Andrejs Leiše
Andrejs Leiše (1888—1978) bija latviešu ierēdnis un lauksaimnieks, Tautas padomes loceklis.
Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimis 1888. gada 9. septembrī (28. augustā pēc VS) Praulienas pagastā Akmeņsalā Jāņa Leišes un viņa sievas Ilzes, dzimušas Grundules, ģimenē. Pēc mācībām lauksaimniecības skolās no 1912. līdz 1914. gadam bija Baltijas lauksaimniecības centrālbiedribas putnkopības instruktors.
Pirmā pasaules kara laikā dienēja latviešu strēlnieku pulkos, Latvijas brīvības cīņu laikā kā ierēdnis darbojās Ziemeļlatvijas brigādes ieņemtajā Latvijas daļā, tad vadīja Apgādības ministrijas nodaļu. Kā deputāta aizvietotājs (substitūts) kļuva par Tautas padomes locekli no Latviešu zemnieku savienības.[1] Vēlāk strādāja Zemkopības ministrijā par putnkopības speciālistu un uzrakstīja vairākas grāmatas par putnkopību. Bija Latvijas putnkopības biedrības dibinātājs un tas priekšnieks.
Otrā pasaules kara laikā 1944. gada rudenī Andrejs Leiše devās bēgļu gaitās uz Vāciju, kur darbojās Eslingenes IRO pārskološanas centrā un Nellingenā izveidoja putnu fermu. 1950. gadā pārcēlās uz dzīvi Mineapolē ASV. Miris 1978. gada 22. janvārī.[2]
Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Vistas. Zemnieka domas, 1925. - 195 lpp.
- Pareiza mājputnu ēdināšana. Valters un Rapa, 1926. - 192 lpp.
- Zosis un pīles. Valters un Rapa, 1927. - 113 lpp.
- Modernā putnkopība. Valters un Rapa, 1929. - 218 lpp.
- Putnkopība. Rumaks, 1947. - 148 lpp.