Leverkūzenes "Bayer"

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Bayer 04 Leverkusen)
Bayer Leverkusen
Nosaukums Bayer 04 Leverkusen Fußball GmbH
Iesauka Die Werkself (The Company's Eleven),Die Schwarzroten (The Black and Reds)
Pilsēta Valsts karogs: Vācija Leverkūzene, Vācija
Līga Vācijas Bundeslīga
2022.—2023. 6. vieta
Dibināts 1904. gada 1. jūlijā 
Stadions BayArena

(ietilpība: 30 210)

Īpašnieks Bayer AG
Prezidents Valsts karogs: Vācija Mihaēls Šāde
Galvenais treneris Valsts karogs: Spānija Habi Alonso
Mājas krāsas
Izbraukuma krāsas
Rezerves krāsas

Bayer 04 Leverkusen ir Vācijas futbols klubs no Leverkūzenes, Ziemeļreinā-Vestfālenē. Tas ir zināmākais no sporta kluba TSV Bayer 04 Leverkusen departamentiem. Sporta klubā vēl ir vieglatlētikas, sporta vingrošanas, basketbola un citas nodaļas.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izveide un agrīnie gadi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1903. gada 27. novembrī Vilhelms Haušilds uzrakstīja vēstuli savam darba devējam Friedrich Bayer and Co., ko parakstīja 170 viņa darbabiedri, ar mērķi iegūt kompānijas atbalstu sporta kluba dibināšana. Kompānija piekrita atbalstīt iniciatīvu un 1904. gada 1. jūlijā tika dibināts Turn- und Spielverein Bayer 04 Leverkusen klubs.[1]

1907. gada 31. maijā klubam tika izveidots atsevišķs futbola departaments. Vācijas sporta kultūrā tobrīd bija lielas nesaskaņas starp vingrotājiem un citu sporta veidu pārstāvjiem. Tas viss noveda pie kluba sadalīšanās: 1928. gada 8. jūnijā futbolisti izveidoja atsevišķu asociāciju – Sportvereinigung Bayer 04 Leverkusen – tā iekļāva arī rokasbumbas un fistbola spēlētājus, vieglatlētiku un boksu, kamēr vingrotāji saglabāja savu nosaukumu TuS Bayer 04 Leverkusen. SV Bayer 04 Leverkusen paņēma līdzi kluba tradicionālo sarkanmelno formu, vingrotājiem pieņemot zilo un dzelteno.

Šajā periodā un 1930. gadu sākumā SV Bayer 04 Leverkusen spēlēja trešajā un ceturtajā divīzijā. 1936. gadā viņi iekļuva tobrīd otrajā spēcīgākajā līgā. Tas bija gads, kad klubs uz savas formas pirmoreiz izvietoja atpazīstamo "Bayer" krustu. Augstākajā līgā (Oberliga West) viņi pirmoreiz iekļuva 1951. gadā un spēlēja tur līdz 1956. gadam, kad atkal no tas izkrita un augstākajā līgā neatgriezās līdz 1962. gadam, tikai vienu sezonu pirms tika izveidota jauna augstākā profesionālā līga ar nosaukumu Bundeslīga. Nākamajā sezonā klubs spēlēja Regionalliga West, tier II, demonstrējot vāju sniegumu un atrodoties turnīra tabulas apakšā.

Otrā un pirmā Bundeslīga[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bayer Leverkusen vēsturiskie komandas logo

1968. gadā klubs atgriezās uz panākumu ceļa, uzvarot savā divīzijā, bet tam neizdevās iekļūt augstākā līgā, jo izslēgšanas spēlēs tika piedzīvoti zaudējumi. 1973. gada sezonā klubs atkal izkrita uz zemāku līgu, bet pēc vienas sezonas atkal atgriezās līgā, ko tagad sauc par 2. Bundeslīgu. Pēc četriem gadiem komanda nodrošināja vietu Bundeslīgā 1979./80. gada sezonai.

Līdz ar 1980. gadu vidu SV Bayer 04 Leverkusen bija kļuvusi par pastāvīgu līgas tabulas augšdaļas komandu. Šajā laikā, 1984. gadā, atkal apvienojās abas kluba daļas, kuras bija atdalījušās vairāk kā pirms pusgadsimta, izveidojot TSV Bayer 04 Leverkusen e.V. Jaunais klubs par savam krāsām pieņēma sarkanu un baltu.

Kļūstot par pastāvīgu Bundeslīgas klubu, nāca arī pirmie panākumi ar dramatisku uzvaru 1988. gada UEFA kausā. Pirmo spēli zaudējot ar 0:3 Espanyol klubam, atbildes spēlē viņi izlīdzināja rezultātu un uzvarēja ar 3:2 pēcspēles 11 metru sitienu sērijā.

Tajā pašā gadā par Bayer Leverkusen ģenerālmenedžeri kļuva kluba ilglaicīgs valdes loceklis Reiners Zalmunds. Tā tiek uzskatīta par vieno no nozīmīgākajām izmaiņām kluba vēsturē, jo Zalmunds klubu ievadīja piecpadsmit gadu ilgā lielāko panākumu periodā, tālredzīgi iegādājoties vairākus svarīgus spēlētājus.

Pēc Vācijas atkalapvienošanās 1990. gadā, Reiners Zalmunds veiksmīgi iegādājās Austrumvācijas zvaigznes Ulfu Kirstenu, Andreasu Tomu un Jensu Melcigu. Visi trīs spēlētāji ātri kļuva par līdzjutēju favorītiem un deva nozīmīgu ieguldījumu komandas panākumos. Zalmunds nodibināja pastāvīgus kontaktus ar Brazīlijas futbola pārstāvjiem, kļūstot par labu draugu vienam no Brazīlijas ietekmīgākajiem spēlētāju aģentiem Žuanam Figeram. Pāris nākamo gadu laikā klubam pievienojās vairākas augstākā līmeņa zvaigznes kā Žoržinju un Paulu Serdžiu, tapāt arī Čehijas zvaigzne Pavels Hapals. Izdevās piesaistīt arī tādus harizmātiskus spēlētājus kā Bernds Šusters un Rūdijs Fellers, uzlabojot komandas popularitāti un augošos panākumus.

Kluba nākamie panākumi sekoja 1993. gadā, kad ar 1-0 Vācijas kausa finālā tika pārspēta Berlīnes "Hertha" komanda, kura tobrīd spēlēja amatieru statusā. Nākamajā sezonā klubs atgriezās pie vecajam krāsām pēc tam, kad sezonas sākuma spēlē pret Frankfurtes "Eintracht" klubs spēlēja savā sarkanmelnajā rezerves formas tērpā, iespējams, ar mērķi iespaidot pretiniekus, kuri tolaik izmantoja līdzīgas formas. Fanu vidū šī forma kļuva populārā un klubs nolēma pāriet uz tām. Šajā spēlē Bernds Šusters guva vārtus no 45 metriem un tie tika atzīti iesākuma par gada vārtiem, bet vēlāk arī par visas dekādes labākajiem vārtiem Vācijas futbolā.

Pēc ļoti neveiksmīgas 1996. gada sezonas, kad klubs cīnījās par neizkrišanu uz zemāku līgu, Bayer Leverkusen atkal kļuva par spēcīgu komandu, skatītājiem piedāvājot tehnisku un uzbrūkošu futbolu jaunā galvenā trenera Kristofa Dauma vadībā, kurš piesaistīja tādus spēlētājus kā Lusiu, Emersons, Zē Robertu un Mihaels Ballaks. Daums gan vēlāk tika atlaists pēc kokaīna skandāla, kas izjauca arī viņa iespējas kļūt pa Vācijas futbola izlases galveno treneri.

Gandrīz čempioni[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ulfs Kirstens, trīskārtējs Vācijas Bundeslīgas rezultatīvākais vārtu guvējs

No 1997. līdz 2002. gadam komanda turnīra tabulā ierindojās pirmajā četriniekā, to skaitā četras reizes ieņemot otro vietu. 2000. un 2002. gadā Bundeslīgas tituls bija īpaši tuvu. 2000. gadā Bayer Leverkusen titula iegūšanai pret Unterhaching bija nepieciešams tikai neizšķirts, bet Ballaks raidīja bumbu savos vārtos un beigās komanda zaudēja ar 2-0, kamēr Minhenes "Bayern" tika pie titula, ar 3:1 uzvarot Brēmenes "Werder". Pēc diviem gadiem komanda izsēja piecu punktu pārsvaru līgas tabulā, zaudējot divas no pēdējām trīs līgas spēlēm, kamēr Dortmundes "Borussia" to apsteidza, uzvarot visas savas spēles. 2002. gads tiek saukts par "trīskāršām šausmām", jo Bayer zaudēja arī Vācijas kausa finālā Schalke 04 ar 4-2 un Čempionu līgas finālā Madrides "Real" ar 2-1. Tā iespaidā vairāki angliski rakstošie mediji klubu nosauca par "Neverkusen". Klubs uzstādīja rekordu kā pirmā komanda, kura iekļuvusi Čempionu līgas finālā, pirms tam nekad neuzvarot nacionālajā čempionātā. Arī pašu Čempionu līgas turnīru Bayer uzsāka no kvalifikācijas kārtas.

Nesenie gadi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nākamajās divās sezonās klubs demonstrēja diametrāli pretēju sniegumu. 2002. gada starpsezonā komanda zaudēja ietekmīgās vidējās līnijas zvaigznes Mihaelu Ballaku un Zē Robertu, kuri abi pārgāja uz lielākajiem konkurentiem Minhenes "Bayern". Lielākajā daļā 2002./2003. gada sezonas komanda atradās uz izkrišanas robežas no Bundeslīgas, kas noveda pie trenera Klausa Topmellera atlaišanas, neraugoties uz iepriekšējās, ļoti veiksmīgās sezonas sasniegumiem. Viņu aizvietoja nepieredzējušais Tomass Horsters. Pēdējās divās sezonas spēlēs vadību pārņēma harizmātiskais treneris Klauss Augentālers un palīdzēja komandai izvairīties no izkrišanas, uzvarot savu iepriekšējo klubu Nuremberg. Nākamajā sezonā viņš aizveda Bayer līdz trešajai vietai un Čempionu līgas vietai nākamajai sezonai.

Eiropas klubu turnīri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Klubs bieži spēlējis Eiropas klubu turnīros. 1988. gadā Leverkusen uzvarēja UEFA kausa turnīrā un 2002. gadā sasniedza Čempionu līgas finālu, kur zaudēja Madrides "Real" ar 2-1.

Komandas sastāvs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2024. gada 25. februārī.[2]
Nr. Pozīcija Spēlētājs
1 Valsts karogs: Somija V Lukāšs Hrādeckis (kapteinis)
2 Valsts karogs: Horvātija A Josips Stanišičs (īrē no Minhenes "Bayern")
3 Valsts karogs: Ekvadora A Pjero Inkapjē
4 Valsts karogs: Vācija A Jonatans Tā (vicekapteinis)
6 Valsts karogs: Kotdivuāra A Odilons Kosunu
7 Valsts karogs: Vācija P Jonass Hofmanis
8 Valsts karogs: Vācija P Roberts Andrihs
9 Valsts karogs: Spānija U Borha Iglesiass (īrē no Real Betis)
10 Valsts karogs: Vācija P Florians Vircs
12 Valsts karogs: Burkinafaso A Edmonds Tapsoba
13 Valsts karogs: Brazīlija A Arturs
14 Valsts karogs: Čehija U Patriks Šiks
17 Valsts karogs: Čehija V Matejs Kovāržs
Nr. Pozīcija Spēlētājs
18 Valsts karogs: Beļģija P Noa Mbamba
19 Valsts karogs: Nigērija P Neitans Tella
20 Valsts karogs: Spānija A Alekss Grimaldo
21 Valsts karogs: Maroka U Amīns Adli
22 Valsts karogs: Nigērija U Viktors Bonifeiss
23 Valsts karogs: Čehija U Adams Hložeks
24 Valsts karogs: Nīderlande A Timotijs Fosu-Mensā
25 Valsts karogs: Argentīna P Eksekjels Palasjoss
30 Valsts karogs: Nīderlande A Džeremijs Frimpongs
32 Valsts karogs: Kolumbija P Gustavo Puerta
34 Valsts karogs: Šveice P Granits Džaka
36 Valsts karogs: Vācija V Niklass Lombs
47 Valsts karogs: Maroka P Aimans Aurirs

Bayer Leverkusen "Gadsimta sastāvs"[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2004. gada 21. maijā Bayer Leverkusen paziņoja savu "Gadsimta sastāvu".

Poz Spēlētājs Periods
V Rīdigers Vollborns 1983–99
A Žoržinju 1989–92
A Jenss Novotnijs 1996–06
A Lusiu 2001–04
A Žuans 2002–07
P Bernds Šneiders 1999–09
P Mihaels Ballaks 1999–02, 2010-2012
P Emersons 1997–00
P Zē Robertu 1998–02
U Ulfs Kirstens 1990–03
U Rūdijs Fellers 1994–96

Sasniegumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Bundeslīga
    • Vicečempioni (5): 1996–97, 1998–99, 1999–2000, 2001–02, 2010–11
  • Vācijas kauss
    • Kausa ieguvēji (1): 1992–93
    • Finālisti (3): 2001–02, 2008–09, 2019–20
  • Vācijas Superkauss
    • Finālisti (1): 1993
  • 2. Bundeslīga
    • Čempioni (1): 1978–79
  • UEFA Čempionu līga
    • Finālisti (1): 2001–02
  • UEFA kauss
    • Kausa ieguvēji (1): 1987–88

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «The Early Years - It all started with a letter». Bayer04.de. Skatīts: 2009. gada 8. maijs.
  2. «Werkself» (vācu). Bayer 04 Leverkusen. Skatīts: 2024. gada 25. februārī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]