Borazons

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Borazons (arī elbors vai kubonīts) ir bora nitrīda BN alotrops. Tas ir trešā cietākā mākslīgi radītā viela pēc dimanta nanostienīšiem un ultracietā fullerīta. Borazons ir kristāls, kuru rada, karsējot līdzīgu daudzumu bora un slāpekļa temperatūrā, kas pārsniedz 1800 °C pie 7 GPa spiediena. Borazons spēj ieskrāpēt dimantu, taču arī ar dimantu var ieskrāpēt borazona kristālu.

Borazons pirmo reizi tika sintezēts 1957. gadā kompānijas General Electric Company vajadzībām. 1969. gadā kompānija piešķīra šim savienojumam nosaukumu "borazons".

Izmantošana un ražošana[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Borazonu izmanto apstrādes rūpniecībā instrumentu ražošanā. Šis materiāls spēj izturēt temperatūras, kas pārsniedz 2000 °C. Borazonu izmanto arī juvelierizstrādājumu ražošanā, stikla apstrādē, dimantu gravēšanai.

Borazonu ražoja General Electrics meitas firma GE Superabrasives līdz 2003. gada decembrim, kad šis meitas uzņēmums tika pārdots kompānija Littlejohn & Co..

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]