Biotīns

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Biotīns jeb vitamīns B7 ir ogļhidrātu, taukskābju un aminoskābju metabolisma koenzīms. Biotīns tiek saukts arī par vitamīnu H vai koenzīmu R. Biotīns ir plaši atrodams pārtikā, bet visaugstākā koncentrācija ir zemesriekstos, mangoldā u.c. zaļo lapu dārzeņos. Biotīna deficīts normāla uztura gadījumā sastopams reti. To atsevišķos gadījumos novēro pacientiem, kas uzturā lieto jēlas olas, jo tajās esošais avidīns tievajā zarnā biotīnu inaktivē un neļauj tam uzsūkties. Biotīna deficīta klīniskās biežākās izpausmes ir dermatīts, alopēcija un parestēzija. Biotīna samazināšanās organismā ir atrodama epileptiķiem, sportistiem, veciem cilvēkiem, kā arī cilvēkiem pēc kuņģa izņemšanas (gastrektomijas).[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Combs, Gerald F. Jr. (2008). The Vitamins: Fundamental Aspects in Nutrition and Health. San Diego: Elsevier, Inc. ISBN 978-0-12-183493-7.