Praulienas pagasts

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Praulienas pagasts
Prauliena Parish (LocMap).png
Novads: Madonas novads
Centrs: Prauliena
Platība: 197,88 km2
Iedzīvotāji (2016): 1678[1]
Blīvums: 8.5 iedz./km2
Mājaslapa: www.prauliena.lv
Praulienas pagasts Vikikrātuvē

Praulienas pagasts ir viena no Madonas novada administratīvajām teritorijām tā austrumos. Robežojas ar sava novada Madonas pilsētu, Sarkaņu, Barkavas, Mētrienas, Ļaudonas, Mārcienas un Lazdonas pagastiem, kā arī Lubānas novada Indrānu pagastu.

Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atrodas Austrumlatvijas zemienē. Austrumu daļu aizņem Lubāna līdzenums, bet rietumu daļu — Aronas paugurlīdzenuma Praulienas pauguraine. No dienvidiem ķīļveidā pagastā iestiepjas Jersikas līdzenums. Augstākā vieta pagastā (147,1 m vjl) atrodas netālu no Madonas. Pagasta ziemeļu un centrālā daļa atrodas Kujas dabas parka teritorijā.

Hidrogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ezeri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pagastā atrodas 19 ezeri, kuru platība pārsniedz 1 ha. Lielākie no tiem:

Upes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Velna Skroderis Kujas upes krastā

Cauri pagastam tek vairākas lielākas un mazākas upītes. Lielākās no tām:

Dabas pieminekļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Auziņu paeglis

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vēsturiskajos dokumentos Prauliena pirmo reizi minēta 1507. gadā. Pagasts ir radies 19. gs. vidū Praulienas muižas un Lazdonas mācītājmuižas teritorijā. 1935. gadā Madonas apriņķa Praulienas pagasta platība bija 91,4 km² un tajā dzīvoja 1678 iedzīvotāji.[2] 1945. gadā pagastā izveidoja Praulienas un Silnieku ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Madonas rajona Praulienas ciemam 1951. gadā pievienoja likvidēto Silnieku ciemu. 1968. gadā pievienoja Saikavas ciema kolhoza «Sarkanā zvaigzne» un daļu padomju saimniecības «Prauliena» teritorijas, bet daļu padomju saimniecības «Toce» teritorijas pievienoja Lazdonas ciemam. 1974. gadā pievienoja daļu Lazdonas ciema teritorijas, 1977. gadā — daļas Lazdonas, Ļaudonas un likvidētā Saikavas ciemu teritorijas.[3] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Praulienas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Madonas novadā.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apdzīvotās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākās apdzīvotās vietas ir Prauliena (pagasta centrs), Vecsaikava, Lūza, Silkaļpi, Trākši, Kaļpi, Baltiņi, Būdāni, Saikava.

Ievērojamas personības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Andrejs Ceruks (1915 – 1999),  Brazīlijas Latviešu baptistu apvienības priekšsēdētājs
  • Haralds Mednis (1906—2000), kordiriģents
  • Ilze Indrāne (1927), rakstniece
  • Gustavs Turss (Tūrs) (1890—1973), Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps (1948-1968)
  • Jānis Pommers (Svētais svētmoceklis Rīgas Jānis) (1876-1934), Latvijas pareizticīgo baznīcas arhibīskaps (1921-1934)
  • Jānis Medenis (1903—1961), dzejnieks un atdzejotājs.
  • Jānis Ezeriņš (1894-1944), ğenerālis

Saimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Transports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība un kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Galvenā izglītības iestādē pagastā ir Praulienas pamatskola (102 skolēni 2018./19. m.g.). Ēka celta 1980. gadā. Skolēni uz skolu tiek vesti ar skolēnu autobusiem no Vecsaikavas un Mētrienas. Blakus skolai atrodas bērnudārzs "Pasaciņa".

Pagastā atrodas Saikavas tautas nams, kurā darbojas Praulienas pagasta jauktais koris, bērnu tautas deju kolektīvs "Zig Zag", jauniešu deju kolektīvs "Pinums", deju kopa "Saikavieši", Praulienas un Saikavas amatierteātris kā arī Saikavas senioru klubs. Pagastā darbojas 3 bibliotēkas - Praulienas pagasta bibliotēka Praulienā, Praulienas pamatskolas bibliotēka un Vecsaikavas bibliotēka.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas iedzivotaju skaits pašvaldibas. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.
  2. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  3. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9