Ungārija

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ungārija
Magyarország
Ungārijas karogs Ungārijas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
HimnaHimnusz
Location of Ungārija
 Ungārija  (zaļa)
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Budapešta
47°26′N 19°15′E / 47.433°N 19.250°E / 47.433; 19.250
Valsts valodas Ungāru
Etniskās grupas  92,3% ungāri,
1,9% čigāni,
5,8% citi[1]
Valdība Parlamentāra republika
 -  Prezidents Jānošs Āders
 -  Premjerministrs Viktors Orbāns
 -  Spīkers Lāslo Kevērs
Dibināšana
 -  Recognized as Christian kingdom 1000 
 -  Current 3rd republic 1989. gada 23. oktobris 
Iestāšanās ES 2004. gada 1. maijs
Platība
 -  Kopā 93 030 km² (109.)
 -  Ūdens (%) 0.74%
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2011. g. 9979000[2] (83.)
 -  2001. gada tautas skaitīšana 10198315 
 -  Blīvums 107.2/km² (94.)
IKP (PPP) 2010. gada aprēķins
 -  Kopā $187,627 miljardi[3] 
 -  Uz iedzīvotāju $18738[3] 
IKP (nominālais) 2010. gada aprēķins
 -  Kopā $128,960 miljardi[3] 
 -  Uz iedzīvotāju $12879[3] 
Džini koef. (2008) 24.96 (zems) (3.)
HDI (2010) 0,805[4] (ļoti augsts) (36.)
Valūta Ungārijas forints (HUF)
Laika josla CET (UTC+1)
 -  Vasarā (DST) CEST (UTC+2)
Interneta domēns .hu1
Tālsarunu kods +36
1 Arī .eu, kopā ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Ungārija (ungāru: Magyarország) ir valsts Centrāleiropas vidienē bez pieejas pie jūras.[5] Rietumos tā robežojas ar Austriju, ziemeļos ar Slovākiju, ziemeļaustrumos ar Ukrainu, bet dienvidaustrumos ar Rumāniju, dienvidos ar Serbiju, bet dienvidrietumos ar Horvātiju un Slovēniju. Ungārija ir Eiropas Savienības, NATO, OECD un Šengenas zonas dalībniece. Valsts oficiālā valoda ir ungāru, kura ir visplašāk izplatītākā neindoeiropiešu valoda Eiropā un izplatītākā urāliešu valoda pasaulē.[6] Valsts galvaspilsēta, lielākā pilsēta un ievērojams ekonomiskais centrs ir Budapešta. Citas ievērojamas pilsētas Ungārijā ir Debrecena, Segeda, Miškolca, Pēča un Ģēra.

Ungārija pievienojās Eiropas Savienībai 2004. gadā un ir Šengenas zonas sastāvdaļa kopš 2007. gada. Ungārija ir labi pazīstama ar savu bagāto kultūru un ieguldījumiem mākslā, mūzikā, literatūrā, sportā un zinātnē. Ungārija ir populārs tūrisma galamērķis, piesaistot 10,7 miljonus tūristu gadā (2013).[7] Ungārijā atrodas lielākā termālo ūdeņu alu sistēma,[8] otrs lielākais termālais ezers pasaulē (Hēvizas ezers), lielākais ezers Centrāleiropā (Balatons) un lielākā dabas pļava Eiropā (Hortobāgas nacionālais parks).

Ungārijas vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Ungārijas vēsture

Pēc gadsimtiem ilgas ķeltu, romiešu, huņņu, slāvu, gepidu un avāru teritorijas apdzīvošanas, ungāru lielkņazs Ārpāds dibināja Ungāriju pēc teritorijas iekarošanas. Viņa mazmazdēls Ištvāns I kāpa tronī 1000 gadā, pārvēršot valsti par kristīgu Ungārijas karaļvalsti. 12. gadsimta vidū, Ungārija kļuva par Rietumu pasaules vidējo varu, sasniedzot zelta laikmetu 15. gadsimtā.[9] Pēc Mohāčas kaujas 1526. gadā un osmaņu okupācijas (15411699), Ungārijā sāka valdīt Habsburgi, un vēlāk izveidoja Austroungārijas impēriju (18671918).

Ungārijas pašreizējās robežas tika noteiktas ar Trianonas līgumu (1920) pēc Pirmā pasaules kara, kad valsts zaudēja 71% savas teritorijas, 58% iedzīvotāju un 32% etnisko ungāru. Otrā pasaules kara sākumā Ungārija pievienojās Ass valstīm, kara laikā ciešot nopietnus zaudējumus. Pēc kara tā nonāca Padomju Savienības ietekmes zonā un kļuva par Ungārijas Tautas Republiku, komunistisku PSRS satelītvalsti (19471989). Valsts ieguva plašu starptautisko uzmanību pēc 1956. gada Ungārijas revolūcijas un robežas atvēršanas ar Austriju 1989. gadā, paātrinot Austrumu bloka sabrukumu.

1989. gada 23. oktobrī Ungārija kļuva par demokrātisku, parlamentāru republiku, un mūsdienās ir valsts ar ļoti augstu tautas attīstības indeksu.[10][11]

Administratīvais iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valsts ir sadalīta 19 meģēs (ungāru: megye), Budapešta ir atsevišķa galvaspilsētas municipalitāte, kura sīkāk iedalās 23 rajonos. Meģes veido ES NUTS 3. līmeņa apgabalus. Papildus ir 23 pilsētas ar meģes tiesībām. Meģes sīkāk iedalās 173 apakšreģionos. Valstī ir piecas pilsētas, kuras ir pilsētas ar meģes tiesībām, bet kuras pašas nav meģes centri — Ērda (Peštas meģē), Dunaūjvāroša (Fejēras meģē), Hodmezevāšārhēja (Čongrādas meģē), Naģkaniža (Zalas meģē) un Šoprona (Ģēras-Mošonas-Šopronas meģē).

Kopš 1999. gada meģes ir apvienotas reģionos, kuri veido ES NUTS 2. līmeņa apgabalus.

Pilsētas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ungārijā ir 346 pilsētas un 2806 lauku apdzīvotās vietas, kopā 3152 apdzīvotās vietas. Galvaspilsētai Budapeštai ir īpašs statuss un tā nav iekļauta nevienā meģē, savukārt 23 pilsētas ir ar meģu (novadu) tiesībām (centri).

Četras pilsētas — Budapešta, Miškolca, Ģēra un Pēča — ir izveidojušas savas aglomerācijas. Ungārijas lielākā pilsēta ir Budapešta, savukārt mazākā ir Pālhāza.

Etniskais sastāvs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads 1920[a]  % 1930[a]  % 1941  % 1949  % 1960  % 1970  % 1980  % 1990  % 2001  %
iedzīvotāji kopā 7990202 100 8688319 100 9316074 100 9204799 100 9961044 100 10322099 100 10709463 100 10374823 100 10198315 100
ungāri 7147053 89,45 8001112 92,09 8918868 95,74 9104640 98,91 9837275 98,76 10166237 98,49 10638974 99,34 10142072 97,76 9416045 92,33
vācieši 551211 6,90 478630 5,51 302198 3,24 2617 0,03 8640 0,09 35594 0,34 11310 0,11 30824 0,30 62105 0,61
slovāki 141882 1,78 104819 1,21 16677 0,18 7808 0,08 14340 0,14 21176 0.21 9101 0,08 10459 0,10 17693 0,17
rumāņi 23760 0,30 16221 0,19 7565 0,08 8500 0,09 12326 0,12 12624 0,12 8874 0,08 10740 0,10 7995 0,08
horvāti 36858 0,46 27683 0,32 4177 0,04 4106 0,04 14710 0,15 17609 0,17 13895 0,13 13570 0,13 15597 0,15
serbi 17131 0,21 7031 0,08 3629 0,04 4190 0,05 3888 0,04 12235 0,12 2805 0,03 2905 0,03 3816 0,04
slovēņi 6087 0,08 5464 0,06 2058 0,02 666 0,01 nez. 4205 0,04 1731 0,02 1930 0,02 3025 0,03
čigāni 6989 0,09 7841 0,09 27033 0,29 37598 0,41 56121 0,56 34957 0,34 6404 0,06 142683 1,37 189984 1,86
pārējie 59231 0,73 39518 0,45 33869 0,37 34674 0,38 13744 0,14 17462 0,17 16369 0,15 19640 0,19 584154 4,73

Piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Dati par dzimto valodu

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Population Census 2001 – National and county data – Summary Data». Nepszamlalas.hu.
  2. Hungarian Central Statistical Office. Retrieved 25 July 2010.
  3. 3,0 3,1 3,2 3,3 «Ungārija». International Monetary Fund. Skatīts: 2011. gada 21. aprīlis.
  4. «Human Development Report 2010». United Nations. 2010. Skatīts: 2010. gada 5. novembris.
  5. «Geography ::Hungary». cia.gov. Skatīts: 2011. gada 31. augusts.
  6. Globally speaking: motives for adopting English vocabulary in other languages – Google Books. Google Books. Skatīts: 2010. gada 20. septembris.
  7. «UNWTO World Tourism Barometer». World Tourism Organization. Skatīts: 2014. gada 20. augusts.
  8. «Search – Global Edition – The New York Times». International Herald Tribune. 2009. gada 29. marts. Skatīts: 2009. gada 20. septembris.
  9. Kristó Gyula – Barta János – Gergely Jenő: Magyarország története előidőktől 2000-ig (History of Hungary from the prehistory to 2000), Pannonica Kiadó, Budapest, 2002, ISBN 963-9252-56-5, p. 687, pp. 37, pp. 113 ("Magyarország a 12. század második felére jelentős európai tényezővé, középhatalommá vált."/"By the 12th century Hungary became an important European constituent, became a middle power.", "A Nyugat részévé vált Magyarország.../Hungary became part of the West"), pp. 616–644
  10. Country and Lending Groups | Data. Data.worldbank.org. Retrieved on 2014-08-11.
  11. United Nations Development Programme: Human Development Report, 2014

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]