Autokefālija

Autokefālija ir termins, kas galvenokārt tiek izmantots pareizticīgo un austrumu ortodoksālās baznīcas kontekstā, un tas apzīmē baznīcas neatkarību no ārējas baznīcas jurisdikcijas. Autokefālās baznīcas ir pašpārvaldes vienības, kurām ir tiesības pašām izvēlēties savu vadītāju un pārvaldīt iekšējos jautājumus, neatkarīgi no citas baznīcas autoritātes.

Šis termins tiek lietots, lai aprakstītu baznīcas statusu, kad tā vairs nav pakļauta citai augstākai baznīcas autoritātei, piemēram, patriarhātam vai metropolītam. Autokefālija var tikt piešķirta baznīcai ar ekumeniskā patriarha vai citu augstāko baznīcas iestāžu dekrētu, vai arī tā var izveidoties vēsturiski, piemēram, caur valsts neatkarības iegūšanu, kur baznīca pielāgojas jaunajiem politiskajiem apstākļiem.

Latvijas Pareizticīgā baznīca ir piemērs baznīcai, kas ir autokefāla.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Autokefālija.

• Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
• Ukrainas vēstures enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
• Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)