Apskatīt Azerbaidžāņu valoda izejas kodu

{{Valodas infokaste
|name=Azerbaidžāņu valoda
|nativename={{lang|az-Latn|Azərbaycan dili}}<br /> {{lang|az-Cyrl|Азәрбајҹан дили}}<br /> {{lang|za-Arab|آذربایجان دیلی}}
|pronunciation={{IPA|[azærbajʤan dili]}}
|states= {{IRN}}, <br />{{AZE}},<br />arī kaimiņvalstīs: <br />{{GEO}},<br />{{RUS}},<br />{{IRQ}},<br />{{TUR}},<br />{{UKR}} 
|speakers=25—30 miljoni <ref name="unpo">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.unpo.org/content/view/9274/144/ |title=UNPO |access-date={{dat|2013|09|11||bez}} |archive-date={{dat|2010|06|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20100604041508/http://www.unpo.org/content/view/9274/144/ }}</ref><ref>[https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/ir.html#People CIA factbook about Iran] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120203093100/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/ir.html#People |date={{dat|2012|02|03||bez}} }} and [https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/aj.html CIA factbook about Azerbaijan Republic] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160709035525/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/aj.html |date={{dat|2016|07|09||bez}} }}</ref>
|rank=34 (dzimtā valoda)
|familycolor=Altajiešu
|fam1=[[Altajiešu valodas|Altajiešu]] (strīdīgi)
|fam2=[[Tjurku valodas|Tjurku]]
|fam3=[[Oguzu valodas|Oguzu]]
|script=[[Latīņu alfabēts]] ({{AZE}});<br />[[arābu alfabēts]] ({{IRN}})
|nation={{AZE}}
|iso1=az|iso2=aze
|lc1=aze|ld1=Azerbaidžāņu (kop.)|ll1=Azerbaidžāņu valoda
|lc2=azj|ld2=Ziemeļazerbaidžāņu|ll2=Ziemeļazerbaidžāņu valoda
|lc3=azb|ld3=Dienvidazerbaidžāņu|ll3=Dienvidazerbaidžāņu valoda
|map=[[Attēls:Map of the Azerbaijani language.svg|275px]]}}
'''Azerbaidžāņu valoda''' (saukta arī par '''azeru valodu''' vai '''azeri''') ir [[tjurku valodas|tjurku]] [[valodu saime|saimes]] valoda, kurā runā vairāk kā 25—30 miljoni<ref name="unpo"/> cilvēku galvenokārt [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]] un [[Irāna|Irānā]], kā arī [[azerbaidžāņi|azerbaidžāņu]] [[diaspora]] kaimiņvalstīs [[Gruzija|Gruzijā]], [[Krievija|Krievijā]], [[Turcija|Turcijā]], [[Irāka|Irākā]], [[Ukraina|Ukrainā]].

Azerbaidžāņu valodas variantu, kas ir valsts valoda Azerbaidžānā un kurā runā Turcijā, Gruzijā, Krievijā un Ukrainā, sauc par [[ziemeļazerbaidžāņu valoda|ziemeļazerbaidžāņu valodu]] (''{{lang|az-Latn|Azərbaycan dili}}''; [[ISO 639-3]] kods '''azj'''). Līdz [[1991]]. gadam rakstībā lietoja [[kirilica|kirilicu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Azerbaidžāna kirilicu nomaina ar latīņu alfabētu |date= 2001. gada 1. augusts |publisher= [[tvnet.lv]] |url= https://www.tvnet.lv/6382115/azerbaidzana-kirilicu-nomaina-ar-latinu-alfabetu |accessdate= 2005. gada 25. janvārī}}</ref>

Irānā lietoto azerbaidžāņu valodas variantu sauc par [[Dienvidazerbaidžāņu valoda|dienvidazerbaidžāņu valodu]] ({{lang|za-Arab|آذربایجان دیلی}}; [[ISO 639-3]] kods '''azb'''). Tā ir dominējošā valoda Irānas [[Irānas administratīvais iedalījums|ostānos]] [[Austrumazerbaidžāna|Austrumazerbaidžānā]], [[Rietumazerbaidžāna|Rietumazerbaidžānā]], [[Ardabīlas ostāns|Ardabīlā]], [[Zandžānas ostāns|Zandžānā]], daļēji [[Kurdistāna (Irāna)|Kurdistānā]], [[Hamadānas ostāns|Hamadānā]], [[Markazi]].

== Vēsture ==

Azerbaidžāņu jeb azeru valoda ietilpst [[tjurki|tjurku]], [[oguzi|oguzu]] grupā. [[Seldžuki]]em iebrūkot [[Tuvie Austrumi|Tuvajos austrumos]], azerbaidžāņu valoda ienāca šajā reģionā. Notika tā saucamā Azerbaidžānas teritorijas [[tjurkizācija]], kas ilga vairākus gadsimtus, līdz radās stabila azerbaidžāņu valoda. Azerbaidžāņu valodas veidošanās visumā bija pabeigta 15. gadsimtā, lai gan pats tās mūsdienu nosaukums radās tikai 19. gadsimta pirmajā pusē (kā "aderbeidžāņu valoda"),<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Kavkazskie povesti|url=http://archive.org/details/isbn_5020279323|publisher=Sankt-Peterburg : "Nauka"|date=1995|isbn=978-5-02-027932-2|first=A. (Aleksandr)|last=Marlinskiĭ|first2=Faina Zinovʹevna|last2=Kanunova}}</ref> atsaucoties uz šādu nosaukumu blakus esošajai Persijas provincei, kur arī runāja šai valodā.<ref>Кавказские языки // Энциклопедический словарь Брокгауза и Ефрона : в 86 т. (82 т. и 4 доп.). — <abbr>СПб.</abbr>, 1890—1907.</ref> Arī nākotnē bieži tika lietots "tjurku" vai "azerbaidžāņu-tjurku" valodas nosaukums,<ref>Благова Г. Ф. Вариантные заимствования турок ~ тюрк и их лексическое обособление в русском языке (К становлению обобщающего имени тюркоязычных народов) // Тюркологический сборник 1972. — М.: Наука, 1973. — С. 128—130, прим.</ref>  līdz 1930. gadu beigās nostabilizējās pašreizējais nosaukums.<ref>Большая Российская Энциклопедия. — <abbr>М.</abbr>, 2005. — Т. I. — С. 270.</ref> Tomēr vēl 1992. gadā Azerbaidžānas valdība likumā par valsts valodu nosauca to par "tjurku valodu", vadoties no [[Pantjurkisms|pantjurkisma]] idejām.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Garibova|first=Jala|last2=Asgarova|first2=Matanat|date=2009-01-01|title=Language policy and legislation in post-Soviet Azerbaijan|url=https://www.jbe-platform.com/content/journals/10.1075/lplp.33.3.01gar|journal=Language Problems and Language Planning|language=en|volume=33|issue=3|pages=191–217|doi=10.1075/lplp.33.3.01gar|issn=0272-2690}}</ref> 1995. gada konstitūcija atjaunoja azerbaidžāņu valodas nosaukumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://base.spinform.ru/show_doc.fwx?rgn=2618|title=Конституция Азербайджанской Республики|website=base.spinform.ru|access-date=2023-03-10}}</ref> "Tjurku valodas" nosaukums azerbaidžāņu valodai mūsdienās tiek plaši lietots galvenokārt Irānas neazerbaidžāniskajos rajonos.<ref>Turkic Peoples Of The World. — P. 153.</ref>

== Dialekti ==

* Austrumu — [[Baku]], [[Derbenta]]s un [[Šemaha]]s dialekti.
* Rietumu — [[Karabaha]]s, [[Gendže]]s un [[Kazaha]]s dialekti.
* Ziemeļu — [[Šeki]] dialekts.
* Dienvidu — [[Nahčivana]]s, [[Tebrīza]]s un Ordubadas dialekti.

Ir vēl daudz citi dialekti.

== Rakstība ==

[[Azerbaidžāņi]] [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]] kopš 1991. gada lieto stabilu [[latīņu alfabēts|latīņu alfabētu]], bet azerbaidžāņi, kas dzīvo [[Irāna|Irānā]] lieto pielāgotu [[arābu valoda]]s alfabētu. Līdz 1929. gadam Azerbaidžānas azerbaidžāņi arī lietoja arābu alfabētu, bet pēc tam to aizstāja ar [[kirilica]]s alfabētu. Azerbaidžāņu valodā pastāv ap 10 000 arābu cilmes vārdi, turklāt daudz tādu. kas vairs netiek izmantoti mūsdienu [[arābu valoda|arābu valodā]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{InterWiki|code=az}}
* [https://web.archive.org/web/20080718183328/http://www.geocities.com/farzin0007/index.htm Azerbaidžāņu valodas kursi]
* [http://www.azeri.org ''AZERI.org'']
* [http://www.ethnologue.com/show_language.asp?code=azb ''Ethnologue'' par azerbaidžāņu valodu]
* [http://www.omniglot.com/writing/azeri.htm ''Omniglot.com'' par azerbaidžāņu rakstībām]

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{val|aizmetnis}}

{{tjurku valodas}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Azerbaidžāņu valoda| ]]
[[Kategorija:Irānas valodas]]
[[Kategorija:Gruzijas valodas]]
[[Kategorija:Turcijas valodas]]
[[Kategorija:Krievijas valodas]]
[[Kategorija:Dagestānas valodas]]
[[Kategorija:Kazahstānas valodas]]
[[Kategorija:Ukrainas valodas]]
[[Kategorija:Irākas valodas]]
[[Kategorija:Sīrijas valodas]]