Baleta dejotājs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Pjerina Lenjani (pa kreisi) un Olga Preobrajenskaya (pa labi) tērpušās attiecīgi kā Medora un Gulnare no skata " Le jardin animé "no Mariusa Petipa pēdējās Le Corsaire atdzimšanas Imperatoriskajam (Marijas) baletam Sanktpēterburgā, 1899. gads. Lenjani bija pirmā balerīna, kas jebkad oficiāli tika nosaukta par Prima balerīna assoluta - augstākais rangs sievietēm.
Deivids Motta Soares, Brazīlijas pirmais Lielā baleta solists

Baletdejotājs (itāļu: ballerina fem., ballerino masc.) ir persona, kas praktizē klasiskā baleta mākslu. Gan sievietes, gan vīrieši var nodarboties ar baletu; tomēr dejotājiem ir stingra hierarhija un stingras dzimumu lomas. Viņi paļaujas uz gadu ilgām apmācībām un pareizu tehniku, lai kļūtu par daļu no profesionāliem dejotāju ansambļiem. Baleta dejotājiem ir augsts savainošanās risks, ņemot vērā prasīgo baleta tehniku.[1]

Apmācība un tehnika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baletdejotāji parasti sāk trenēties no 6 līdz 8 gadu vecuma (sievietēm) un no 5 līdz 7 gadu vecumam (vīrieši), ja viņi vēlas uzstāties profesionāli. Apmācības nebeidzas, kad baletdejotājus darbā pieņem kāda profesionāla kompānija. Viņiem sešas dienas nedēļā jāapmeklē baleta nodarbības, lai viņi spētu sevi noturēt lieliskā fiziskā formā un būtu informēti. Balets ir stingra mākslas forma, un dejotājam jābūt ļoti atlētiskam un lokanam.  

Baletdejotāji nodarbības sāk pie barre - koka stieņa, kas iet gar baleta studijas sienām. Dejotāji izmanto stieni, lai atbalstītu sevi vingrinājumu laikā. darbs pie stieņa ir paredzēts ķermeņa sasilšanai un muskuļu izstiepšanai, lai sagatavotos darbam, kad viņi veic vingrinājumus bez stieņa. Treniņi zāles vidū sākas ar lēnākiem vingrinājumiem, pakāpeniski atīstoties līdz ātrākiem vingrinājumiem un lielākām kustībām. Beigās baleta dejotāji praktizē lielus lēcienus pa grīdu, ko sauc par grande allegro.

Pēc darba zāles vidū sievietes trenējas vingrinoties ar puantēm. Vīrieši trenējas lēcienus un griezienus. Dažreiz ir jātrenējas kopā ar partneri/iem. [1]

Baleta dejotāji ir pakļauti traumām, jo viņi pastāvīgi rada slodzi un stresu ķermenim un kājām. Baletdejotāju mērķis ir panākt, lai fiziski nogurdinošā horeogrāfija no malas šķistu vienkārša un gracioza. Baletdejotāji palielina savainošanās risku, ja viņi sāk trenēties pirms desmit gadu vecuma. Tomēr ir daudzi baletdejotāji, kas sāk dejot tieši no 6 līdz 8 gadiem. [2]

Baletdejotāja ķermeņa augšdaļai ir nosliece uz traumām, jo horeogrāfijas un vingrinājumu dēļ viņiem jāpieliek liela enerģija muguras un gurnu stiepšanai. Muguras liekšana izraisa mugurkaula saspiešanos, padarot to neaizsargātu pret ievainojumiem, piemēram, spazmām (krampjiem) un saspiestiem nerviem. Kāju izstiepšana un turēšana gaisā, kamēr gurni atrodas izvērstā stāvoklī, gurnus sabojā. Šādi bojājumi ietver sastiepumus, dažādus lūzumus un kaulu blīvuma samazināšanos. [3]

Traumas ir raksturīgas baletdejotājiem, jo balets sastāv no ķermeņa novietošanas nedabiskā stāvoklī. Viena no šādām pozīcijām ir pirmā pozīcija, kurā papēži ir novietoti kopā un kāju pirksti ir vērsti uz āru. Ja pirmā pozīcija tiek veikta nepareizi, tā var izraisīt ceļu problēmas, tomēr, to pareizi veicot (izvēršot gurnus, nevis ceļgalus) ir iespējams palielināt elastību un samazināt spiedienu uz ceļgaliem. Nepareizi novietoti ceļgali var izraisīt meniska plīsumu un mežģījumus, jo ir viegli ļaut ceļgaliem slīdēt uz priekšu, kamēr tie ir pagriezti pirmajā pozīcijā.

Baletdejotāja pēdām ir nosliece uz lūzumiem un citiem bojājumiem. Nepareizi nolaižoties (nevis caur pēdu, ar saliektiem ceļiem) no lēkšanas un daudz dejojot puantēs, var palielināties kaulu lūzumu un novājinātu potīšu risks, ja skolotājs un students nepievērš tam uzmanību un neuzmanās. Tendonīts ir izplatīta sieviešu baletdejotāju slimība, jo, strādājot puantēs, viņu potītes ļoti smagi strādā. Nepareiza piezemēšanās no lēcieniem var izraisīt apakšstilbu šķembas – tā laikā muskulis atdalās no kaula. [2]

Darbs klasēs tiek izmantots, lai labotu visus sliktos ieradumus, kas varētu izraisīt ievainojumus. Ja baletdejotājs ir pareizi apmācīts, dejotājs samazina savu ievainojumu risku. Daudzi baletdejotāji pievēršas stiepšanās vingrinājumiem, pilatēm, jogai, kardio treniņiem un peldēšanai. Šādā veidā, palielinot ķermeņa izturību, pildot daudzveidīgus vingrinājumus, ir iespējams samazināt ievainojumu risku. Neskatoties uz to, ievainojumi ir izplatīta parādība arī izrāžu laikā. Lielākā daļa ievainojumu parādās tikai vēlāk baletdejotāja dzīvē pēc gadiem ilgas nepārtrauktas slodzes. [1]

Tituli[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tradicionāli baleta dejotājiem tiek izmantoti nosaukumi, kas raksturo dzimumu. Franču valodā vīriešu baletdejotājus dēvē par danseur, bet sievietes - par danseuse . Itāļu valodā ballerina ir sieviete, kurai parasti ir galvenais tituls baleta trupā ; tituls vienlīdzīgiem vīriešiem ir ballerino . Itāļu valodā vīriešu dejotāju kopējais termins ir danzatore, bet sieviešu dejotājas - danzatrice.

Šie termini tiek reti izmantoti latviski. Latviski vīriešus, kas nodarbojas ar baletu, ir pieņemts saukt par baletdejotājiem, bet sievietes – par baletdejotājām. Tomēr var novērot, ka cilvēki bieži sauc visa veida baletdejotājas par balerīnām, pat neapzinoties, ka oriģināli šis ir bijis titula nosaukums, kuru nopelnīja tikai augstākās klases dejotājas.

Vēl pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados balerīna bija galvenā baletdejotāju sieviešu dejotāja, kura arī bija ļoti veiksmīga baleta starptautiskajā pasaulē, it īpaši ārpus savas kompānijas/trupas; sievietes dejotājas, kuras dejoja baletu, toreiz sauca par danseuses vai vienkārši baletdejotājām. Balerīna bija kritiska balva, kas tika piešķirta relatīvi mazai daļai no dejotājām, nedaudz līdzīga operas titulētajam dīvām. Šī termina vīriešu valodas versija ir danseur noble (franču valodā). Tomēr kopš 60. gadiem šis termins ir zaudējis šo godpilno nozīmi un tiek lietots arī sievietēm, kuras ir baletdejotājas. [4]

Oriģināli (itāliski) termini ballerino (vīriešu dejotājs, parasti baletā) un balerīna nenozīmē pieredzējušus un novērtētus dejotājus. Tie drīzāk nozīmē cilvēku, kas dejo baletu. Itāļu valodas termini, kas izsaka pieredzējušu sieviešu baletdejotāju, ir prima balerīna un prima ballerina assoluta (franču valodas vārds étoile šajā nozīmē tiek izmantots Scala baleta kompānijā Milānā, bet Parīzes operas baletā tam ir atšķirīga nozīme). Danzatore (vīrietis) un danzatrice (sieviete) ir vispārīgi termini itāļu valodā, lai apzīmētu dejotājus.

Terminu balerīna dažreiz lieto, lai apzīmētu labi apmācītu un ļoti veiksmīgu klasiskā baleta dejotāju. Šādos gadījumos tam ir augsta novērtējuma nozīme, kas izrāda izcilu talantu un veikumu.

Hierarhiski nosaukumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Daudzi terminu “balerīna” lieto nepareizi, bieži to lietojot, lai aprakstītu jebkuru baleta studenti vai dejotāju. Kādreiz balerīna bija pakāpe, ko piešķīra tikai visizcilākajām sieviešu solistēm.

Sievietes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Coppélia, 2010. gads

Vairāk vai mazāk, atkarībā no avota, klasifikācija sievietēm — no augstākās līdz zemākajai — bija:

Vīrieši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vīriešu statusi bija:

Baleta kompānijas joprojām turpina dejotājus sarindot hierarhiskā veidā, lai gan vairums ir pieņēmuši dzimum-neitrālu klasifikācijas sistēmu, un tikai dažas kompānijas atzīst vienu vadošo dejotāju pāri visiem citiem kompānijas dalībniekiem. Lielākajā daļā lielo uzņēmumu parasti ir vairāki vadošie dejotāji no katra dzimuma, kurus dēvē par galvenajiem dejotājiem (principal dancers) vai étoile, lai atspoguļotu viņu darba stāžu un statusu baleta kompānijā. Visizplatītākās klasifikācijas (angļu valodā) ir:

  • Principal dancer
  • Solists (vai pirmais solists)
  • <i>Demi</i>-solists (vai otrais solists)
  • Corps de ballet
  • Māceklis

Dejotāji, kas tiek identificēti kā viesmākslinieki, parasti ir tie, kuri ir sasnieguši augstu vietu ar savu pašmāju kompāniju un pēc tam nodarbojas ar dejām citās baleta kompānijās visā pasaulē, parasti izpildot galveno lomu. Parasti viņi ir galvenie dejotāji vai solisti ar savu mājas trupu, bet, uzstājoties kopā ar citu kompāniju, viņiem tiek piešķirts viesmākslinieka nosaukums.

Prima ballerina assoluta[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

prima ballerina assoluta status jeb rangs bija sākotnēji cēlies no agrīnā romantisma baleta itāļu baletmeistariem un tas tika pasniegts balerīnai, kuru uzskatīja par īpaši talantīgu, kas pārsniedz citu vadošo balerīnu līmeni. Nosaukums mūsdienās tiek izmantots ļoti reti, un tā lietojums parasti ir simbolisks, atzīmējot ievērojamo karjeru. Tāpēc to parasti uzskata par goda un cieņas apliecinājumu, nevis par aktīvu rangu.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Krievu balets
  • Rietumu stereotips par vīriešu baletdejotāju
  • Sievietes dejā

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 Gerald Jonas. Dancing: the Pleasure, Power, and Art of Movement. San Val, 1998. 130. lpp. ISBN 9780613637039.
  2. 2,0 2,1 Miller, EH; Schneider, HJ; Bronson, JL; McLain, D (September 1975). "A new consideration in athletic injuries. The classical ballet dancer.". Clinical Orthopaedics and Related Research (111): 181–91. PMID 125636.
  3. Turner, Bryan S.; Wainwright, Steven P. (24 March 2003). "Corps de Ballet: the case of the injured ballet dancer". Sociology of Health and Illness 25 (4): 269–288. doi:10.1111/1467-9566.00347.
  4. Edwin Denby (1965). Dancers, Buildings, and People in the Streets

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]