Anjolo Brondzīno

Anjolo Brondzīno (itāļu: Agnolo Bronzino, īstajā vārdā Anjolo di Kozimo di Mariano (Agnolo di Cosimo di Mariano; dzimis 1503. gada 17. novembrī Montičelli pie Florences, miris 1572. gada 23. novembrī Florencē), bija manierisma perioda florenciešu mākslinieks. Iespējams, pavārdu "Brondzīno" viņš ieguvis tumšās ādas krāsas dēļ. Bronzino bija izcils portretists; viņa portretiem raksturīgs manierismam specifiskais aristokrātiskums un atsvešinātība. Bronzino bijis arī dzejnieks un portretējis rakstniekus, piemēram, dzejnieci Lauru Batiferri. Starp viņa nozīmīgākajiem darbiem ir gleznas "Venera, Kupidons, Muļķība un Laiks" (ap 1543. gadu), "Toledo Eleonoras portrets" (ap 1545. gadu) un "Lauras Batiferri portrets" (ap 1555.—1560. gadu).

Brondzīno dzimis Florencē. Viņu adoptējis Pontormo, pie kura viņš arī apguvis glezniecību. No 1530. līdz 1533. gadam viņš bijis Umbrijas hercoga gleznotājs. Pirmo Mediči ģimenes pasūtījumu — izgreznot telpas Kozimo de' Mediči kāzām ar Toledo Eleonoru — Brondzīno saņēma 1539. gadā. 1540. gadā viņš kļuva par hercoga galma gleznotāju. 1546. gadā Bronzino devās uz Romu, kur pavadīja divus gadus, šajā laikā iepazīdams Mikelandželo darbus. Pēc Romas perioda Bronzino gleznās parādījās reliģiska tematika ("Jaunavas Marijas augšāmcelšanās", 1552). Bronzino portreti tomēr tiek vērtēti augstāk par viņa reliģiskajiem darbiem. Bronzino nomira 1572. gadā Florencē.

Brondzīno ietekmējies no Pontormo, Rafaēla un Mikelandželo.