Antropocēns

Cilvēka izpausmes un tā sekas uz Zemes ekosistēmām

Antropocēns (grieķu: ἄνθρωπος, ánthrōpos — ‘cilvēks’) ir neoficiāls termins, kuru izmanto, lai raksturotu pašreizējo ģeoloģisko epohu Zemes vēsturē. Šo epohu raksturo saprātīgā cilvēka darbība, kas būtiski ietekmējusi un ietekmē Zemes ekosistēmas.^[1] Terminu tā pašreizējā nozīmē 2000. gadā ieviesa Nobela prēmijas laureāts ķīmijā un atmosfēras pētnieks Pauls Krutzens. Pauls Krutzens pats uzskata, ka antropocēna sākums ir 18. gadsimta beigas (piedāvā 1784. gadu, kad Džeimss Vats izgudroja tvaika dzinēju), kad pieaugošās cilvēka radītās ogļskābās gāzes veicināja straujas klimata pārmaiņas,^[2] savukārt 2016. gada janvārī akadēmiskais žurnāls Science publicēja rakstu ar apgalvojumu, ka antropocēna sākums ir 1950. gadi, kad cilvēku ietekme uz Zemes sistēmām kļuva pietiekami nozīmīga, lai varētu runāt par pleistocēna beigām un jaunas ģeoloģiskās ēras iestāšanos.^[3] Pastāv vēl viens piedāvāts variants, ka antropocēns ir sācies ar lauksaimniecības izveidošanos (šo mēdz saukt par “ilgo antropocēnu”).

Modernitāte un dabas konceptualizēšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts un citi raksti: antropocentrisms un daba

Modernitāte nosaka, kā pasaule darbojas ētikas un morāles ietvaros. Ja antropocēna sākums sakrīt ar Apgaismības laikmeta sākumu, tad tā laika intelektuāļi balstījās uz antropocentrismu, liekot dabu kā no vērtībām neatkarīgu realitāti. Jau pirms tam bija radies cilvēces mērķis valdīt pār dabu un kontrolēt to, uz ko norāda vairāki 17. gadsimta domātāji, piemēram, Frānsiss Bēkons apgalvoja, ka cilvēks ir dabas daļa, šaurākā nozīmē dabas pārvaldītājs, savukārt Renē Dekarts uzskatīja ka cilvēks ir dabu pārspējošs, spējīgs izaicināt un atbrīvot Dievu no dabas, visbeidzot Tomass Hobss vērsa uzmanību, ka cilvēks ir dabas vadīts, ja vien nenonāk konfliktā viens ar otru.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

↑ «STOA zinātniskā lekcija: Vai iespējama nākotne bez naftas?». Eiropas Parlamenta Preses dienests. Skatīts: 2016-04-08.
↑ Crutzen, Paul J. (2002-01-03). "Geology of mankind". Nature 415, 23. doi:10.1038/415023a.
↑ Waters, Colin N.; Zalasiewicz, Jan; Summerhayes, Colin; Barnosky, Anthony D.; Poirier, Clément; Gałuszka, Agnieszka; Cearreta, Alejandro; Edgeworth, Matt et al. (2016-01-08). "The Anthropocene is functionally and stratigraphically distinct from the Holocene". Science 351 (6269): aad2622. doi:10.1126/science.aad2622. ISSN 0036-8075. PMID 26744408.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Antropocēns.
«Welcome to the Anthropocene» (angļu). anthropocene.info.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
Encyclopædia Universalis raksts (franciski)

[1] «STOA zinātniskā lekcija: Vai iespējama nākotne bez naftas?». Eiropas Parlamenta Preses dienests. Skatīts: 2016-04-08.

[2] Crutzen, Paul J. (2002-01-03). "Geology of mankind". Nature 415, 23. doi:10.1038/415023a.

[3] Waters, Colin N.; Zalasiewicz, Jan; Summerhayes, Colin; Barnosky, Anthony D.; Poirier, Clément; Gałuszka, Agnieszka; Cearreta, Alejandro; Edgeworth, Matt et al. (2016-01-08). "The Anthropocene is functionally and stratigraphically distinct from the Holocene". Science 351 (6269): aad2622. doi:10.1126/science.aad2622. ISSN 0036-8075. PMID 26744408.

[1]

[2]

[3]