{atsauces|30em}}

{{G8}}
{{NATO}}
{{Ziemeļamerikas valstis}}
{{ASV štati}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:ASV| ]]