Arnis Akmeņlauks

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Arnis Akmeņlauks
Dzimis 1937. gada 6. jūnijā
Nodarbošanās Kinorežisors

Arnis Akmeņlauks (dzimis 1937. gada 6. jūnijā) ir latviešu dokumentālā kino režisors.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Arnis Akmeņlauks mācījies Vandzenes septiņgadīgajā skolā (1945-1952), Talsu vidusskolas un Talsu Sporta skolas vieglatlētikas nodaļā (1952-1955), Kaspijas Augstākās Jūras karaskolas mīnētāju-torpēdistu fakultātē (1955-1959). Kino veidošanu apguvis studējot Vissavienības Valsts kinematogrāfijas institūta kinorežisoru fakultātē (1965-1969). Pēc dienesta karaflotē, paralēli mācībām Kinematogrāfijas institūtā Maskavā 1961. uzsāka darbu Rīgas kinostudijā kā inženieris-konstruktors, gadu vēlāk kļūstot par kinostudijas administratoru. No 1966. gada bijis režisors Vissavienības Aizsardzības ministrijas kinostudijā, no 1969. līdz 1992. gadam kinorežisors Rīgas kinostudijā, Latvijas Kinematogrāfistu savienības biedrs kopš 1982.gada. No 1994. līdz 1997. gadam bijis Rīgas domnieks Māra Purgaiļa sasaukuma laikā.[1]

1976. gadā Akmeņlauks aizsāka kinožurnālu "Gaismēnas", kurā kritiskos sižetos atainoja dažādas to laiku nejēdzības.[2] 1987. gadā kinožurnāls saņēma Lielo Kristapu kategorijā labākā dokumentālā filma.

Filmogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Kinožurnāli
    • "Deglis"
    • "Karavīrs"
    • "Pionieris" (no 1989. gada nosaukums "Pastarītis")
    • "Padomju Latvija", Nr. 3 (1974)
    • "Gaismēnas" (1976 - 1995)
  • Dokumentālās filmas
    • "Zemes saimnieki" (1970)
    • "Valatas mantinieki" (1971)
    • "Daba. Cilvēks. Likums" (1972)
    • "Krievijas poligons" (1995)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Arnis Akmeņlauks Latfilma.lv
  2. Vents Kainaizis. Latvijas kino. Rīga : Apgāds Zvaigzne ABC, 2005. ISBN 9984360709.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]