Botnijas līcis

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Botnijas jūras līcis)
Šis raksts ir par Botnijas jūras līci. Par līci Botnijas jūras līča ziemeļdaļā skatīt rakstu Peremeri.
Botnijas jūras līcis
Saulriets pie Kalajoki Somijas piekrastē
Saulriets pie Kalajoki Somijas piekrastē
Botnijas jūras līcis (Baltijas jūra)
Botnijas jūras līcis
Botnijas jūras līcis
Botnijas jūras līcis Baltijas jūras kartē
Atrodas Karogs: Somija Somija
Karogs: Zviedrija Zviedrija
Ietilpst Baltijas jūra
Koordinātas 63°N 20°E / 63°N 20°E / 63; 20Koordinātas: 63°N 20°E / 63°N 20°E / 63; 20
Platība 117 000 km2
Lielākais garums 725 km
Lielākais platums 80—240 km
Vidējais dziļums 60 m
Lielākais dziļums 295 m
Botnijas jūras līcis Vikikrātuvē

Botnijas jūras līcis (zviedru: Bottniska viken, somu: Pohjanlahti; abās valodās — ‘Apakšējais līcis’) ir Baltijas jūras līcis tās ziemeļos starp Somijas un Zviedrijas krastiem.[1] Atdala Skandināvijas pussalu rietumos no Eiropas kontinentālās daļas. Botnijas jūras līci bieži dala Botnijas jūrā tā dienviddaļā un Botnijas līcī ziemeļdaļā, kurus atdala 80 km platais Kvarkens. Olandes jūra un Šēru jūra dienvidos līci savieno ar Baltijas jūru.

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Botnijas līcis ziemā

Līča garums ziemeļu—dienvidu virzienā ir 725 km, lielākais platums ir 240 km. Līča platība ir 117 000 km2. Lielākais dziļums ziemeļu daļā ir 112 m, bet dienviddaļā — 295 m. Ūdens virsmas slānī ūdens straumju virziens ir pretim pulksteņrādītāja kustības virzienam. Jūras dibena slānī vērojama sāļu pārnese no Baltijas jūras vidienes uz Botnijas līci.

Līča ūdens sāļums būtiski samazinās virzienā no dienvidiem uz ziemeļiem. Ja dienvidos tas atbilst pārējās jūras sāļumam, tad līča ziemeļos ūdens sāļums ir tik niecīgs, ka to nav iespējams pateikt pēc ūdens garšas un tur dzīvo saldūdens zivis. Ūdens temperatūra februārī ir ap 0 °C, bet augustā 12—13 °C. Liels saldūdens pieplūdums no upēm (135 km3 gadā) un nokrišņi (26 km3 gadā) nosaka līča ūdens mazo sāļumu (ziemeļos 1—2 promiles, bet dienvidos 4—5 promiles). Ledus sega rodas oktobrī un novembrī un ziemeļos var noturēties pat līdz jūnija sākumam. Plūdmaiņu augstums ir neliels, ziemeļdaļā to augstums ir tikai ap 10 cm.

Galvenās pilsētas līča krastos ir Rauma, Pori, Vāsa, Kokola, Oulu, Kemi, Hudiksvalla, Sundsvalla, Ūmeo, Lūleo.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Limits of Oceans and Seas, 3rd edition». International Hydrographic Organization. 1953. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 8. oktobrī. Skatīts: 2010. gada 6. februāris.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]