Pāriet uz saturu

Binomiālais sadalījums

Vikipēdijas lapa
Binomiālais sadalījums
Diskrētā blīvuma funkcija

Binomiālā sadalījuma grafiks izskatās pēc diskrēta (lēcienveida) normālā sadalījuma
Sadalījuma funkcija

Varbūtību sadalījuma funkcija F(x) izmainās diskrētās vērtībās, tā ir lēcienveidā
Apzīmējums
Parametri – mēģinājumu skaits
– labvēlīga notikuma varbūtība katrā mēģinājumā
Definēts – labvēlīgo gadījumu skaits
Blīvuma funkcija
Sadalījuma funkcija (regularizēta nepilnīgā Bēta funkcija)
Vidējā vērtība
Mediāna vai
Moda vai
Dispersija
Asimetrijas koeficients
Ekscesa koeficients
Momentu ģenerējošā funkcija
Raksturīgā funkcija
Varbūtību ģenerējošā funkcija
Fišera informācija
(pie fiksēta )

Binomiālais sadalījums varbūtību teorijā ir varbūtību sadalījums, kurš uzdod jā/nē jautājumus un skaita labvēlīgo gadījumu skaitu un nelabvēlīgo. Tas ir atkarīgs no parametriem p un n, kur p - labvēlīga iznākuma varbūtība; n - gadījumu skaits; kā arī lielums q - nelabvēlīgā iznākuma varbūtība (q = 1 - p). Vēl bez jā/nē iznākumu dabas, katram mēģinājumam jābūt neatkarīgam no iepriekšējiem mēģinājumiem un varbūtībām jābūt nemainīgām.[1]

Bernulli formula

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ar Bernulli formulu iespējams noteikt varbūtību tam, ka labvēlīgs notikums notiks m reizes. Formulu pieraksta šādi:

, kur

- varbūtība labvēlīgam iznākumam notikt reizes no visām reizēm; - kombinācijas, kā izvēlēties elementus no ; - labvēlīgā varbūtība celta veiksmīgo reižu pakāpē; - nelabvēlīgā varbūtība () celta neveiksmīgo reižu pakāpē.[2]

Visu varbūtību summa būs 1: .

Varbūtība, ka diena būs apmākusies, ir 0,45. Kāda ir varbūtība, ka nedēļā būs 3 apmākušās dienas?

Izmantojot Bernulli formulu:

Animācija visu n = 4 situāciju kombinācijām:

Binomiālā sadalījuma sagaidāmā vērtība ir . Šo iegūst, jo gadījuma lielums var ieņemt vērtības {0; 1}, atkarībā no tā, vai gadījums ir labvēlīgs vai nav. No sagaidāmās vērtības linearitātes īpašības un fakta, ka varbūtība p ir nemainīga:

Binomiālā sadalījuma dispersija ir: