Ungārijas Gizela

Ungārijas Gizela; Gizella magyar királyné
	Ungārijas karaliene
	Amatā; 1000 — 1038
Dzimšanas dati	984 ? — 1065
Miršanas dati	1065. gada 7. maijā; Pasava ; Vācija
Apglabāts	Pasava; Vācija Vesprēma; Ungārija
Dinastija	Ārpādu dinastija
Tēvs	Bavārijas hercogs Henrijs II
Māte	Burgundijas Gizela
Dzīvesbiedrs(-e)	Ištvāns I
Bērni	Imre jeb Svētais Emeriks
Reliģija	Kristietība

Ungārijas Gizela jeb Bavārijas Gizela (arī Gisela, Gisele, Gizella) (ungāru: Gizella magyar királyné bija Bavārijas hercoga Henrija II un Burgundijas Gizelas meita. Dzimusi ap 984. gadu Pasavā, Bavārijā. Audzināta dievbijīgā garā, visticamāk Regensburgas bīskapa Volfganga uzraudzībā.

996. gadā^[1] Ištvāns I, kurš bija pirmais Ungārijas karalis (1000—1038), Ungārijas valsts pamatlicējs un kristietības ieviesējs Ungārijā, apprecēja Gizelu, lai tuvinātu valsts saiknes ar Rietumiem. Laulātajam pārim bija tikai viens dēls, kurš nodzīvoja līdz pieaugušam vecumam — Imrans, zināms arī kā Svētais Emeriks. Viņš mira 1031. gada 2. septembrī mežacūku medībās.^[2]

Ištvāna I un Gizelas laulības bija pagrieziena punkts Ungārijas vēsturē. Karaliene Gizela ieņēma ļoti nozīmīgu lomu kristietības un Rietumu kultūras izplatīšanā Ungārijā.^[1]

Karalis Ištvāns I nomira 1038. gadā un 1046. gadā Gizela ar saviem apkalpotājiem un zināmu skaitu Bavārijas izcelsmes ienācējiem pameta Ungāriju, lai atgrieztos Bavārijā, kur viņa pievienojās Nīdernburgas klosterim Pasavā un kļuva par klostera priekšnieci.^[1]

Gizela nodzīvoja Pasavā līdz mūža beigām. Viņas kaps ir labi zināma svētvieta. Gizelas vārdā ir nosaukta reālskola Pasavā.

18. gadsimtā notika mēģinājums Ungārijas Gizelu kanonizēt svēto kārtā, bet tas neizdevās. 1975. gadā tika pasludināta viņas beatifikācija. Ungārijas Gizelas piemiņas diena ir 7. maijā un 1. februārī.

Gizela un viņas vīrs netika apglabāti kopā, bet gandrīz tūkstoti gadu vēlāk, 1996. gada 4. maijā viņu pīšļi tika atkalapvienoti. Īpašā ceremonijā Karaļa Ištvāna labās rokas pīšļi un Gizelas rokas kauls tika ievietoti apzeltītā stikla šķirstā un pašreiz ir novietoti Rietumungārijas pilsētas Vesprēmas bazilikā.^[3] ^[4].

Ungāru mākslinieks Sondors Kiss atveidojis Svētīto Gizelu kaļķakmens cilnī Sv. Pētera bazilikā Romā izveidotajā Dievmātes — ungāru karalienes kapelā, kur attēlotas ainas no ungāru svēto dzīves.^[5]

Ārējās saites

Alban Butler. «Bd Giselle of Bavaria». Butler's Lives of the Saints. London : Burns & Oates, 1995. 39. lpp. ISBN 0-86012-254-9.
György Györffy. «Gisela, erste Königin von Ungarn». Bd 17, Hefte zur Bayerischen Geschichte und Kultur. Augsburg : Haus der Bayerischen Geschichte, 1996. 15. lpp. ISBN 3-927233-45-5.