Bildinājums

Vikipēdijas lapa
Klasisks bildinājums, nometoties dāmas priekšā uz ceļa 1815. gadā

Bildinājums ir notikums, kurā viens cilvēks lūdz otra cilvēka roku ar nolūku apprecēties. Parasti to uztver kā rituālu, kurā tiek pasniegts saderināšanās gredzens un uzdots jautājums "Vai tu mani precēsi?".

Mūsdienās publiskais bildinājums pārsvarā ir vai nu iestudēts īstā bildinājuma atkārtojums vai bildinājums citu klātbūtnē pēc abu cilvēku vienošanās par laulībām. Gredzens šādos gadījumos var tikt pasniegts gan publiskajā bildinājumā, gan pirms tam. Ja gredzenu plānots pirkt kopīgi ar līgavu, izdarot bildinājumu pasniedz ziedus.[1]

Rietumu kultūras zemēs ierasts, ka parasti vīrieši bildina sievietes nevis otrādi, turklāt dara to, sievietes priekšā metoties uz ceļa.[2] Senākos laikos Lielbritānijā un Īrijā pieņemts, ka 29. februārī arī sievietes drīkst izdarīt bildinājumu vīrietim.[3]

Bildinājuma teksts var būt iepriekš sacerēta runa, īpašs dzejolis vai vienkārši uzdots liktenīgais jautājums.[2]

Bieži bildinājums tiek pasniegts kā pārsteigums. Tas var notikt kādā pārim īpašā vietā vai datumā, piemēram, vietā, kurā pāris pirmo reizi ticies vai datumā, kurā uzsāktas attiecības.[1]

Populārākie bildinājuma veidi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Vakariņas restorānā ārpus mājas
  • Pastaigas, izbraukuma vai piknika laikā.
  • Pasniegts gredzens kā dāvana dzimšanas dienā.[2]

Piezīmes un atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «Bildinājums». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-08-09. Skatīts: 2011-01-20.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Idejas kur un kā bildināt». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-10-20. Skatīts: 2011-01-20.
  3. «Lielbritānijā vīrieti drīkst bildināt tikai reizi četros gados». Skatīts: 2011-01-20.