Arturs Kastrēns

Arturs Kastrēns Arthur Castrén Arturs Kastrēns starp 1931 un 1936. gadu Personīgā informācija Dzimis 1866. gada 10. jūnijā Turtola, Somijas lielhercogiste, Krievijas Impērija (tagad Pello, Somija) Miris 1946. gada 29. jūnijā (80 gadi) Pietarsāri, Somija Pilsonība Somija Tautība soms

Valsts amati Pāsikivi Senāta Iekšlietu nodaļas vadītājs Amatā 1918. gada 27. maijs — 1918. gada 27. novembris

Valsts amati Svīnhūvuda Senāta Iekšlietu nodaļas vadītājs Amatā 1917. gada 27. novembris — 1918. gada 27. maijs

Johans Arturs Kastrēns (Johan Arthur Castrén), dzimis 1866. gada 10. jūnijā, miris 1946. gada 29. jūnijā) bija Somijas politiķis, senators, Oulu un Helsinku mērs. Pārstāvot Jauno somu partiju, no 1917. līdz 1918. gadam viņš bija Somijas Senāta Iekšlietu nodaļas vadītājs.

Biogrāfija

Arturs Kastrēns piederēja Kastrēnu dzimtai, kurā bija ierēdņi un priesteri. Viņa vecāki bija priesteris Johans Roberts Kastrēns un Ida Tauhere. Artura Kastrēna vecākais brālis Kārlo Kastrēns un brālēns Jalmars Kastrēns arī bija politiķi.

1884. gadā Arturs Kastrēns nokārtoja imatrikulācijas eksāmenu, 1888. gadā — vispārējo jurista eksāmenu (bakalaura grādu), un 1891. gadā kļuva par advokāta vietnieku.

No 1893. līdz 1896. gadam viņš bija Oulu pilsētas mēra vietas izpildītājs. 1896. gadā viņš īsu brīdi bija Oulu pilsētas miertiesneša un notāra sekretārs. No 1896. līdz 1908. gadam Kastrēns bija Oulu pilsētas mērs. Viņš no 1904. līdz 1905. gadam un no 1905. līdz 1906. gadam arī pārstāvēja Oulu pilsētu Somijas landtāgā. Kā konstitucionālists Kastrēns 1903. gada oktobrī ģenerālgubernatora Nikolaja Bobrikova laikā tika atbrīvots no amata, bet 1906. gada aprīlī tika atjaunots amatā un 1908. gadā atkal ievēlēts par Oulu pilsētas mēru, un šo amatu ieņēma desmit gadus līdz 1918. gadam. No 1904. līdz 1905. gadam un no 1908. līdz 1917. gadam viņš bija arī Oulu pilsētas domes loceklis.

1909. gadā Kastrēns tika ievēlēts par Eduskuntas (parlamenta) deputātu no Jauno somu partijas sarakstu no Oulu vēlēšanu apgabala, bet 1913. gadā veselības stāvokļa dēļ viņš nolika deputāta mandātu. Arturs Kastrēns 1917. gada 27. novembrī tika iecelts par Svīnhūvuda vadītā senāta Iekšlietu nodaļas vadītāju (viņa brālēns Jalmars Kastrēns arī bija senators). Sākotnēji Arturs Kastrēns centās ieviest stingru policiju, lai apspiestu iekšējos nemierus. Somijas pilsoņu kara laikā Kastrēns bija spiests slēpties sarkano kontrolētajos Helsinkos. Pēc tam, kad vācieši ieņēma galvaspilsētu, viņš aprīlī un maijā īsu brīdi vadīja tā saukto "Kastrēna senātu" — četru senatoru grupu, līdz pārējie uz Vāsu aizbēgušie senatori varēja atgriezties. Šajā laikā viņš izdeva rīkojumus par izturēšanos pret sarkano gūstekņiem, kas viņam acīmredzot tomēr šķita pārāk iecietīgi. Kastrēns turpināja ieņemt to pašu Iekšlietu nodaļas vadītāja amatu Pāsikivi senātā no 1918. gada 27. maija līdz 27. novembrim.

1922. gadā Arturs Kastrēns kļuva par Helsinku mēru un ieņēma šo amatu, līdz 1930. gadā viņu nomainīja Anti Tulenheimo. Pēc tam no 1931. līdz 1936. gadam viņš bija mēra vietnieks. Pat šajos amatos viņš ieņēma stingru nostāju pret, viņaprāt, kreisi noskaņotām masu demonstrācijām, tostarp 1929. gada 1. augustā nosūtīja ugunsdzēsēju brigādi, lai pārtrauktu tā sauktās Sarkanās dienas komunistu demonstrācijas.

Ārējās saites

• Arthur Castrén Eduskunta

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis: Allans Serlāšiuss	Svīnhūvuda Senāta Iekšlietu nodaļas vadītājs 1917 — 1918	Pēctecis: Anti Tulenheimo (iekšlietu ministrs)
	Pāsikivi Senāta Iekšlietu nodaļas vadītājs 1918. gads