Apskatīt Arābu valoda izejas kodu

{{Valodas infokaste|name=Arābu valoda 
|nativename={{Ara|العربية}} ''al ‘arabiyyah''
|pronunciation={{Style/IPA|/alˌʕa.raˈbij.ja/}}
|caption='''''al&nbsp;‘arabiyyah''''' arābu [[Neshs|nesha]] rakstā
|image=[[Attēls:Arabic albayancalligraphy.svg|200px]]
|states=[[Alžīrija]], [[Apvienotie Arābu Emirāti]], [[Bahreina]], [[Ēģipte]], [[Irāka]], [[Izraēla]], [[Jemena]], [[Jordānija]], [[Katara]], [[Kuveita]], [[Libāna]], [[Lībija]], [[Mauritānija]], [[Maroka]], [[Omāna]], [[Palestīnas autonomija|Palestīna]], [[Rietumsahāra]], [[Saūda Arābija]], [[Sudāna]], [[Sīrija]], [[Tunisija]] (vairākums); [[Turcija]], [[Irāna]], [[Francija]] (vietējā [[arābi|arābu]] minoritāte); [[Islāms|islāma]] [[liturģiskā valoda]].
|speakers=Dzimtā valoda: 186 - 207 milj.<br />Otrā valoda: >246 milj.<ref>[http://www2.ignatius.edu/faculty/turner/languages.htm Three lists] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110927062910/http://www2.ignatius.edu/faculty/turner/languages.htm |date={{dat|2011|09|27||bez}} }}, [http://www.ethnologue.com/show_language.asp?code=arb Ethnologue], [http://au.encarta.msn.com/encyclopedia_761576546/Arabic_Language.html Encarta] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080724175054/http://au.encarta.msn.com/encyclopedia_761576546/Arabic_Language.html |date={{dat|2008|07|24||bez}} }}, {{Tīmekļa atsauce |url=http://encarta.msn.com/media_701500404/Languages_Spoken_by_More_Than_10_Million_People.html |title=Languages Spoken by More Than 10 Million People |accessdate=2007-02-18 |publisher=Microsoft ® Encarta ® 2006 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20071203134724/http://encarta.msn.com/media_701500404/Languages_Spoken_by_More_Than_10_Million_People.html |archivedate=2007-12-03 }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071203134724/http://encarta.msn.com/media_701500404/Languages_Spoken_by_More_Than_10_Million_People.html |date=2007-12-03 }}</ref>
|rank=2 (kopējais runātāju skaits)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://encarta.msn.com/media_701500404/Languages_Spoken_by_More_Than_10_Million_People.html |title=Languages Spoken by More Than 10 Million People |accessdate=2007-02-18 |publisher=Microsoft ® Encarta ® 2006 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20071203134724/http://encarta.msn.com/media_701500404/Languages_Spoken_by_More_Than_10_Million_People.html |archivedate=2007-12-03 }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071203134724/http://encarta.msn.com/media_701500404/Languages_Spoken_by_More_Than_10_Million_People.html |date=2007-12-03 }}</ref><br />6 (dzimtā valoda)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www2.ignatius.edu/faculty/turner/languages.htm |title=Most Widely Spoken Languages<!-- Bot generated title --> |access-date={{dat|2011|09|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110927062910/http://www2.ignatius.edu/faculty/turner/languages.htm |archivedate={{dat|2011|09|27||bez}} }}</ref> 
|familycolor=Afroaziātu
|fam1=[[Afroaziātu valodas|Afroaziātu]]
|fam2=[[Semītu valodas|Semītu]]
|fam3=[[Rietumsemītu valodas|Rietumsemītu]]
|fam4=[[Centrālās semītu valodas|Centrālās semītu]]
|script=[[Arābu alfabēts]]
|nation=25 valstīs, trešā izplatītākā pēc [[angļu valoda|angļu]] un [[franču valoda|franču]] valodas<ref name=Wright>{{Grāmatas atsauce|title=The New York Times Almanac 2002|author=John W. Wright|year=2001|publisher=Routledge|isbn=1579583482|url=http://books.google.ca/books?id=G81HonU81pAC&pg=RA4-PA492&dq=almanac+arabic&lr=&as_brr=3&sig=Oi3cBiQqn4ckF2QVKPnXMEffPio}}</ref>{{Collapsible list||
{{DZA}}<br />{{ARE}}<br />{{BHR}}<br />{{TCD}}<br />{{DJI}}<br />{{EGY}}<br />{{ERI}}<br />{{IRQ}}<br />{{ISR}}<br />{{YEM}}<br />{{JOR}}<br />{{QAT}}<br />{{COM}}<br />{{KUW}}<br />
{{LBN}}<br />{{LBY}}<br />{{MAR}}<br />{{MRT}}<br />{{OMN}}<br />{{flaga|Palestīna}} [[Palestīnas autonomija|Palestīna]] <br />{{ESH}}<br />{{SAU}}<br />{{SYR}}<br />{{SOM}}<br />{{SDN}}<br />{{TUN}}
{{flaga|Āfrikas Savienība}} [[Āfrikas Savienība]]<br />[[Attēls:Flag of the Arab League.svg|22px|border]] [[Arābu Līga]] <br />[[Islāma Konferences Organizācija]]<br />{{UNO}}}}
|agency=[[Ēģipte]]: Arābu valodas akadēmija [[Kaira|Kairā]]<br />[[Sīrija]]: Arābu Akadēmija [[Damaska|Damaskā]] (vecākā)<br />[[Irāka]]: Irākas Zinātņu akadēmija<br />[[Sudāna]]: Arābu valodas akadēmija [[Hartūma|Hartūmā]]<br />[[Maroka]]: Arābu valodas akadēmija [[Rabāta|Rabātā]]<br />[[Jordānija]]: Jordānijas Arābu akadēmija<br />[[Lībija]]: Džamahirījas Arābu valodas akadēmija<br />[[Tunisija]]: Beit el Hikma fonds<br />[[Izraēla]]: Arābu valodas akadēmija [http://www.ynetnews.com/articles/0,7340,L-3379498,00.html]
|iso1=ar|iso2=ara
|lc1=ara|ld1=arābu (kopējs)<br />''skatīt [[Arābu valodas varianti|arābu valodas variantus]] atsevišķajiem kodiem''
|ll1=none
|map=[[Attēls:Arabic speaking world.svg|300px]]<br />Arābu valoda kā vienīgā valsts valoda (zaļā krāsa) vai kā viena no valsts valodām (zilā krāsa).}}
'''Arābu valoda''' ({{Ara|الْعَرَبيّة}} — ''al ʿarabiyyah'' vai vienkārši {{Ara|عَرَبيْ}} — ''ʿarabī'') runātāju skaita ziņā ir lielākā dzīvā [[semītu valodas|semītu]] saimes [[valoda]]. Tuvu radniecīga [[ivrits|ebreju]] un [[aramiešu valoda|aramiešu]] valodām, ar kurām ir kopēja [[semītu pirmvaloda]]. [[ISO 639-3]] standartā modernā arābu valoda tiek klasificēta kā [[makrovaloda]] ar 27 [[arābu valodas varianti|apakšvalodām]].

Mūsdienu standarta arābu valoda ir cēlusies no [[Klasiskā arābu valoda|klasiskās arābu valodas]], kas ir bijusi [[literārā valoda|literārā]] un [[islāms|islāma]] [[liturģiskā valoda]] kopš 7. gadsimta.

Arābu valoda ir devusi daudz aizguvumus islāma pasaules valodām, līdzīgi, kā [[latīņu valoda|latīņu]] un [[grieķu valoda]]s lielākajai daļai [[Eiropa]]s valodu. Tāpat arābu valodā ir daudz aizguvumu no citām valodā, ka [[persiešu valoda|persiešu]], [[sanskrits|sanskrita]], kā arī [[grieķu valoda|grieķu]] un [[latīņu valoda|latīņu]] valodām.

[[Viduslaiki|Viduslaikos]] arābu valoda bija galvenā kultūras valoda, it sevišķi tādās [[zinātne]]s nozarēs, kā [[matemātika]], [[astronomija]] un [[filozofija]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://valoda.ailab.lv/kultura/vesture/kultura/islams/teksts.htm |title=Islāma tradicionālā kultūra |access-date={{dat|2012|12|31||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150329205837/http://valoda.ailab.lv/kultura/vesture/kultura/islams/teksts.htm |archivedate={{dat|2015|03|29||bez}} }}</ref> Arī Eiropas valodās ir daudz aizguvumu no arābu valodas. Sevišķi raksturīgi tas ir [[portugāļu valoda|portugāļu]] un [[spāņu valoda|spāņu]] valodām, kas izskaidrojams ar 700 gadu [[kalifāts|kalifāta]] valdīšanu [[Ibērijas pussala|Ibērijas pussalā]].

== Literārā un mūsdienu standarta arābu valoda ==
Termins "arābu valoda" var attiekties gan uz [[literārā arābu valoda|literāro arābu valodu]] ({{Ara|الفصحى}} — ''{{Unicode|al fuşḩá}}''), gan uz daudzajiem vietējiem [[arābu valodas varianti|valodas variantiem]], kurus parasti dēvē par "arābu sarunvalodu". Arābi literāro valodu uzskata par standarta valodu un pārējos valodas variantus par dialektiem. Ar "literāro valodu" ({{ara|اللغة العربية الفصحى}} — ''{{Unicode|al lughat al ʿarabiyyat al fuşḩá}}'' — "visdaiļrunīgākā arābu valoda") saprot gan mūsdienu mediju valodu [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], gan arī [[Korāns|Korāna]] valodu. Literārā arābu valoda ir visu arābu valstu [[valsts valoda]] un tā tiek pasniegta visu līmeņu skolās. Arābu "sarunvalodas" vai "[[dialekts|dialekti]]" ir daudzie nacionālie vai reģionālie klasiskās arābu valodas atvasinājumi, kas kalpo par ikdienas saziņas valodu. Šīs sarunvalodas dažkārt ir pietiekoši atšķirīgas, lai būtu savstarpēji nesaprotamas. Šiem dialektiem parasti nav savas rakstu valodas, tomēr zināms literatūras daudzums (lielākoties poēzija un dramaturģija) šajās valodās pastāv.

Mūsdienu arābu valodas sociolingvistiskā situācija ir vislabākais [[valodniecība]]s [[fenomens|fenomena]] [[diglosija]]s piemērs, kad par normu ir kļuvusi vienas valodas divu variantu lietošana. Parasti tas raksturīgs dažādām sociālām situācijām. Jebkura reģiona izglītots arābs runā gan vietējā dialektā, gan skolā apgūto literāro arābu valodu. Runājot ar tās pašas valsts vai reģiona pārstāvi, daudzi runātāji pārslēdzas no literārās valodas uz dialektu un atpakaļ pat vairākkārt vienas [[sentence]]s laikā. Kad saruna notiek starp dažādu valstu izglītotiem arābiem, parasti tiek lietota literārā valoda.

== Arābu valodas ietekme uz citām valodām ==
Arābu valodas ietekme uz citām valodām visizteiktākā ir [[Islāma valstis|islāma valstīs]]. Arābu valoda ir atstājusi lielu ietekmi uz tik dažādu valodu vārdu krājumu, kā [[berberu valoda|berberu]], [[kurdu valoda|kurdu]], [[persiešu valoda|persiešu]], [[svahili]], [[urdu]], [[hindi]] (sevišķi uz sarunvalodu), [[turku valoda|turku]], [[malajiešu valoda|malajiešu]], [[indonēziešu valoda|indonēziešu]]. Piemēram, arābu vārds {{IPA|/kitāb/}} (''grāmata'') šādā pat nozīmē tiek lietots visās augstāk minētajās valodās, izņemot malajiešu un indonēziešu valodas, kur šis vārds nozīmē "reliģiska grāmata".

Dažādās valodās aizgūtie termini ir no reliģiskajiem ([[berberu valoda]]s {{Unicode|''taẓallit''}} "lūdzējs"), akadēmiskajiem ([[uiguru valoda]]s ''mentiq'' "loģika"), ekonomiskiem ([[latviešu valoda]]s "cukurs") līdz pat vietniekvārdiem ([[spāņu valoda]]s ''fulano'' "un tā tālāk") un ikdienas sarunvalodai ([[urdu]] un [[hindi]] ''lekin'' "bet"). Valodās, kurām nav bijis tieša kontakta ar arābu valodu, aizguvumi ir ienākuši caur trešajām valodām. Piemēram, lielākā daļa arābu aizguvumu hindi un urdu ienākuši caur [[persiešu valoda|persiešu valodu]] un daudzi senākie arābu aizguvumi [[hausu valoda|hausu valodā]] ienākuši caur [[kanuru valoda|kanuru valodu]].

Vairāki vārdi arī latviešu un citās Eiropas valodās cēlušies no arābu valodas, visbiežāk caur [[spāņu valoda|spāņu]] vai [[itāļu valoda|itāļu]] valodām, kā piemēram "cukurs" (''{{unicode|sukkar}}''), arhaisms "katūns" (''{{unicode|quṭn}}''), "magazīna" (''{{Unicode|maḫāzin}}''), [[algebra]], [[alkohols]], [[alķīmija]], [[zenīts]] u.c.

== Arābu valoda un islāms ==
Arābu valoda ir [[korāns|Korāna]] valoda. Tradicionāli [[musulmaņi]] uzskata, ka ir neiespējami pārtulkot Korānu tā, lai nezaudētu tā tiešo nozīmi. Dažkārt uzskata, ka to nedrīkstētu tulkot vispār. Arābu valodu bieži asociē ar [[islāms|islāmu]], kaut arī tajā runā arābi [[kristietība|kristieši]], [[druzi]], [[kopti]], [[mizrahi jūdaisti]] un [[Irāka]]s [[mandejieši]].

Lielākā daļa pasaules musulmaņu arābiski nerunā, taču prot lasīt uzrakstīto un citēt reliģiskus tekstus.

== Vēsture ==
[[Attēls:Inscription Saadil Louvre AO7359.jpg|thumbnail|left|190px|Senais dienvidarābu raksts (musnads)]]
Modernā arābu valoda tiek uzskatīta par [[Semītu valodas|semītu]] saimes arābu-kanaāniešu atzara valodu.<ref name=Bishop>{{Ziņu atsauce|title=A History of the Arabic Language|author=Brian Bishop|publisher=The Center for Arabic Culture|date=April 1998}}</ref> Kaut arī arābu valoda nav vecākā no semītu valodām, tai piemīt daudzas [[semītu pirmvaloda]]s [[fonētika]]s, [[morfoloģija (valodniecība)|morfoloģijas]] un [[sintakse]]s iezīmes.<ref name=Bishop /> Balstoties uz to, cik pilnīgi arābu valodā ir saglabātas semītu pirmvalodas iezīmes, daudzi valodnieki uzskata to par konservatīvāko no semītu valodām.<ref name=Bishop />

Arābu [[pirmvaloda]]s (senās ziemeļarābu valodas) senākie rakstu pieminekļi ir ar 8. gadsimtu p.m.ē datētie [[Hasa]]s ({{ara|الأحساء‎}}) pieraksti [[Saūda Arābija]]s austrumos. Uzraksti ir epigrāfiskajā [[musnads|musnadā]] — senajā Dienvidarābijas alfabētā. Tiem seko 6. gadsimta p.m.ē. [[Lihjāna]]s ({{ara|لحيان}}) teksti no Saūda Arābijas dienvidaustrumiem un [[tamūdi|tamūdu]] ({{ara|ثمود}}) dialekta teksti visā Arābijas pussalā un [[Sinājs|Sinājā]]. Vēlākie rakstu pieminekļi ir 1. gadsimta p.m.ē. [[Safa]]s ({{ara|الصفا}}) teksti un daudzi arābu personvārdi [[Nabatija|nabatiešu]] pierakstos (rakstītos [[aramiešu valoda|aramiešu valodā]]).

Mūsu ēras 4. gadsimtā nodibinājās arābu karalistes [[Irāka]]s dienvidos ([[lehmīdi]]), [[Sīrija]]s dienvidos ([[gasanīdi]]) un centrālajā Arābijā ([[kindīti]]), kuru lietvedība saglabājusi līdz mūsu dienām nedaudzos pirmsislāma perioda arābu rakstu pieminekļus [[arābu alfabēts|arābu alfabētā]].{{clear|left}}

== Dialekti ==
{{Pamatraksts|Arābu valodas varianti}}
"Arābu sarunvaloda" ir apkopojošs termins, ar kuru apzīmē arābu pasaulē lietotos arābu valodas variantus, kuri var diezgan radikāli atšķirties no [[literārā valoda|literārās valodas]]. Galvenās [[dialekts|dialektu]] grupas ir [[Magriba]]s un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] dialekti. Daži no dialektiem tik ļoti atšķiras savā starpā, ka to lietotāji nevar sazināties bez literārās arābu valodas starpniecības.

Viens no galvenajiem faktoriem dialektu diferenciācijā ir attiecīgajos reģionos senāk lietotās valodas, no kurām aizgūts ne tikai vārdu krājums, bet bieži vien arī [[izruna]] un vārdu kārtība.

Galvenās dialektu grupas ir:
* [[Ēģiptes dialekts]] ({{ara|مصري}}) : lieto ap 79 miljoni [[Ēģipte|Ēģiptē]] un ir visplašāk izplatītais dialekts. Lielākoties pateicoties Ēģiptē uzņemtajām filmām un televīzijas raidījumiem.
* [[Magribas dialekti]] ({{ara|مغربي}}) ([[alžīriešu dialekts]], [[marokāņu dialekts]], [[tunisiešu dialekts]], [[maltiešu valoda]] un rietumu [[lībiešu dialekts]]) Marokāņu un alžīriešu dialektos runā katrā ap 20 miljonu cilvēku.
* [[Levantes dialekti]] ({{ara|شامي}}) (rietumu [[sīriešu dialekts]], [[libāniešu dialekts]], [[palestīniešu dialekts]], rietumu [[jordāniešu dialekts]] un [[Kipras arābu valoda|Kipras maronītu dialekts]]).
* [[Irākas dialekts]] ({{ara|عراقي}}) (un [[Huzestānas dialekts]]) — ar ievērojamās atšķirībām starp arābiskāko ''{{unicode|gilit}}'' dienvidos un konservatīvāko ''{{unicode|qeltu}}'' ziemeļu pilsētās.
* [[Austrumarābijas dialekti]] ({{ara|بحريني}}) ([[Saūda Arābija]]s austrumi, [[Irāka]]s rietumi, [[Sīrija]]s austrumi, [[Jordānija]]s austrumi un daļa [[Omāna]]s).
* [[Līča dialekti]] ({{ara|خليجي}}) ([[Bahreina]], [[Saūda Arābija]]s Austrumu province, [[Kuveita]], [[AAE]], [[Katara]], [[Omāna]]).
Citi dialekti:
* [[Hasānīja]] ({{ara|حساني}}) ([[Mauritānija]], [[Mali]], [[Rietumsahāra]]).
* [[Sudānas dialekti]] ({{ara|سوداني}}) ([[Sudāna]], [[Čada]]s ziemeļi).
* [[Hidžāzas dialekts]] ({{ara|حجازي}}) ([[Saūda Arābija]]s rietumi).
* [[Nedždas dialekts]] ({{ara|نجدي}}) ([[Saūda Arābija]]s centrālā daļa).
* [[Jemenas dialekts]] ({{ara|يمني}}) ([[Jemena]] un [[Saūda Arābija]]s dienvidi).
* [[Andalūzijas dialekts]] ({{ara|أندلسي}}) ([[Ibērijas pussala]] līdz 17.gs).
* [[Sicīlijas dialekts]] ({{ara|صقلي}}) ([[Sicīlija]] un [[Itālija]]s dienvidi līdz 14.gs.)

[[Maltiešu valoda]] ({{ara|مالطي}}) ir vienīgais no arābu valodas dialektiem, kas izveidojies par atsevišķu pilnvērtīgu valodu ar neatkarīgām valodas normām. Neskaitot fonoloģiju, maltiešu valodai ir zināma līdzība ar [[tunisiešu dialekts|tunisiešu dialektu]], bet laika ritumā valoda ir adaptējusi daudz vārdu, fonoloģisku elementu un gramatisku risinājumu no [[itāļu valoda|itāļu]], [[sicīliešu valoda|sicīliešu]] un [[angļu valoda]]s. Tā ir arī vienīgā semītu valoda, kas lieto [[latīņu alfabēts|latīņu alfabētu]].

== Fonētika ==
Zemāk aprakstīta standarta literārā arābu valoda.

=== Patskaņi un divskaņi ===
[[Attēls:Arabic vowels (Monophthongs).svg|thumbnail|200px|Patskaņu grafs.]]
Standarta arābu valodā ir trīs īsie, trīs garie [[patskanis|patskaņi]] un divi [[divskanis|divskaņi]]. Divskaņi veidojas no īsā {{IPA|/a/}} kombinācijas ar [[puspatskanis|puspatskaņiem]] {{IPA|/j/}} un {{IPA|/w/}}.

[[Alofons|Alofonija]] ir novērojama atsevišķu [[līdzskanis|līdzskaņu]] tuvumā. Piemēram, {{IPA|/a/}} un {{IPA|/aː/}} pārveidojas šādi:
* atvirzās līdz {{IPA|[ɑ]}} blakus {{IPA|/r/}} vai {{IPA|/q/}} vai [[empātisks līdzskanis|empātiskajiem līdzskaņiem]];
* {{IPA|[ɐ]}} pirms vārda robežas;
* pacelts līdz {{IPA|[æ]}} blakus parastiem [[labiāls līdzskanis|labiāliem]] vai [[koronāls līdzskanis|koronālie]] līdzskaņiem vai {{IPA|/j/}};.
Pārējie patskaņi pakļaujas līdzīgai alofonijai.
Līdzskaņu garuma atšķirība zūd pirms pauzes, kad visi patskaņi ir īsi.

{| class="wikitable"
|+Patskaņi un divskaņi
!
! colspan=2|īsie
! colspan=2|garie
|-align=center
!i
| {{IPA|/ʕidd/}} ||''solījums'' || {{IPA|/ʕiːd/}} || ''dzīres''
|-align=center
!u
|{{IPA|/ʕudd/}} || ''atgriezies!'' ||{{IPA|/ʕuːd/}} || ''lauta''
|-align=center
!a
|{{IPA|/ʕadd/}} ||''saskaitīts'' ||{{IPA|/ʕaːdd/}} || ''atgriežas''
|-align=center
!aj
|
|
|{{IPA|/ʕajn/}} || ''acs''
|-align=center
!aw
|
|
|{{IPA|/ʕawd/}} || ''atgriešanās''
|}

=== Līdzskaņi ===
{| class="wikitable" style="text-align: center;"
|+ '''Standarta arābu valodas līdzskaņi un afrikātas'''</CAPTION>
|-
! rowspan="2" COLSPAN=2 |  
! rowspan="2" | [[Bilabiāls līdzskanis|Bilabiāli]]
! rowspan="2" | [[Labiodentāls līdzskanis|Labio-<br />dentāli]]
! rowspan="2" | [[Interdentāls līdzskanis|Inter-<br />dentāli]]
! colspan="2" | [[Dentāls līdzskanis|Dentāli<br /><small>un alveolāri</small>]]
! rowspan="2" | [[Postalveolārs līdzskanis|Post-<br />alveolāri]]
! rowspan="2" | [[Palatāls līdzskanis|Palatāls]]
! rowspan="2" | [[Velārs līdzskanis|Velāri]]
! rowspan="2" | [[Uvulārs līdzskanis|Uvulārs]]
! rowspan="2" | [[Faringāls līdzskanis|Faringāli]]
! rowspan="2" | [[Glotāls līdzskanis|Glotāli]]
|-
! style="text-align: left; font-size: 80%;" |  parasti 
! style="text-align: left; font-size: 80%;" | [[Empātisks līdzskanis|empātiski]]
|-
! style="text-align: left;" ROWSPAN=2 | [[Eksplozīvs slēdzenis|Slēdzeņi]]
! style="text-align: left; font-size: 80%;" | [[Nebalsīgs līdzskanis|nebalsīgi]]
|  
|   ||   || {{ara|ت }} {{IPA|t̪}} || {{ara|ط}} {{IPA|t̪ˁ}} ||   ||   || {{ara|ك}} {{IPA|k}} || {{ara|ق }} {{IPA|q}}
|   || <font style="text-decoration: none">[[Hamza|ء {{IPA|ʔ}}]]</font>
|-
! style="text-align: left; font-size: 80%;" | [[Balsīgs līdzskanis|balsīgi]]
| {{ara|ب}} {{IPA|b}} ||   ||   || {{ara|د}} {{IPA|d̪}} || {{ara|ض}} {{IPA|d̪ˁ}} || {{ara|ج}} {{IPA|dʒ}} <sup>1</sup> ||   ||   ||  
|   ||  
|-
! style="text-align: left;" ROWSPAN=2 | [[Berzenis|Berzeņi]]
! style="text-align: left; font-size: 80%;" | [[Nebalsīgs līdzskanis|nebalsīgi]]
|  
| {{ara|ف}} {{IPA|f}} || {{ara|ث}} {{IPA|θ}} || {{ara|س}} {{IPA|s}} || {{ara|ص}} {{IPA|sˁ}} || {{ara|ش}} {{IPA|ʃ}} ||   || {{ara|خ}} {{IPA|x}} <sup>5</sup> ||   || {{ara|ح}} {{IPA|ħ}} <sup>4</sup> || {{ara|ه}} {{IPA|h}}
|-
! style="text-align: left; font-size: 80%;" | [[Balsīgs līdzskanis|balsīgi]]
|   ||   || {{ara|ذ}} {{IPA|ð}} || {{ara|ز}} {{IPA|z}} || {{ara|ظ}} {{IPA|ðˁ}} ||   ||   || {{ara|غ}} {{IPA|ɣ}} ||  
| {{ara|ع}} {{IPA|ʕ}} <sup>3,4</sup> ||  
|-
! style="text-align: left;" COLSPAN=2 | [[Nazāls līdzskanis|Nazāli]]
| {{ara|م}} {{IPA|m}} ||   ||   || {{ara|ن}} {{IPA|n}} ||  
|   ||   ||   ||  
| rowspan="2" |  
| rowspan="2" |  
|-
! style="text-align: left;" COLSPAN=2 | [[Laterāls spraudzenis|Laterāli]]
|   ||   ||  
| {{ara|ل}} {{IPA|l}} <sup>2</sup> ||   ||   ||   ||   ||  
|-
! style="text-align: left;" COLSPAN=2 | [[Vibrants|Vibranti]]
|  
|   ||   || {{ara|ر}} {{IPA|r}} ||   ||   ||   ||   ||   ||  
|  
|-
! style="text-align: left;" COLSPAN=2 | [[Spraudzenis|Spraudzeņi]]
| {{ara|و}} {{IPA|w}} ||  
|   ||   ||   ||   || {{ara|ي}} {{IPA|j}} ||   ||  
|   ||  
|}

Skatīt [[Arābu alfabēts|arābu alfabētu]] par [[IPA|Starptautiskā fonētiskā alfabēta]] simbolu nozīmi.

# {{IPA|[dʒ]}} dažkārt tiek izrunāts kā {{IPA|[ɡ]}}. Sevišķi raksturīgi [[Ēģipte]]s un [[Jemena]]s dialektiem. Vairākos [[Ziemeļāfrika]]s un [[Levante]]s reģionos tiek izrunāts kā {{IPA|[ʒ]}}.
# {{IPA|/l/}} tiek izrunāts kā {{IPA|[lˁ]}} tikai vārdā {{IPA|/ʔalːaːh/}}, [[Allāhs]], kad vārds seko ''a'', ''ā'', ''u'' vai ''ū'' (pēc ''i'' vai ''ī'' tas ir nevelarizēts: ''bismi l-lāh'' {{IPA|/bismilːaːh/}}).
# {{IPA|/ʕ/}} parasti ir fonētisks [[spraudzenis]].
# Daudzos dialektos {{IPA|/ħ, ʕ/}} parasti ir [[epiglotāls līdzskanis|epiglotāli]] {{IPA|[ʜ, ʢ]}}.
# {{IPA|/x/}} dažkārt tiek uzskatīta par uvulāru skaņu ({{IPA|/χ/}}).

Arābu valodā ir tradicionāli par empātiskiem saukti līdzskaņi {{IPA|/tˁ, dˁ, sˁ, ðˁ/}}, kas ir vienlaicīgi gan [[velarizācija|velarizēti]] {{IPA|[tˠ, dˠ, sˠ, ðˠ]}}, gan [[faringalizācija|faringalizēti]] {{IPA|[tˁ, dˁ, sˁ, ðˁ]}}. Šādu vienlaicīgu velarizāciju un faringalizāciju valodnieki sauc par "atvirzītu mēles pamatni".<ref>Thelwall, 52</ref> Dažās transkribēšanas sistēmās empātija tiek norādīta ar burtu [[kapitālraksts|kapitālrakstu]], piemēram, {{IPA|/dˁ/}} tiek apzīmēts ‹D›. Citkārt tiek lietots burta pasvītrojums vai punkts zem burta (‹{{unicode|ḍ}}›).

Patskaņi un līdzskaņi fonoloģiski var būt gan īsi, gan gari. Garie ([[geminācija|geminētie]]) līdzskaņi latīņu transkripcijās parasti tiek rakstīti ar burtu dubultojumu (kā ''bb, dd'' utt.), kas zināmā mērā uzrāda arābu diakritisko zīmi "[[tašdīd]]", kas apzīmē līdzskaņu dubultošanos.

=== Zilbes struktūra ===
Arābu valodā ir divi [[zilbe|zilbju]] veidi: atvērtās zilbes (LP)<sup>1</sup> un (LPP) un slēgtās zilbes (LPL). Katra zilbe sākas ar līdzskani, izņemot gadījumus, kad frāze sākas ar noteikto [[artikuls|artikulu]], piemēram "(tas) direktors" tiek izrunāts kā {{IPA|[al mudiːr]}}. Kad vārds beidzas ar patskani un nākamais vārds ir ar noteikto artikulu, tad artikula patskanis tiek atmests un līdzskanis pievienots iepriekšējā vārda pēdējai zilbei. Piemēram ''bajtu —l mudiir'' (direktora māja) pārveidojas par {{IPA|[bajtul mudi:r]}}.

# <small>L — līdzskanis, P — patskanis</small>

=== Uzsvars ===

Standarta arābu valodā [[uzsvars|uzsvaram]] nav fonēmiski kontrastējošas nozīmes. Tas ir cieši saistīts ar [[patskaņu garums|patskaņu garumu]]. Pamatprincipi ir šādi:

* Tikai viena no trijām pēdējām [[zilbe|zilbēm]] var būt uzsvērta.
* Ievērojot iepriekšējo nosacījumu, pēdējā "supersmagā" (ar garo patskani un [[slēgta zilbe|slēgta]]) zilbe ir uzsvērta.
* Ja nav augstākminēto zilbju, pirmspēdējā zilbe tiek uzsvērta, ja tā ir "smagā" (ar garo patskani vai slēgtā). Citādi tiek uzsvērta pirmā pieļaujamā zilbe.
* Standarta arābu valodā [[galotne]]s garais patskanis var būt neuzsvērts. (Tas neattiecas uz dialektiem, kuros sākotnējais garais patskanis ir saīsinājies un parādījies sekundārs garais patskanis.)

Piemēram: ''{{Unicode|ki.TĀ.bun}}'' (grāmata), ''{{Unicode|KĀ.ti.bun}}'' (rakstnieks), ''{{Unicode|MAK.ta.bun}}'' (tāfele), ''{{Unicode|ma.KĀ.ti.bu}}'' (tāfeles), ''{{Unicode|mak.TA.ba.tun}}'' (bibliotēka), ''{{Unicode|KA.ta.bū}}'' (tie raksta), ''{{Unicode|ka.ta.BŪ.hu}}'' (tie raksta to), ''{{Unicode|ka.TA.ba.tā}}'' (tās raksta), ''{{Unicode|ka.TAB.tu}}'' (es rakstu). Geminētie līdzskaņi tiek uzskatīti par diviem līdzskaņiem: ''{{Unicode|ma.DƷAL.la}}'' (veikals), ''{{Unicode|ma.HALL}}'' (vieta).
<!-- Some dialects have different stress rules. In the Cairo ([[Egyptian Arabic]]) dialect, for example, a heavy syllable may not carry stress more than two syllables from the end of a word, hence ''mad-RA-sa'' "school", ''qaa-HI-ra'' "Cairo". In the Arabic of [[Sana]], stress is often retracted: ''BAY-tayn'' "two houses", ''MAA-sat-hum'' "their table", ''ma-KAA-tiib'' "desks", ''ZAA-rat-hiin'' "sometimes", ''mad-RA-sat-hum'' "their school". (In this dialect, only syllables with long vowels or diphthongs are considered heavy; in a two-syllable word, the final syllable can be stressed only if the preceding syllable is light; and in longer words, the final syllable cannot be stressed.)
 -->

=== Dialektu variācijas ===
{{Pamatraksts|Arābu valodas varianti}}
Arābu valodas reģionālajos [[dialekts|dialektos]] var būt no standarta valodas atšķirīgs fonēmu skaits. Piemēram, nearābiskais {{IPA|[v]}} tiek lietots [[Magriba]]s dialektu runas un rakstu valodās lielākoties svešas cilmes vārdos. Semītiskais {{IPA|[p]}} kļuvis par {{IPA|[f]}} jau pirms rakstības ieviešanas. Daži mūsdienu dialekti (kā no [[persiešu valoda|persiešu]] un [[turku valoda|turku]] valodām ietekmējušais [[Irāka]]s dialekts) atšķir {{IPA|[p]}} un {{IPA|[b]}} skaņas.

Dažos dialektos ([[Levante]]s, [[Ēģipte]]s, [[Magriba]]s) interdentālie berzeņi {{IPA|[θ]}} un {{IPA|[ð]}} pārtapuši par slēdzeņiem {{IPA|[t]}} un {{IPA|[d]}}, bet citos tie pārveidojušies par {{IPA|[s]}} un {{IPA|[z]}} no standarta valodas iemācītajos vārdos. Atšķirīgās empātiskās [[fonēma]]s {{IPA|[dˁ]}} un {{IPA|[ðˁ]}} vietumis saplūdušas vienā, lielākoties {{IPA|[dˁ]}}. Dialektos, kuriem nav interdentālo berzeņu, no standartvalodas iemācītos vārdos {{IPA|[ðˁ]}} kļūst par {{IPA|[zˁ]}} ([[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]]) vai {{IPA|[dˁ]}} ([[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]]).

Cita svarīga dialektu iezīme ir velāro un uvulāro slēdzeņu {{IPA|/q/}}, {{IPA|/ʤ/}} ([[Protosemītu valoda|protosemītu]] {{IPA|[g]}}) un {{IPA|/k/}} interpretācija:
* [[Nebalsīgs uvulārs eksplozīvs slēdzenis|Nebalsīgais uvulārais eksplozīvais slēdzenis]] {{IPA|/q/}} saglabā oriģinālo skanējumu tādos cita no citiem attālos reģionos, kā [[Jemena]], [[Maroka]] un [[Magriba]]s pilsētas;
** [[Persijas līcis|Persijas līča]], [[Irāka]]s, [[Augšēģipte]]s, [[Levante]]s lauku un lielākajā daļā [[Magriba]]s dialektu šī skaņa transformējas par [[Balsīgs velārs eksplozīvs slēdzenis|balsīgu velāru eksplozīvu slēdzeni]] {{IPA|[ɡ]}};
** [[Sudāna]]s dialektā šī skaņa pārvēršas par [[balsīgs uvulārs berzenis|balsīgu uvulāru berzeni]] {{IPA|[ʁ]}};
** [[Levante]]s kristieši un [[Bahreina]]s [[šiīti]] šo skaņu izrunā kā [[nebalsīgs velārs eksplozīvs slēdzenis|nebalsīgu velāru eksplozīvu slēdzeni]] {{IPA|[k]}};
** Dažos Persijas līča dialektos skaņa tiek palatalizēta līdz {{IPA|[ʤ]}} vai {{IPA|[ʒ]}}.
** Daudzos dialektos ar modificētu {{IPA|/q/}} izrunu šī skaņa tiek saglabāta no standarta valodas aizgūtos (ar izglītību vai reliģiju saistītos) vārdos.
* [[Balsīgs alveopalatāls afrikatīvs slēdzenis|Balsīgais alveopalatālais afrikatīvais slēdzenis]] {{IPA|/ʤ/}} saglabā savu skanējumu [[Irāka|Irākā]] un lielākajā daļā [[Arābijas pussala]]s;
** [[Kaira]]s dialektā un daļā [[Jemena]]s tas tiek izrunāts kā {{IPA|[g]}};
** [[Maroka|Marokā]] un [[Levante]]s dialektos to izrunā kā {{IPA|[ʒ]}};
** Dažos Persijas līča dialektos atsevišķos vārdos pārvēršas par {{IPA|[j]}}.
* [[Nebalsīgs velārs eksplozīvs slēdzenis|Nebalsīgais velārais eksplozīvais slēdzenis]] {{IPA|/k/}} saglabā skanējumu lielākajā daļā dialektu;
** [[Palestīna|Palestīnā]], [[Irāka|Irākā]] un [[Arābijas pussala]]s dialektos atsevišķos vārdos tiek palatalizēts par {{IPA|/ʧ/}}.

== Rakstība ==
{{Pamatraksts|Arābu alfabēts}}
[[Attēls:Caligrafia arabe pajaro.jpg|thumbnail|right|150px|Arābu [[kaligramma]] putna formā]]
Arābu alfabēts cēlies no [[aramiešu raksts|aramiešu raksta]], kas attīstījies vispirms [[sīriešu alfabēts|sīriešu]] un pēc tam [[nabatiešu alfabēts|nabatiešu]] rakstu sistēmās un ar ko joprojām ir saglabāta attāla līdzība, tāpat kā [[koptu alfabēts|koptu alfabētam]] un [[kirilica]]i ar [[grieķu alfabēts|grieķu alfabētu]]. Arābu alfabētā, tāpat kā citos semītiskajos alfabētos, raksta no labās puses uz kreiso. Pastāv vairāki rakstu stili. Visizplatītākie mūsdienās ir [[neshs]], ko lieto izdevniecībā un datorikā un [[ruka (raksts)|ruka]], ko pārsvarā izmanto rokrakstos.<ref>{{Grāmatas atsauce |title=Writing Arabic: A Linguistic Approach, from Sounds to Script |author=Hanna, Sami A., Naguib Greis |date=1972 |publisher=Brill Archive |pages=p. 2}}</ref> Uz [[arābu grafēmika]]s pamata izveidotas arī citu valodu rakstības, kā [[persiešu valoda|persiešu]], [[urdu]], [[uiguru valoda|uiguru]] u.c.

=== Kaligrāfija ===
<!-- {{Pamatraksts|Arābu kaligrāfija}} -->
Pēc arābu rakstu sistēmas nostabilizēšanās ap 786. g., kurā lielu ieguldījumu deva [[Halīls Ibn Ahmeds Al Farāhīdi]], izveidojās vairāki rakstu stili. Tika izstrādāti speciāli rakstu stili [[grāmata|grāmatām]] un citiem rakstu darbiem un speciāli stili dekorācijām un monumentālajai mākslai.

[[Islāms|Islāma]] pasaulē [[kaligrāfija]] joprojām ir lielā godā. Ja rietumu pasaulē sakarā ar [[druka]]s izgudrošanu kaligrāfijas māksla zaudēja vienu no galvenajiem ekonomiskajiem pamatiem, tad islāma pasaulē, sakarā ar ticības priekšrakstiem, kaligrāfija turpina attīstīties un kaligrāfija tiek uzskatīta par galveno mākslas formu. Islāma dogmas aizliedz attēlot dzīvas radības un tādēļ [[kaligramma]]s kļūst par vienu no iespējamajiem izpausmes veidiem.

== Transliterācija ==
{{Pamatraksts|Arābu valodas transliterācija}}

Arābu valodas [[transliterācija|transliterēšanai]] [[latīņu alfabēts|latīņu alfabētā]] vēsturiski izveidojušies vairāki atšķirīgi standarti. Pastāv vairākas konfliktējošas transliterācijas motivācijas. Zinātniskās sistēmas tiecas precīzāk un nepārprotamāk atveidot arābu valodas [[fonēma]]s. Šādās sistēmās bieži tiek lietotas [[diakritiskā zīme|diakritiskās zīmes]], lai atšķirtu latīņu alfabētu lietojošajās valodās ar vienu un to pašu [[grafēma|grafēmu]] apzīmētas skaņas, kā piemēram {{Unicode|h, ħ, ḥ, ẖ; s, š, ş}} u.c. Citas sistēmas tiecas izmantot lielākoties [[angļu valoda]]s [[difrafs|digrafus]] (kā {{unicode|sh, th, dh}}), uzskatot, ka tas padara uzrakstīto intuitīvāk saprotamu, bet lielākoties neļauj korekti veikt atgriezenisko transliterāciju.

== Skatīt arī ==
* [[Arābu īpašvārdu atveidošana]]

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{InterWiki|code=ar}}
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20120118191925/http://arabcafe.org/arabic.html "Evolution of Arabic Writing" by Ralph H. Pinder-Wilson] (''angļu val.'')
* [https://web.archive.org/web/20080210200400/http://arabworld.nitle.org/texts.php?module_id=1&reading_id=17 "The Development of Classical Arabic" by Kees Versteegh] (''angļu val.'')
* [http://transliteration.org/quran/Pronunciation/Letters/TashP.htm Arābu valodas izruna]
* [https://web.archive.org/web/20190903133942/http://www.arabic-keyboard.org/ Arābu tiešsaistes tastatūra]

{{ANO valodas}}

{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Arābu valoda| ]]
[[Kategorija:Islāma kultūra]]