Boforta skala

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Boforta skala ir vēja stipruma skaitlisko vērtību sistēma, kuru Pasaules Meteoroloģijas organizācija pieņēmusi, lai tuvināti novērtētu vēja stiprumu jūrā vai uz sauszemes. Vēja ātrums parasti tiek mērīts 10 metru augstumā virs atklātas virsmas un tad izteikts vērtībās, kas ir no 0 līdz 12 ballēm.

Skalu 1806. gadā izveidoja angļu admirālis Frānsiss Boforts (Francis Beaufort). No 1874. gada tā ir pieņemta starptautiskā izmantošanā. Sākotnēji šajā skalā nebija norādīts vēju ātrums atbilstošajai vērtībai. To pievienoja 1926. gadā.

Skala[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Boforta skala
Balles Vēja ātrums (m/s) * Vēja nosaukums Apraksts
0 0—0,2 bezvējš Dūmi ceļas gaisā stāvus vai gandrīz stāvus. Koku lapas nekustas. Ūdens virsma spoguļgluda.
1 0,3—1,5 vēja vēsma Dūmi ceļas uz augšu ieslīpi. Var noteikt vēja virzienu. Uz ūdens virsmas nelieli zvīņveida vilnīši.
2 1,6—3,3 viegls vējš Vēja kustību jūt uz sejas. Čaukst koku lapas. Uz ūdens īsi, stāvi viļņi.
3 3,4—5,4 lēns vējš Kustas lapas un sīkie zariņi. Sāk kustēties garāka zāle un labība. Viļņu virsotnes plīst bez putām.
4 5,5—7,9 mērens vējš Lokās tievie koku zari. Gaisā ceļas putekļi. Viļņojas zāle un labība. Jūrā viļņi kļūst garāki, virsotnēm plīstot, rodas baltas putas.
5 8,0—10,7 mēreni stiprs vējš Lokās koku gali un tievākie stumbri. Sāk veidoties viļņu grēdas, jūra balti "zied", krastā dzirdama šalkoņa.
6 10,8—13,8 stiprs vējš Lokās resni koku zari, šalc mežs. Zāle un labība brīžam liecas līdz zemei. Dūc telegrāfa vadi. Viļņi jūrā sāk plīst, bangojuma šalkoņa pāriet dunoņā.
7 13,9—17,1 ļoti stiprs vējš Lokās koku stumbri, liecas lieli zari. Cilvēks, ejot pret vēju, izjūt pretestību. Dzirdama vēja svilpšana gar ēkām, nekustīgiem priekšmetiem. Viļņi kraujas augstumā un bieži plīst.
8 17,2—20,7 vētrains Liecas lieli koki, lūst tievi zari. Cilvēka gaita pret vēju ievērojami apgrūtināta. Tālu no krasta dzirdama ūdeņu bangojuma dunoņa.
9 20,8—24,4 vētra Vējš lauž resnos koku zarus, nodara nelielus bojājumus ēkām, izkustina no vietas vieglus priekšmetus. Jūrā ir garas, plīstošas putu klātas viļņu grēdas. Tikai vietām — viļņu ieplakās — ūdens brīvs no putām.
10 24,5—28,4 stipra vētra Vējš lauž atsevišķus kokus, nodara citus postījumus. Jūra ir baltās putās, vēja uzrautās šļakatas pilda gaisu un samazina redzamību.
11 28,5—32,6 ļoti stipra vētra
(Auka)
Vējš lauž resnu koku stumbrus, plēš jumtus un nodara citus ievērojamus postījumus. Jūras virsma blīvi pārklāta ar putām, horizontālā redzamība jūras virzienā minimāla.
12 32,7 un vairāk Orkāns Ļoti lieli postījumi. Vējš izrauj kokus ar visām saknēm.
Avots: Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra

* Piezīme: Tiek noteikts vidējais vēja ātrums 10 minūšu laika posmā metros sekundē.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]