Andris Krēsliņš
Andris Krēsliņš (dzimis 1938. gada 25. martā Rīgā)[1] ir latviešu būvinženieris, habilitētais inženierzinātņu doktors (Dr. hab. sc. ing.), Enerģētikas valsts ministrs no 1993. gada 3. augusta līdz 1994. gada 19. septembrim.[2] Krēsliņu vēlāk vainoja likumpārkāpumos — valsts ministra darba savienošanā ar valsts padomnieka un padomes priekšsēdētāja amatu a/s Latvenergo un Latvijas gāze, kā arī nolaidībā un grāmatvedības datu sagrozīšanā, kā rezultātā palīdzējis 10 miljonu latu pārvest no tolaik vēl ārēji stabilās "Bankas Baltija" uz Aleksandra Laventa ģimenes uzņēmumu Finnhold.[3] Krēsliņš vainu noliedza,[3] tomēr tiesa viņu atzina par vainīgu[4] un piesprieda trīs gadus nosacīti,[5] vairāk gan saistot to ar "Latvenergo" "trīs miljonu lietu".[6]
RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas institūta Siltuma inženierijas un tehnoloģijas katedras vadošais pētnieks, Būvniecības speciālistu Sertificēšanas centra Padomes priekšsēdētājs. 2019. gadā saņēma būvindustrijas lielo balvu "Pamatakmens".[7]
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ «Latvijas Zinātņu akadēmija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2024. gada 19. maijā. Skatīts: 2024. gada 19. maijā.
- ↑ «Latvijas Republikas Saeima». saeima.lv (angļu). Skatīts: 2026-07-10.
- 1 2 "Latvija Amerikā". Kurināmais izkūp gaisā un kabatā — Eksministrs Krēsliņš noliedz savu vainu (Avita Siliņa) 1996. gada 23. marts
- ↑ «No valsts mēģinās piedzīt 185 miljonus». Sabiedrība un politika (latviešu). 2005-11-23. Skatīts: 2026-07-10.
- ↑ Lanet.
- ↑ «Pietiek :: Kā Latvijā sākās korupcijas apkarošanas farss». m.pietiek.com. Skatīts: 2026-07-10.
- ↑ KRĒSLIŅA METODE DARBOJAS Arhivēts 2024. gada 19. maijā, Wayback Machine vietnē. žurnāls "Būvinženieris" nr. 72, 2020. gada februārī
 | Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |