Attēla pārākuma efekts

Vikipēdijas lapa
Attēla pārākuma efekta vizualizācija

Attēla pārākuma efekts attiecas uz parādību, ka cilvēki labāk atceras lietas, kas ir redzētas attēlos, nekā tās, kas aprakstītas vārdos.[1][2][3] Tas ir balstīts uz faktu, ka "cilvēka atmiņa ir ļoti jūtīga pret simbolisku notikumu aprakstīšanu".[4] Attēla pārākuma efekta pamatā ir Alana Paivio duālā koda teorija.[5] Lai gan efekta darbības iemesls nav skaidri zināms, risinās tā pētniecība. Šis efekts ir pierādīts, veicot dažādus atmiņas pārbaudes uzdevumus. Nav skaidrības, vai attēlā pārākumu efekts ietekmē zināšanas un atmiņas procesu kvalitāti.[1] Cilvēkam novecojot, attēla pārākuma efekts pastiprinās, kā arī Alcheimera slimības slimnieki labāk atcerēsies informāciju, kas viņiem tikusi pausta vizuāli.[6][7]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Curran, T., & Doyle, J. (2011). Picture superiority doubly dissociates the ERP correlates of recollection and familiarity. Journal of Cognitive Neuroscience, 23(5), 1247–1262. doi: 10.1162/jocn.2010.21464
  2. Shepard, R.N. (1967). Recognition memory for words, sentences, and pictures. Journal of Learning and Verbal Behavior, 6, 156-163.
  3. McBride, D. M., Dosher, B.A. (2002). A comparison of conscious and automatic memory processes for picture and word stimuli: a process dissociation analysis. Consciousness and Cognition, 11, 423-460.
  4. John C. Yuille. Imagery, Memory and Cognition (PLE: Memory): Essays in Honor of Allan Paivio (angļu). Psychology Press, 2014-05-09. ISBN 9781317685470.
  5. Asch, Solomon E; Ebenholtz, Sheldon M (1982). "The principle of associative symmetry". Proceeding of the American Philosophical Society.
  6. Ally, B. A., Gold, C. A., Budson, A. E. (2009). The picture superiority effect in patients with Alzheimer's disease and mild cognitive impairment. Neuropsychologia 47, 595-598. doi: 10.1016/j.neuropsychologia.2008.10.010
  7. Whitehouse, A. J., Maybery, M.T., Durkin, K. (2006). The development of the picture-superiority effect. British Journal of Developmental Psychology, 24, 767-773. doi:10.1348/026151005X74153