Binomiālais sadalījums

Vikipēdijas lapa
Binomiālā sadalījuma sagaidāmās vērtības grafiks izskatās pēc diskrēta (lēcienveida) normālā sadalījuma
Varbūtību sadalījuma funkcija F(x) izmainās diskrētās vērtībās, tā ir lēcienveidā

Binomiālais sadalījums varbūtību teorijā ir varbūtību sadalījums, kurš uzdod jā/nē jautājumus un skaita labvēlīgo gadījumu skaitu un nelabvēlīgo. Tas ir atkarīgs no parametriem p un n, kur p - labvēlīga iznākuma varbūtība; n - gadījumu skaits; kā arī lielums q - nelabvēlīgā iznākuma varbūtība (q = 1 - p). Vēl bez jā/nē iznākumu dabas, katram mēģinājumam jābūt neatkarīgam no iepriekšējiem mēģinājumiem un varbūtībām jābūt nemainīgām.[1]

Bernulli formula[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ar Bernulli formulu iespējams noteikt varbūtību tam, ka labvēlīgs notikums notiks m reizes. Formulu pieraksta šādi:

, kur

- varbūtība labvēlīgam iznākumam notikt reizes no visām reizēm; - kombinācijas, kā izvēlēties elementus no ; - labvēlīgā varbūtība celta veiksmīgo reižu pakāpē; - nelabvēlīgā varbūtība () celta neveiksmīgo reižu pakāpē.[2]

Visu varbūtību summa būs 1: .

Piemērs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Varbūtība, ka diena būs apmākusies, ir 0,45. Kāda ir varbūtība, ka nedēļā būs 3 apmākušās dienas?

Izmantojot Bernulli formulu:

Animācija visu n = 4 situāciju kombinācijām:

Īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Binomiālā sadalījuma sagaidāmā vērtība ir . Šo iegūst, jo gadījuma lielums var ieņemt vērtības {0; 1}, atkarībā no tā, vai gadījums ir labvēlīgs vai nav. No sagaidāmās vērtības linearitātes īpašības un fakta, ka varbūtība p ir nemainīga:

Binomiālā sadalījuma dispersija ir:

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]