Pāriet uz saturu

Uzbrucējs (futbols)

Vikipēdijas lapa
Uzbrucējs sarkanajā formā ir apspēlējis aizsargus baltās formās un tūlīt izdarīs sitienu pa vārtiem. Vārtsargs mēģinās nepieļaut vārtu gūšanu, neļaujot bumbai ielidot vārtos

Uzbrucējs (angļu: striker) futbolā ir spēlētājs, kura tiešais uzdevums ir gūt vārtus, kuri atnestu komandai uzvaru. Tāpat kā jebkuram uzbrūkošajam spēlētājam, uzbrucēja loma lielā mērā ir atkarīga no spējas radīt vietu uzbrukumam.[1]

Komandas sastāvos parasti ir viens līdz trīs uzbrucēji. Piemēram, shēma "4–2–3–1" ietver vienu uzbrucēju.[2] Mazāk tradicionālajos sastāvos var būt vairāk nekā trīs uzbrucēji vai dažreiz neviens.[3][4]

Bombardieris

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bombardiera loma ir gūt lielāko daļu vārtu komandas labā. Garus un fiziski spēcīgus bombardierus var izmantot arī, lai piedalītos centrējumu nobeigumos un, lai uzņemtu tālās piespēles.

Brazīlijas bombardieris Ronaldu (vidējais, baltā krāsā) izpilda sitienu pa vārtiem. Daudzfunkcionāls bombardieris, kurš ietekmēja uzbrucēju paaudzi, kas sekoja pēc viņa.[5]

Termins mērķa uzbrucējs (target forward) bieži tiek lietots, aizvietojot ar bombardiera vārdu, bet parasti tas raksturo noteiktu uzbrucēja veidu, kurš parasti ir garš un fiziski spēcīgs spēlētājs, kurš prasmīgi virza bumbu ar galvu; viņu galvenā loma ir izcīnīt augstas bumbas gaisā, pieturēt bumbu un radīt iespējas citiem komandas dalībniekiem, papildus, iespējams, pašiem gūt daudzus vārtus.[6]

1933. gada Anglijas FA kausa izcīņas finālā viens no diviem uzbrucējiem valkāja 9. numuru — Everton spēlētājs Diksijs Dīns, spēcīgs uzbrucējs, kurš Anglijas futbolā bija uzstādījis visvairāk gūto vārtu rekordu 1927.–28. gada sezonā. Pēc tam šis numurs kļuva par sinonīmu centra uzbrucēja pozīcijai (vienīgais, ko valkāja tikai tajā dienā, jo vienai komandai numuri bija 1–11, bet otrai 12–22).[7]

Centra uzbrucējs

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Veins Rūnijs, kurš valkāja 10. numuru, Manchester United daudzkārt tika izmantots kā zemuzbrucējs, spēlējot aiz 9. numura.[8]

Centra uzbrucējiem ir sena spēles vēsture, taču terminoloģija, kas raksturo viņu spēles aktivitātes gadu gaitā ir mainījusies. Sākotnēji šādi spēlētāji tika saukti par "iekšējiem uzbrucējiem", "radošiem" vai "dziļi guļošiem" centra uzbrucējiem ("apakšuzbrucējiem"). Ir attīstījušās vēl divas šī vecā tipa spēlētāja variācijas: otrais jeb ēna, atbalsta jeb palīguzbrucējs, kas ir atšķirīgas pozīcijas ierastajam 10. numuram.[9][10][11] Šo lomu raksturo tādi spēlētāji kā Deniss Bergkamps (kurš Arsenal spēlēja tieši aiz uzbrucēja Tjerī Anrī),[12] Alesandro Del Pjēro Turīnas "Juventus",[13] Juri Džorkajefs Milānas "Internazionale",[14][15][16] vai Tedijs Šerinhems Tottenham Hotspur F.C. sastāvā.[17] Citi radošie spēlētāji, kuri spēlē tālāk aizmugurē, piemēram, Djego Maradona, Ronaldiņu, Kakā, Mikāls Laudrups un Zinedins Zidāns, bieži tiek raksturoti kā "10. numuri" un parasti darbojas kā uzbrūkošie pussargi vai progresīvi spēles veidotāji.[11]

Centra uzbrucējam ir jābūt labām bumbas kontroles spējām, lai saņemtu bumbu un turētu to savā kontrolē, lai varētu pabeigt uzbrukumu vai radīt stabilu vārtu gūšanas iespēju. Viņiem ir arī jābūt labam redzējumam, lai zinātu, kur sevi pozicionēt, lai radītu vārtu gūšanas iespējas un gūtu vārtus. Visbeidzot, stabils vārtu gūšanas prasmju komplekts ar galvu un kājām ir priekšrocība, jo tādējādi būs lielākas izredzes gūt vārtus.

Iekšējais uzbrucējs

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iekšējā uzbrucēja pozīcija tika plaši izmantota deviņpadsmitā gadsimta beigās un divdesmitā gadsimta pirmajā pusē. Iekšējie uzbrucēji atbalsta centra uzbrucēju, skrienot un atrodot vietu pretinieku aizsardzībā, tie atbalsta viņu ar piespēlēm.

2–3–5 izkārtojums: iekšējie uzbrucēji (sarkanie) sānos centra uzbrucējam.

Shēmā "2–3–5" iekšējie uzbrucēji atrodas sānos no centra uzbrucēja.

Ārējais uzbrucējs

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vitorio Poco 1930. gadu Metodo sistēmā bija uzbrūkošie malējie vai ārējie uzbrucēji.

Ārējais uzbrucējs spēlē kā progresīvais uzbrucējs labajā vai kreisajā spārnā – kā ārējais labais vai ārējais kreisais, parasti kā daļa no "2–3–5" shēmas vai kāda no tās variantiem. Tā kā futbola taktika ir lielā mērā attīstījusies un malējie uzbrucēji ir kļuvuši arī par pussargiem, terminoloģija ir mainījusies un "ārējais uzbrucējs" ir kļuvis par vēsturisku terminu. Daudzi komentētāji un futbola analītiķi joprojām atsaucas terminiem "ārējais labais" un "ārējais kreisais". Šādi spēlētāji mūsdienās tiek klasificēti kā "malējie uzbrucēji", it īpaši, ja abi malējie uzbrucēji spēlē formātā "4–3–3" vai līdzīgā formā, kur priekšējiem 3 uzbrūkošajiem spēlētājiem aiz muguras ir 3 centra pussargi.

Ārējā uzbrucēja pienākumos ietilpst:

  • Vārtu gūšana: viņa pirmajai iespējai vajadzētu būt izdarīt sitienu, bet otrajai iespējai ir atrast citu veidu, kā izveidot komandai vārtu gūšanas iespēju.
  • Piespēle: kad viņš nonāk sitiena pozīcijā, kas, visticamāk, nekļūs par vārtu guvumu, viņiem jāatrod veids, kā nodot bumbu soda laukuma vidusdaļā, ļaujot centra uzbrucējam pabeigt darbu.
  • Centrēšana: galvenais ārējo spēlētāju uzdevums, īpaši uzbrucēju, ir viņu spēja centrēt bumbu vārtu priekšā, lai centra spēlētāji gūtu vārtus.

Šo pienākumu dēļ dažas no svarīgākajām īpašībām ir:

  • Labs dribls un aizsargu apspēlēšana
  • Ātrums kā nepieciešamība, lai radītu efektīvus pretuzbrukumus
  • Tehniskas spējas spēcīgi sist pa bumbu
  • Ātrums maldināšanā, lai apspēlētu aizsargu

Malējais uzbrucējs

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Malējais uzbrucējs ir uzbrūkošs spēlētājs, kurš spēlē plašā pozīcijā netālu no laukuma sānu līnijas. Viņus var klasificēt kā uzbrucējus, ņemot vērā to izcelsmi kā veco "ārējā uzbrucēja" pozīciju, un joprojām tiek saukti par tādiem lielākajā daļā pasaules, īpaši latīņu un holandiešu futbola kultūrās. Tomēr britu spēlē, kurā visbiežāk tiek izmantots "4–4–2" izkārtojums un tā varianti, tie parasti tiek skaitīti kā daļa no vidējās līnijas.

Malējā uzbrucēja pienākums ir pārspēt pretinieku malējos aizsargus, veikt sitienus vai centrējumus no plašām pozīcijām un, mazākā mērā, pārspēt aizsargus un gūt vārtus no tuvas distances. Viņi parasti ir vieni no ātrākajiem spēlētājiem komandā, un viņiem parasti ir arī labas dribla prasmes.

Viltus devītnieks

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Lionels Mesi (priekšējais, Nr. 10) pēdējos gados viltus devītnieka pozīcijā izcēlies ar daudziem panākumiem.

Viltus devītnieks (False 9), kurš savā ziņā līdzinās progresīvāka uzbrūkošā pussarga/spēles veidotāja lomai, ir netradicionāls "vientuļš" uzbrucējs vai centra uzbrucējs, kurš arī spēlē dziļi vidējā līnijā. Tā mērķis ir radīt problēmas pretinieku centra aizsargiem, kuri var sekot viltus devītniekam, atstājot aiz sevis vietu uzbrūkošajiem pussargiem, uzbrucējiem vai malējiem uzbrucējiem. Šis termins cēlies no tradicionālā centra uzbrucēju skaitļa "9" un fakta, ka parasti centra uzbrucējs paliek aizsargu līnijas tuvumā, līdz viņam rodas iespēja virzīties viņiem garām vārtu virzienā.[18] Galvenās šī uzbrucēja īpašības ir labs dribls, laba spēja padot īsās piespēles, spēja saspēlēties ar vidējo līniju un vīzija, kā spēlēt ar komandas biedriem, kuri veic skrējienus no laukuma dziļuma līdz vārtiem.

Pirmais viltus devītnieks Pasaules kausa izcīņā bija Huans Peregrīno Anselmo Urugvajas izlasē, lai gan viņš savainojuma dēļ nevarēja spēlēt maču pret Argentīnu 1930. gada Pasaules kausa izcīņā. Matiass Šindelārs 1934. gadā bija viltus devītnieks Austrijas nacionālās komandas Wunderteam sastāvā.[19]

2012. gada turnīrā Spānijas izlases galvenais treneris Visente del Boske bieži izmantoja Sesku Fabregasu šajā pozīcijā vairākos mačos, tostarp finālā. Līdz 2012. gada beigām šī pozīcija kļuva ļoti populāra. FC Barcelona spēlētājs Lionels Mesi spēlējot viltus devītnieka pozīcijā, guvis daudzus panākumus un kļuvis par šīs pozīcijas "iemiesojumu", vispirms trenera Pepa Gvardiolas un vēlāk viņa pēcteča Tito Vilanovas vadībā.[20] Brazīlijas uzbrucējs Robertu Firminu Liverpool arī tika veiksmīgi izmantots šajā pozīcijā pie galvenā trenera Jirgena Klopa.[21]

Mērķa uzbrucējs

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Didjē Drogbā (zilā krāsā, 11. numurs), kurš savas karjeras laikā bieži spēlēja kā "mērķa uzbrucējs", bija pazīstams ar spēju noturēt bumbu, kā to pierādīja 2012. gada UEFA Čempionu līgas finālā pret Minhenes "Bayern".

Termins "mērķa uzbrucējs" (target forward) vai "mērķa vīrs" (target man) bieži tiek lietots, lai aprakstītu konkrētu uzbrucēja vai centra uzbrucēja tipu, kura galvenais uzdevums ir izcīnīt augstas bumbas gaisā, pieturēt bumbu un radīt iespējas citiem spēlētājiem un papildus arī pašiem gūt vārtus.[6] Šie spēlētāji parasti ir gari un fiziski spēcīgi, prasmīgi virza bumbu ar galvu un spēj spēlēt ar muguru pret vārtiem. Daži no nozīmīgākajiem šāda veida spēlētāju piemēriem mūsdienu futbolā ir Olivjē Žirū un Fernando Ljorente, abi Pasaules kausa ieguvēji. Vēl viens šajā pozīcijā spēlējuša uzbrucēja piemērs ir Didjē Drogbā.[22][23][24] Taču ne katrs garš un/vai fiziski spēcīgs spēlētājs jūtas komfortabli "mērķa vīra" lomā, neskatoties uz visu nepieciešamo. Tādi uzbrucēji kā Zlatans Ibrahimovičs, Romelu Lukaku un Erlings Holanns nepiekrīt šim terminam, kad tas tika attiecināts uz viņiem, jo ​​Ibrahimovičs dod priekšroku, lai viņu raksturotu kā uzbrūkoši vispusīgu spēlētāju, savukārt Lukaku un Holanns ir teikuši, ka dod priekšroku vārtu "medīšanai", nevis fiziskai spēlei.[25]

Uzbrucēju kombinācijas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Paris Saint-Germain uzbrucēju komanda Kilians Mbapē (nr. 7), Lionels Mesi (nr. 30) un Neimars (nr. 10)
Edina Džeko (zilā krāsā, 10. numurs) un Serhio Agvero (nr. 16) duets Manchester City (2011–2015) ir piemērs uzbrucēju partnerattiecībām, ko veido garāks un fiziski iespaidīgāks spēlētājs kopā ar īsāku un tehniski apdāvinātāku partneri.[26]
Aleksa Morgana (nr. 13) un Ebija Vambaha (nr. 14); Morgana un Vambaha kopā 2012. gadā guva 55 vārtus, kas atbilda 21 gadu vecam rekordam, ko 1991. gadā uzstādīja Mišela Eikersa (39 vārti) un Kerina Dženingsa (16 vārti), kas ir lielākais vārtu guvums jebkuram duetam ASV sieviešu izlases vēsturē.

Uzbrucēju komandas sastāv no diviem vai vairākiem uzbrucējiem, kuri strādā kopā. Futbola vēsture ir pilna ar daudzām efektīvām kombinācijām. Trīs cilvēku komandas bieži darbojas "trīsstūros", sniedzot bagātīgas uzbrukuma iespējas. Četru cilvēku komandas paplašina iespējas vēl vairāk. Uzbrucējiem arī jābūt elastīgiem un jāspēj nekavējoties mainīt lomas.

Vēl viens piemērs bija Total Football, ko 70. gados spēlēja Nīderlandes komanda, kur viņu spēlētāju, jo īpaši Johana Kruifa, spēja apmainīties pozīcijām ļāva izmantot elastīgu uzbrukuma pieeju, ko pretinieku komandām bija grūti efektīvi atšifrēt.[27]

Divu spēlētāju priekšējā līnijā ir ierasts, ka divi uzbrucēji, kas papildina viens otru, tiek savienoti pārī, piemēram, bijušais Itālijas izlases galvenais treneris Čezāre Maldīni bieži izmantoja lielu, fizisku un produktīvu spēlētāju kā tradicionālu centra uzbrucēju, piemēram, Kristianu Vjēri, kā arī mazāku, ātrāku, radošāku un tehniskāku spēlētāju kā otro uzbrucēju (zemuzbrucēju), piemēram, Roberto Badžo vai Alesandro Del Pjēro.[28]

Vēl viens līdzīgs piemērs efektīvai sadarbībai starptautiskā līmenī bija Aleksa Morgana un Ebija Vambaha ar ASV izlasi, kuras 2012. gadā kopā guva 55 vārtus, kas atbilda 21 gadu vecam rekordam, ko 1991. gadā uzstādīja Mišela Eikersa (39 vārti) un Kerina Dženingsa (16 vārti), kas ir visvairāk gūto vārtu jebkura dueta ASV sieviešu izlases vēsturē.[29][30]

Viena no ražīgākajām uzbrucēju kombinācijām spēles vēsturē bija FC Barcelona priekšējais trijnieks Lionels Mesi, Luiss Svaress un Neimars, saukts par MSN. Vidēji viņi guva vārtus ik pēc 45 minūtēm – trīs uzbrucēju kontā divi vārti.[31] Trijotne Barselonas komandā 2015.–2016. gada sezonā guva rekordlielu vārtu skaitu – 131 vārtus.[32] 2017. gadā Kailians Mbapē, Neimars un Edinsons Kavani Čempionu līgas grupu turnīrā Parīzes "Saint-Germain" labā guva rekordlielu vārtu skaitu.[33] Nākamajā gadā Liverpool uzbrucēju kvartets Robertu Firminu, Mohameds Salāhs, Sadio Manē un Filipi Koutinju, dēvēti par "Fab Four" (atsaucoties uz Bītliem), veicināja rekordlielu 47 vārtu gūšanu vienā Čempionu līgas sezonā.[34]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ Joakim Michalak. Identifying football players who create and generate space, 2022.
  2. ↑ «"FIFA's 289-page Technical Report on the 2010 World Cup – in 15 points". Archived from the original». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 4. novembrī. Skatīts: 2023. gada 12. oktobrī.
  3. ↑ «"Is Barcelona's alternative shape really a 4–2–4?"». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 21. februārī. Skatīts: 2023. gada 12. oktobrī.
  4. ↑ «"Teams of the Decade #5: Roma, 2007"». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 26. jūlijā. Skatīts: 2023. gada 12. oktobrī.
  5. ↑ Rob Smyth. «Ronaldo at 40: Il Fenomeno’s legacy as greatest ever No9, despite dodgy knees». The Guardian (en-GB), 2016-09-17. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2023-10-12.
  6. ↑ 6,0 6,1 «What Is A Target Man In Soccer? Definition & Meaning On SportsLingo». www.sportslingo.com (en-us). Skatīts: 2023-10-12.
  7. ↑ «Mystery solved: Why do the best soccer players wear No. 10?». Yahoo Sports (en-US). 2014-06-21. Skatīts: 2023-10-12.
  8. ↑ Jonathan Clegg. «Wayne's world: Rooney leads the field». Wall Street Journal (en-US), 2010-02-23. ISSN 0099-9660. Skatīts: 2023-10-12.
  9. ↑ AFootballReport. «The Essence of the Number 10: A Beginner’s Guide». afootballreport.com (angļu), 2019-05-21. Skatīts: 2023-10-12.
  10. ↑ «The number 10». Roberto Mancini Official (it-it). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-11-30. Skatīts: 2023-10-12.
  11. ↑ 11,0 11,1 Jonathan Wilson. «The Question: What is a playmaker's role in the modern game?». The Guardian (en-GB), 2010-08-18. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2023-10-12.
  12. ↑ Thore Haugstad last updated. «Thierry Henry’s assist record of 2002/03: how Arsenal's talisman reinvented the Premier League striker». fourfourtwo.com (angļu), 2019-10-25. Skatīts: 2023-10-12.
  13. ↑ Curino Luca. ««Del Piero è un 9 e mezzo» Come Baggio per Platini». archiviostorico.gazzetta.it (itāļu). Skatīts: 2023-10-12.
  14. ↑ «DRIBBLING E TIRO E' LA MUSICA DI DJORKAEFF - la Repubblica.it». Archivio - la Repubblica.it (itāļu). 1996-10-14. Skatīts: 2023-10-12.
  15. ↑ Curino Luca, Cecere Nicola, Laudisa Carlo. «l' Inter fa l' esame al gioiellino Owen». archiviostorico.gazzetta.it (itāļu). Skatīts: 2023-10-12.
  16. ↑ «Ronaldo e Djorkaeff mai la stessa coppia - la Repubblica.it». Archivio - la Repubblica.it (itāļu). 1998-03-03. Skatīts: 2023-10-12.
  17. ↑ «Shed no tears for Teddy». The Telegraph (angļu). 2003-05-11. Skatīts: 2023-10-12.
  18. ↑ «Football Tactics for Beginners:The False 9». The False 9 (en-US). 2014-12-20. Skatīts: 2023-10-12.
  19. ↑ Ed Dove. «Building the Ideal False Nine for the Modern Era». Bleacher Report (angļu). Skatīts: 2023-10-12.
  20. ↑ Jonathan Wilson. «The football tactical trends of 2012». The Guardian (en-GB), 2012-12-18. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2023-10-12.
  21. ↑ «What makes Liverpool tick?». www.fifa.com (angļu). Skatīts: 2023-10-12.
  22. ↑ Martin Li. «Didier Drogba: Striker's Time in Chelsea Was Special». Bleacher Report (angļu). Skatīts: 2023-10-12.
  23. ↑ Ryan Nolan. «Didier Drogba: 5 Reasons Real Madrid Shouldn't Sign the Ivorian». Bleacher Report (angļu). Skatīts: 2023-10-12.
  24. ↑ Dominic Fifield. «The real Didier Drogba is back – mean and motivated for Chelsea». The Guardian (en-GB), 2011-04-29. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2023-10-12.
  25. ↑ «Watch: Erling Haaland's interview with Jan Age Fjortoft after his Borussia Dortmund debut hat-trick heroics». bundesliga.com - the official Bundesliga website (angļu). Skatīts: 2023-10-12.
  26. ↑ Marcus Banks. «Dzeko explains why he wasn't always happy playing for Man City». Manchester Evening News (angļu), 2019-11-18. Skatīts: 2023-10-12.
  27. ↑ «"FIFA Classic Player: Cruyff. The Netherlands' Grand Master"». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2023. gada 12. oktobrī.
  28. ↑ «La Stampa - Consultazione Archivio». www.archiviolastampa.it. Skatīts: 2023-10-12.
  29. ↑ Jeré Longman. «Alex Morgan and Abby Wambach Renew Partnership and Revive U.S. Hopes». The New York Times (en-US), 2015-06-17. ISSN 0362-4331. Skatīts: 2023-10-12.
  30. ↑ The Associated Press |. «Abby Wambach, Alex Morgan form impressive duo for US women». Boston Herald (en-US), 2012-12-08. Skatīts: 2023-10-12.
  31. ↑ «"MOTD Kickabout - 7 of MSN's most mind-boggling stats"».
  32. ↑ «Official FC Barcelona Website - Barça | FCBarcelona.com | FC Barcelona». www.fcbarcelona.com (angļu). Skatīts: 2023-10-12.
  33. ↑ UEFA.com. «Paris Saint-Germain smash group stage record | UEFA Champions League». UEFA.com (angļu), 2017-12-05. Skatīts: 2023-10-12.
  34. ↑ UEFA.com. «Liverpool end season with Champions League goals record | UEFA Champions League». UEFA.com (angļu), 2018-05-26. Skatīts: 2023-10-12.
Futbolistu pozīcijas
Spēlētāji
Pārējie
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Uzbrucējs_(futbols)&oldid=4041027"