Arvīds Kalniņš

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Arvīds Kalniņš
Arvīds Kalniņš.jpg
Latvijas Zemkopības ministrs
Amatā
1922. gada 21. jūlijs — 1923. gada 26. janvāris
Premjerministrs Zigfrīds Anna Meierovics
Priekštecis Voldemārs Zāmuēls
Pēctecis Ernests Bauers
Latvijas Izglītības ministrs
Amatā
1925. gada 5. marts — 1925. gada 24. decembris
Premjerministrs Hugo Celmiņš
Priekštecis Pauls Gailītis
Pēctecis Hugo Celmiņš

Dzimšanas dati 1894. gada 18. augustā
Bebru pagasts, Vidzemes guberņa, tagad Karogs: Latvija Latvija
Miršanas dati 1981. gada 17. februārī (86 gadu vecumā)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība latvietis
Profesija ķīmiķis
Augstskola Rīgas Politehniskais institūts (1896—1919)

Arvīds Kalniņš (1894—1981) bija latviešu ķīmiķis un sabiedriskais darbinieks. Latvijas Republikas zemkopības ministrs (1922-1923), Latvijas Republikas izglītības ministrs (1925). Latvijas Universitātes un Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas profesors. LZA Mežsaimniecības problēmu institūta direktors (1946-1964), LZA Koksnes ķīmijas institūta direktors (1964–1976).

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1894. gada 18. augustā Rīgas apriņķa Bebru pagasta "Silavās". Mācījās Rīgas pilsētas reālskolā (1905-1912), studēja Rīgas Politehniskā institūta Ķīmijas fakultātē, ko ar izcilību beidza 1916. gadā. Pirmā Pasaules kara laikā beidza Aleksandra karaskolu Maskavā. Krievijas pilsoņu kara laikā strādāja Volīnijas guberņas Tautas saimniecības padomes sistēmā (1918-1920).

Pēc atgriešanās Latvijā bija Latvijas Augstskolas Lauksaimniecības fakultātes Mežkopības nodaļas docents (1920-1922). Ievēlēts par 1. Saeimas deputātu (1922-1925), bija Latvijas Republikas zemkopības ministrs (1922-1923), Latvijas Republikas izglītības ministrs (1925).

Strādāja par Latvijas universitātes Mežu tehnoloģijas katedras vadītāju, profesoru (1922- 1939). Pēc Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas izveides bija Mežsaimniecības fakultātes Mežu tehnoloģijas katedras vadītājs (1939), mācību prorektors (1940-1941; 1944-1946). Pēc Otrā pasaules kara 1945. gadā sāka strādāt par Latvijas Valsts universitātes Ķīmijas fakultātes Koksnes ķīmiskās tehnoloģijas katedras vadītāju (1945-1957), līdztekus bija LZA Mežsaimniecības problēmu institūta direktors (1946-1964), LZA Koksnes ķīmijas institūta direktors (1964–1976), Mežķīmijas laboratorijas vadītājs (1976–1979), zinātniskais konsultants (1979-1981).

Piedalījās prettuberkulozes preparāta PASS un antibakteriālā preparāta furacilīna ražošanas izveidē (1951-1957), bija žurnāla Химия древесины ("Koksnes ķīmija") galvenais redaktors (1974-1981). Kopā saņēma 119 PSRS autorapliecības.[1]

Miris 1981. gada 17. februārī Rīgā.

Šaha dzīves organizētājs un šahists[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirms Otrā Pasaules kara Arvīds Kalniņš aktīvi piedalījās Latvijas šaha dzīvē. Viņš bija Latvijas Šaha savienības prezidents no 1927. līdz 1928. gadam un no 1938. līdz 1940. gadam. 1927. gadā Kalniņš organizēja pirmo Latvijas jauniešu turnīru, bet 1937. un 1939. gadā bija viens no Ķemeru un Ķemeru - Rīgas starptautisko turnīru organizētājiem. Arvīds Kalniņš bija arī labs šahists. K. Bētiņa 1938. gadā sastādītajā Latvijas šahistu ranga tabulā ierindots 10. vietā.

Patentētie izgudrojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Sveķu pārstrādes aparāts (pagaidu apliecība Nr. 2775P, 1921. gada 22.aprīlī)
  • Papīra un papes iegūšanas paņēmiens no hidrolizētas koksnes, paņēmiens pārtikas produktu uzglabāšanai inertajās gāzēs, augstvērtīgas presētas koksnes iegūšanas paņēmiens (pieteikumi patentiem 1930. gadu beigās)
  • patenti par skaidu plākšņu, būvbloku izgatavošanas tehnoloģijām un iekārtām no koksnes, lauksaimniecības atkritumiem, meldra, kūdras utml. materiāliem; koksnes plastifikācijas metodes (PSRS autorapliecības Nr. 100199, 1955.; Nr. 111283, 1958.; Nr. 140566, 1961.; Nr. 24929, 1961.; Nr. В924, 1965.; Nr. 319494, 1971.; Nr. 3000044, 1971.)
  • patenti par priežu un citu skujkoku sugu atsveķošanas metodēm un paņēmieniem (t.s. ar ķīmiskiem stimulatoriem) kolofonija un terpentīna ražošanai; dažādu sveķu skābju esteru un papīra līmju iegūšanas metodes un iekārta (PSRS autorapliecības Nr 146422, 1962; Nr 181644, 1966; Nr 163022, 1964; Nr 185622, 1966.)
  • patenti par prettuberkulozes preparāta PASS izstrādāšanu un ieviešanu; antibakteriālā preparāta furacilīna izstrādāšanu; prolongētas darbības ārstniecisko preparātu; celulozes esteru celnovokaīna un celukarpīna iegūšanas metodi (PSRS autorapliecības Nr 591187, 1977; Nr 372230, 1972; Nr 497833, 1975.)
  • patenti par antiseptiķu un citu aizsardzības līdzekļu izstrādāšanu (PSRS autorapliecības Nr 258279, 1969; Nr 305994, 1971; Nr 477836, 1975.)
  • patenti par cirsmu un kokzāģētavu atkritumu pirolīzes tehnoloģiju etiķskābes, metīlspirta, furfurola, darvas, kokogļu un citu materiālu iegūšanai; skuju un zāļu vitamīnu miltu ražošanas tehnoloģiju un iekārtām (PSRS autorapliecības Nr 604857, 1958; Nr 136600, 1960; Nr 145328, 1962; Nr 367629, 1972.)

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Mežu tehnoloģija. Valters un Rapa, 1925, 295 lpp.
  • Medniecība. Latvju grāmata, 1943, 704 lpp.
  • Ķīmiskā mežu tehnoloģija. Saimniecības literatūras apgāds, 1944, 496 lpp.
  • Finierrūpniecība, kokzāģētavas un ar tām saistītās kokrūpniecības nozares. VAPP, 1946, 508 lpp.
  • Mežsaimniecības un kokrūpniecības produktu pārbaude., 1947, 319 lpp.
  • Medības un medību saimniecība Latvijas PSRS. 1951, 440 lpp.; 1958, 435 lpp.
  • Koksne kā ķīmijas rūpniecības izejviela. 1967

Apbalvojumi un pagodinājumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Triju zvaigžņu ordenis, III šķira (1929),
  • Somijas Baltās Rozes ordenis (1939),
  • Polijas Zelta Lauvas ordenis,
  • Somijas Mežzinātniskās biedrības korespondētājloceklis, 1934
  • K. Barona prēmija par koksnes tehnisko īpašību pētījumiem, 1935
  • LPSR Nopelniem bagātais zinātnes darbinieks, 1945
  • LPSR Zinātņu akadēmijas akadēmiķis, 1946
  • Staļina prēmija par prettuberkulozes preparāta PASS jaunas ražošanas metodes izstrādāšanu un ieviešanu, 1951
  • Latvijas PSR Valsts prēmija par jauna ārstniecības preparāta furacilīna izstrādāšanu, ražošanas organizāciju un ieviešanu, 1957

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • J. Stradiņš. Arvīds Kalniņš dzīvē un darbā. Rīga: Zinātne, 1992. - 250 lpp.
  • Milda Pormale. Zaļais patvērums. Akadēmiķa Arvīda Kalniņa dzīvesstāsts. Rīga: Divpadsmit, 2012 - 383 lpp.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]


Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Voldemārs Zāmuēls
Latvijas Zemkopības ministrs
1922. gada 21. jūlijs — 1923. gada 26. janvāris
Pēctecis:
Ernests Bauers
Priekštecis:
Ernests Felsbergs
Latvijas Izglītības ministrs
1925. gada 5. marts — 1925. gada 24. decembris
Pēctecis:
Edmunds Ziemelis