Asfaltbetons

Vikipēdijas lapa
Asfaltbetona ieklājējs

Asfaltbetons jeb vienkārši asfalts ir būvmateriāls, ar dolomīta vai granīta šķembām un pildvielu (samaltu dolomītu) sajaukta bitumena masa. Asfaltbetonu lieto autoceļu, pagalmu, ielu, tiltu segumos, kā arī rūpniecisko ēku grīdām un jumtiem.

Ražošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Asfaltbetonu ražo izžāvētu, sakarsētu pildvielu sajaucot ar nepieciešamās frakcijas granīta vai dolomīta šķembām un bitumenu. Maisot asfaltbetonu uzkarsē līdz 175—180 °C, un pārvieto uz rūpnīcas asfaltbetona uzglabāšanas bunkuru, kurā asfaltbetonam tiek nodrošināta nemainīga 180 °C temperatūra, lai tas neatdzistu un nezaudētu savas īpašības. Asfaltbetonam uz rūpnīcu pakaļ ierodas kravas auto, kas to nogādā līdz objektam, kur asfaltbetonu no kravas auto pārber asfaltbetona ieklājējā (vai antisegregatorā), kas asfaltbetonu nepieciešamajā biezumā ieklāj uz sagatavotas pamatnes un noveltņo karsto asfaltbetona masu tā to sablīvējot līdz atbilstošai sablīvējuma pakāpei un daļēji atdzesējot. Asfaltbetonu ražo samērā tuvu patēriņa vietai, jo transportēšanas laikā tas zaudē savas īpašības, tā sastāvā esošajiem minerālmateriāliem noslāņojoties pa frakcijām, kas būtiski samazina asfaltbetona kvalitāti. Ja asfaltbetonu kādu iemeslu dēļ ir jāved lielu attālumu no rūpnīcas, pirms tā ieklāšanas lieto antisegregatoru — iekārtu, kas samaisa asfaltbetona masu, atjaunojot to tādā stāvoklī kā tikko ražotam asfaltbetonam. Antisegregatoru lieto arī ieklājot asfaltbetona segumu ceļiem ar augstu satiksmes intensitāti, pat ja rūpnīca ir tuvu objektam, antisegregatoru lieto, lai sasniegtu maksimālu kvalitāti. Ir divas asfaltbetona sagatavošanas metodes:

  • Karstā metode — saistviela ir izkausēts bitumens, šādu asfaltbetonu iestrādā karstu. Šī ir izplatītākā asfaltbetona ražošanas metode. Šāds asfaltbetons lielos apjomos ir lētāks un izturīgāks kā aukstais asfaltbetons.
  • Aukstā metode — saistviela ir bitumena emulsija vai šķīdums kādā organiskajā šķīdinātājā. Šī metode nav tik darbietilpīga, jo šķīdinātāja iztvaikošana notiek lēnāk kā atdzišana. Mūsdienās šo metodi lieto maz, galvenokārt avārijas bedru aizpildīšanai ziemas sezonā, vai kādu mazu, privātu ceļu remontam.